Jaunu rezistentu un arī multirezistentu baktēriju celmu veidošanās, kā arī plaša un nepareiza antibiotiku lietošana, lielas baktēriju pielāgošanās spējas un jaunu zāļvielu atklāšanas process rada krīzi medicīnas ķīmijā un farmācijā.
Krasas temperatūras maiņas apstākļos, īpaši rudens un ziemas periodā, rodas veselības traucējumi, ko tautā dēvē par saaukstēšanos. Vides temperatūras maiņa no siltas uz aukstu būtībā ir veicinošais faktors, kas paver vārtus cilvēkiem ar novājinātām organisma aizsargspējām vai kādu iekaisumu, lai izpaustos spilgtāk vai pievienotos vīrusu un/vai mikrobu infekcijas.
Dati no vairākiem pētījumiem rāda, ka 27—81 % stacionētu pacientu protonu sūkņu inhibitorus (PSI) saņem bez atbilstīgām indikācijām. [4] Rakstā piedāvājam indikāciju un klīnisko situāciju izvērtējumu.
Dažas problēmas aktuālas bijušas vienmēr. Kā uzlabot atmiņu? Kā palielināt garīgās darbaspējas, izturību pret nelabvēlīgiem faktoriem? Kā uzlabot darbaspējas pēc galvas smadzeņu traumas vai citiem bojājumiem?
ASV zinātnieki Evans un Bishop, pētot dažādu diētu ietekmi uz žurku vairošanos, 1922. gadā atklāja fertilitātei nepieciešamu faktoru, kas atrodas salātu lapās, [1] un pēc dažiem gadiem to nosauca par E vitamīnu.
Vasarā slimībām nav atvaļinājuma, tās uzglūn cauru gadu. Vasarā un jo īpaši atvaļinājuma un ceļojuma laikā cilvēki zaudē piesardzību, kam seko hronisko slimību paasinājumi, traumas, tāpēc aptieciņai jābūt nokomplektētai!
Pieaugot un paplašinoties zāļu tirgum, veselības aprūpes speciālistu uzmanības lokā bieži nonāk jauni zāļu nosaukumi un jaunas aktīvās vielas. Gadās arī tā, ka jaunam medikamentam atšķiras tikai neliela nosaukuma daļa vai tikai atsevišķi burti.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) — medikamentu grupa, kas neizbēgami ienākusi mūsu dzīvē gan reklāmu ietekmē, gan arī tāpēc, ka pašsaprotama un ikdienišķa ir cilvēka vēlme atbrīvoties no sāpēm, lai kāds būtu to iemesls. Ko gan mēs vēl nezinām par šo plaši izmantoto medikamentu grupu?! Rakstā centīšos uz šo jautājumu atbildēt.
Levodopa ir pirmās izvēles līdzeklis Parkinsona slimības motorisko simptomu ārstēšanai. Tomēr agrāk vai vēlāk pacientiem, kas ilgstoši lieto levodopu, attīstās motoriskās komplikācijas: pirmajā terapijas gadā ~ 10 % pacientu, trešajā ~ 30 %, piektajā gadā 50—60 %, bet ~ 20 % pacientu ir diskinēzijas. [1]
Aspartāms jeb pārtikas piedeva E951 ir mākslīgais saldinātājs, ko lieto kā cukura aizvietotāju dažādos pārtikas produktos un dzērienos. Aspartāmu atzīst kā drošu pārtikas piedevu [3] vairāk nekā deviņdesmit valstīs. [1; 2] ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (U.S. Food and Drug Administration — FDA) aspartāmu raksturo kā vienu no visrūpīgāk pārbaudītajām un pētītajām pārvaldes apstiprinātajām pārtikas piedevām.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.