Virhova triāde — hiperkoagulācija, venoza stāze un vēnu endotēlija bojājums — dziļo vēnu trombozes attīstības stūrakmeņi. Jo vairāk riska faktoru vienam pacientam, jo lielāka iespējamība attīstīties trombozei — nopietnai, dzīves kvalitāti ietekmējošai slimībai.
Pacienti vizītē pie ārsta visbiežāk dodas ar sūdzībām, kas ietekmē ikdienas pašsajūtu, retāk uzmanību pievēršot it kā tikai vizuāliem defektiem. Taču zem tiem var slēpties nozīmīgi klīniskie riski.
Pēdējos 20 gados fleboloģija attīstījusies strauji, ko citstarp veicinājusi moderno tehnoloģiju ieviešana, kuras ļāvušas iegūt jaunas zināšanas un izpratni par vēnu slimību, ietekmējot simtiem publikāciju par kāju vēnu slimību, tās aktualitāti un ārstēšanu gan profesionālos, gan populārzinātniskos izdevumos.
Pacientiem ar dziļo vēnu trombozi (DVT) var ievērojami mazināt komplikāciju attīstību, savlaicīgi (24 stundu laikā) uzsākot adekvātu kompresijas terapiju.
Hroniskas vēnu slimības bieži attīstās gan vīriešiem, gan sievietēm. Pēdējā laikā dati par slimības sastopamību dzimumiem krasi mainās: izrādās, ka biežāk tā rodas XY hromosomas īpašniekiem! [12]
Dziļo vēnu tromboze (DVT) var skart ikvienu un izraisīt smagas komplikācijas, invaliditāti un dažos gadījumos nāvi. Ja DVT diagnosticē agrīni, tā ir ārstējama un novēršama. Rakstā apkopotas jaunākās atziņas par DVT epidemioloģiju, riska faktoriem, ārstēšanu un prognozi.
Viņi nav latvieši, taču jau vairāk nekā desmit gadus par savām mājām sauc Latviju. Iemantojuši ne vien pacientu uzticēšanos, bet nopelnījuši arī profesionālu cieņu kolēģu acīs.
Liela daļa Latvijas pieaugušo populācijas ir vēnu slimības un hroniskas venozas mazspējas pacienti. Vēnu veselība būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, tāpēc speciālisti meklē arvien jaunus risinājumus terapijas uzlabošanai.
Apakšējo ekstremitāšu vēnu slimības skar līdz 50 %, un aptaukošanās līdz 25 % pieaugušo populācijas. Lielai daļai pieaugušo novēro abus stāvokļus.
Šobrīd nav pietiekami pierādījumu par labu noteiktai kompresijas stratēģijai pēc varikozo vēnu ablācijas procedūras. Lai novērtētu vadošo pētnieku viedokli, veikta pētījumu meta-analīze, kurā novērtēta kompresijas terapijas stratēģija pacientiem, kuriem veikta endovenoza varikozo vēnu ablācija.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Normans Ruperts Barets (1903—1979) bija viens no spilgtākajiem 20. gadsimta britu ķirurģiem un viens no torakālās ķirurģijas attīstības pamatlicējiem Apvienotajā Karalistē (1. attēls). Paradoksāli, ka viņa vārds pasaulē visvairāk pazīstams saistībā ar Bareta barības vadu — stāvokli, kura patoģenēzi viņš sākotnēji interpretēja kļūdaini. Barets uzskatīja, ka cilindriskais epitēlijs barības vadā saistīts ar anatomiskām izmaiņām un “saīsinātu” barības vadu, nevis ar metaplāziju hroniska gastroezofageālā refluksa rezultātā. Vēlāk citi pētnieki precīzāk formulēja slimības mehānismu, tomēr eponīms saglabājās.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Kad dzirdam vārdus “staru terapija”, “stereotaktiskā radioķirurģija” (stereotactic radiosurgery jeb SRS; latviski SRĶ), visbiežāk domas aizved līdz onkoloģijai. Lai arī visbiežāk radioķirurģiju izmanto labdabīgu un ļaundabīgu veidojumu ārstēšanā, tomēr, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un to precizitātei, SRĶ tiek izmantota arī dažādu funkcionālu neiroloģisku slimību ārstēšanā — trigeminālā neiralģija, esenciāls tremors, parkinsonisms, epilepsija, hroniskas sāpes, distonija, un to lieto pat atkarību ārstēšanā. [1]
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
