Abdomināla aptaukošanās paaugstina atkārtotu aterosklerotisku notikumu risku
Abdomināla aptaukošanās paaugstina atkārtotu aterosklerotisku notikumu risku pēc notikuša mikokarda infarkta (MI), secināts Zviedrijā veiktā pētījumā.
Abdomināla aptaukošanās paaugstina atkārtotu aterosklerotisku notikumu risku pēc notikuša mikokarda infarkta (MI), secināts Zviedrijā veiktā pētījumā.
2.tipa cukura diabēts divreiz paaugstina demences risku, tomēr, vai glikozes līmeņa stabilizēšana samazina demences risku nav zināms.
Zemāks ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir konsekventi saistīts ar samazinātu 2. tipa cukura diabēta risku cilvēkiem ar daudzveidīgu ģimenes anamnēzi, ģenētiskajiem riska faktoriem un svaru, liecina jauns pētījums.
Līdz šim pētījumos bija pierādīts statīnu terapijas protektīvais efekts uz kaulu veselību, bet šis efekts ir atkarīgs no statīnu devas. Zemas statīnu devas samazina osteoporozes risku, savukārt augstas devas šo risku paaugstina.
Starptautiskā pētījumā, kuru vadīja pētnieki no Bergenas universitātes, pētnieki atklāja, ka liekais svars un aptaukošanās paaugstina ļaundabīgu audzēju risku.
Aptaukošanās ir nozīmīgākais 2.tipa cukura diabēta riska faktors, tam ir lielāka loma nekā ģenētiskai predispozīcijai vai sliktiem veselības paradumiem, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Kontraceptīvo tablešu lietošana un garāks menstruālais cikls ir saistīts ar augstāku 2.tipa cukura diabēta risku, savukārt vēlāka pubertāte un vēlāk iestājusies menopauze ir saistīta ar zemāku risku, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti ikgadējā Eiropas diabēta pētniecības asociācijas sanāksmē Barselonā.
Divos pētījumos apstiprināts, ka nitrogēna – bisfosfonātu, medikamenti, kurus bieži izraksta osteoporozes terapijā, lietošana saistīta ar 34 % zemāku priekšlaicīgas nāves risku. Mirstības samazinājums skaidrojams ar samazinātu kaulaudu zudumu.
D vitamīna papildus lietošana var palēnināt 2. tipa cukura diabēta progresēšanu pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts cukura diabēts vai prediabēts, secināts pētījumā.
Cilvēkiem ar neatklātiem glikozes traucējumiem ir augstāks miokarda infarkta un peridontīta risks, secināts pētījumā, kurš veikts Karolinskas institūtā Zviedrijā.
KRISTĪNE un SURADŽS INDAKA (Suraj Indaka) MUNASINGHES ir pāris, kas viens otru papildina gan ikdienas dzīvē, gan profesionālajā darbībā — neirologs un ergoterapeite, audzina meitiņu un sapņo par rāmu dzīvi mazpilsētā. Viņi lieliski apvieno kultūru un raksturu dažādību un apliecina, ka mīlestības vārdā ir iespējams viss — arī no tālās Šrilankas pārcelties uz dzīvi Latvijā, perfekti apgūt latviešu valodu, studēt rezidentūrā nacionālajā programmā un ar lepnumu strādāt reģionālajā slimnīcā.
Erektilā disfunkcija (ED) ir traucējums, ko raksturo konsistenta vai atkārtota nespēja sasniegt un saglabāt erekciju apmierinošai seksuālai performancei. [3] ED ir prevalenta visās vecuma grupās un ietekmē miljoniem vīriešu pasaulē. Statistikas dati liecina, ka globāli ED prevalence ir 3—76,5 %, izplatībai pieaugot ar vecumu un organiskiem faktoriem kā primāru etioloģisko cēloni. [4]
Pēc Starptautiskās Diabēta Federācijas aplēstajiem datiem, 2024. gadā visā pasaulē bija 588,7 miljoni diabēta pacientu, no kuriem aptuveni 90 % ir pacienti ar 2. tipa cukura diabētu. [1] Pēc SPKC datiem, Latvijā 2024. gadā bija reģistrēti 103 477 cukura diabēta pacienti. [2] Šie skaitļi parāda, cik daudz pacientiem ir nepieciešama hipoglikemizējoša terapija. SGLT2 inhibitorus 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) un Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja 2013.—2017. gadā, bet pēc tam sekoja plaši pētījumi, kas norādīja uz SGLT2 inhibitoru kardioprotektīvajām un nefroprotektīvajām īpašībām.
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
Zema blīvuma lipoproteīna holesterīnam (ZBLH) ir pierādīta kauzāla loma aterosklerozes progresijā un kardiovaskulāro risku pieaugumā. Pēdējo gadu laikā uzkrātie pierādījumi nepārprotami apstiprina, ka ZBLH samazināšana ir tieši saistīta ar kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanu, turklāt ieguvums ir proporcionāls gan samazinājuma apmēram, gan terapijas ilgumam. Tas ir veidojis mūsdienu pieeju hiperholesterinēmijas ārstēšanā, ko raksturo trīs pamatprincipi — mērķtiecība, savlaicīgums un ilgtermiņa noturība.