Pasaules Veselības organizācija izdegšanas sindromu definē kā “sindromu, kas rodas no ilgstoša stresa darbā, kuru nav izdevies veiksmīgi pārvaldīt”. Nereti literatūrā to apraksta arī kā “fiziskā un emocionālā izsīkuma stāvokli, kas rodas, ilgstoši strādājot emocionālas spriedzes apstākļos”. Jāatzīmē, ka šīs nav vienīgās izdegšanas sindroma definīcijas — pasaules literatūrā ir atrodamas vairāk nekā 142! [1]
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Lielas darba slodzes izraisītās arodslimības veido 30—60 % no visām ar darbu saistītajām slimībām. Arodmedicīnā jēdziens “pārslodze” apzīmē visa organisma fizisku pārslodzi, atsevišķu orgānu pārslodzi un psihoemocionālu pārslodzi. [1—3]
1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) 4. energoblokā notika lielākā tehnogēnā katastrofa pasaules atomenerģētikas vēsturē. Kopš Černobiļas traģēdijas pagājuši 35 gadi, bet mēs joprojām dzirdam par tās sekām: 3000 km2 plašajā teritorijā arī šodien ir augsts radioaktīvs piesārņojums, pieci miljoni cilvēku turpina dzīvot radiācijas piesārņotās teritorijās, bet no 600 000 ČAES avārijas seku likvidētāju par invalīdiem kļuvuši 165 000 cilvēku. [1]
21. gadsimtu var raksturot kā ļoti strauju mūžīgas kustības laiku. Pieaug prasības gan mājās, gan pašam pret sevi, gan darba vidē, un cieš veselība. Un te var atdurties pret sen zināmu patiesību — neviens nav neaizstājams. Bet atgūt veselību ne vienmēr iespējams.
Mūsdienās medicīna spērusi milzīgu soli uz priekšu. Visās valstīs, kā attīstītās, tā arī jaunattīstības, paplašinās ārstēšanas un diagnosticēšanas iespējas [1,2]. Viena no diagnostikas virzieniem ir radioloģiskā diagnostika, kas mūsdienās ļauj atklāt nopietnas saslimšanas agrīnajās stadijās un glābt lielāku pacientu daļu.
Vairāki tūkstoši dalībnieku no visas pasaules apmeklēja konferenci, kas 2013. gada 3. un 4. decembrī norisinājās Briselē. Konferences laikā varēja iepazīties gan ar pētījumu rezultātiem par saslimstību ar arodslimībām dažādās Eiropas valstīs, gan prezentācijām par citiem ar arodslimību ārstēšanu un aprūpi saistītiem jautājumiem.
Aptuveni 20 000–25 000 dažādās nozarēs strādājošo cieš no vājdzirdības, kas radusies tāpēc, ka darbavietā ir augsts trokšņa līmenis. ASV ik gadu ap 30 miljoniem cilvēku tiek pakļauti bīstamam troksnim darba vidē. Trokšņa izraisīta vājdzirdība izcelta kā viena no izplatītākajām arodveselības problēmām pēdējo 25 gadu laikā. [1] Lai gan potenciāli bīstama trokšņa ekspozīcija galvenokārt notiek darbavietā, sensoneirāla vājdzirdība šobrīd vislielākās briesmas rada jauniem cilvēkiem, kas tiek pakļauti skaļai mūzikai un citiem ar atpūtu un brīvā laika pavadīšanu saistītiem trokšņiem. [3]
Vārds “radiācija” cilvēces lielākajai daļai izraisa paniku un baiļu izjūtu, jo pasaulē valda priekšstats, ka radiācija ir kaut kas ļoti slikts un bīstams, ka tās iedarbība izraisa iedzimtas slimības, ļaundabīgus audzējus un nāvi. Bailes pastiprina neziņa, informācijas trūkums, indivīda fantāzijas lidojums un fakts, ka cilvēka organismā nav neviena maņu orgāna, kas varētu atpazīt radiāciju, jo radiāciju nevar redzēt, tai nav ne smaržas, ne garšas.
Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, kritieni ir bieži un lielākoties notiek mājās. Tie saistīti ar iepriekšējiem kritieniem, ilgāku hemodialīzes laiku, noteiktu medikamentu lietošanu un trauslumu jeb frailty. Pētījumā konstatēts, ka trausluma indeksam bija labāka spēja identificēt pacientus ar paaugstinātu kritienu risku nekā tradicionālajai kritienu riska novērtēšanas skalai.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
