Ieguvumi no kolorektālā vēža skrīninga uzkrājas vidēji 10–15 gadu laikā. Šā brīža sijājošās diagnostikas rekomendācijas katrā valstī nedaudz atšķiras, taču pastāv rekomendācijas turpināt kolorektālā vēža skrīningu arī pēc 75 gadu vecuma, ja seniors ir ar labu veselību. Lai noskaidrotu, cik lietderīgi ir veikt kolonoskopiju resnās zarnas vēža skrīninga nolūkos pacientiem virs 75 gadu vecuma ar paredzamo dzīvildzi zem 10 gadiem, tika veikts kohortas pētījums.
Šķērsgriezuma pētījumos pierādīts, ka pacientiem ar Parkinsona slimību bieži sastopams fenotips ir trauslums (frailty), kamēr ilgtermiņa pētījumi šo saistību līdz šim nav pierādījuši. Tāpēc laikā no 2006.–2010.gadam ar 12 gadu novērošanas periodu tika organizēts perspektīvs kohortas pētījums, lai izvērtētu trausluma un Parkinsona slimības attīstības saistību, kā arī analizētu ģenētisko risku ietekmi šādas saistības gadījumā.
Lai noskaidrotu, kāds ir optimālais dzīvesveids, lai pasargātu sevi no atmiņas traucējumiem, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums Ķīnā. Šajā pētījumā piedalījās seniori, kuri sasnieguši 60 gadu slieksni un kuriem pētījuma sākumā bija normāli kognīcijas rādītāji un veikta apolipoproteīna E genotipēšana.
Vai aspirīns mazā profilaktiskā devā samazina lūzumu un nopietnu kritienu risku veselīgiem senioriem? To pētnieki no Austrālijas skaidroja ar placebo kontrolētā, nejaušinātā pētījumā.
Neskatoties uz to, ka osteoporotiskie lūzumi būtiski ietekmē pacienta turpmāko dzīves kvalitāti un paaugstina mirstības risku, daļa pacientu nolemj osteoporozes medikamentozo terapiju pārtraukt. Šeit pētīti iemesli, kāpēc tā notiek un kas ir riska faktori zāļu lietošanas nelīdzestībai osteoporozes pacientu vidū.
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka novecošanās ir fizioloģiska organisku, funkcionālu un sociālu spēju samazināšanās līdz ar laiku un nav saistīta ar slimības vai traumu sekām. Tomēr mēs saprotam, ka līdz ar novecošanos, veselības prasību apjoms un nianses atšķiras. Viena no senioru vecumā izplatītām problēmām ir dažādas izcelsmes sāpju sindroms, tāpēc atbilstīgas sāpju terapijas piemeklēšana individuāli katra pacienta vajadzībām un blakusslimībām ir būtiska.
Jaunākās pieejamās vadlīnijas rekomendē kā sistoliskā asinsspiediena mērķi noteikt 150 mmH vai pat 130 mmHg pieaugušajiem, kas sasnieguši 60 gadu slieksni. Tomēr, pastāv dažādi riski intensīvai asinsspiediena terapijai, kas novērojami nekavējoši, piemēram, sinkope, reiboņi, kritieni, kamēr nevēlamo kardiovaskulāro notikumu risks mazinās tikai ar laiku. Īpaši būtiski saprast, kādi ir ieguvumi un riski intensīvai asinsspiediena mazināšanai pacientiem ar ierobežotu dzīvildzi.
Ilgtermiņa antikoagulantu lietošana nepieciešama, lai novērstu insulta risku pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Kā viena no pētījumu aktualitātēm ir antikoagulantu lietošanas drošums un efektivitāte ļoti vecu pacientu (80 gadi un vairāk) grupā.
Pirmo reizi vēsturē pieļauj, ka lielākā daļa pasaules jaundzimušo nodzīvos līdz 70 gadiem vai ilgāk. Ņemot vērā, ka visā pasaulē tiek novērota populācijas novecošanās, jāpārdomā tādas veselības aprūpes stratēģijas, kas nodrošinātu arī senioru labbūtību un veselības uzturēšanu optimālā līmenī.
Lēmuma pieņemšana par labu kādai no augšstilba kaula proksimālās daļas lūzuma terapijas metodēm pacientiem ar ierobežotu paredzamās dzīves ilgumu ir izaicinoša. Publikācijas autori uzskata, ka šie pacienti pārāk bieži tiek ārstēti operatīvi, kaut ieguvumi no tā ir diskutabli un publikācijās minētie dati ir ierobežotā daudzumā.
Primārās galvassāpes bija saistītas ar 38 % paaugstinātu depresijas risku gan vīriešiem, gan sievietēm, savukārt saspringuma tipa galvassāpes (TTH) bija būtiski saistītas ar paaugstinātu pašnāvības risku — taču tikai vīriešiem —, liecina jauns retrospektīvs kohortas pētījums.
Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!
Aprēķināts, ka B12 vitamīna deficīts prevalē apmēram 2,6—7,5 % cilvēku pasaulē vispārējā populācijā. Vairāki pētījumi uzrādījuši, ka senioriem šī vitamīna deficīts sastopams vēl biežāk, prevalences rādītājiem variējot no 5—14 %. B12 deficīts reti sastopams zīdaiņiem, tomēr to iespējams novērot gadījumos, kad B12 deficīts ir ar krūti barota mazuļa mammai. [4]
Vai atceraties pēdējo reizi, kad kāds pacients jums pateicies par to, ka pārliecinājāt viņu vakcinēties? Iespējams, šādas pateicības nemaz nepiedzīvojat. Taču cik bieži mēs redzam atšķirību starp vakcinētu un nevakcinētu pacientu? Ārsti zina, ka slimības viegla pārslimošana un veiksmīga izvairīšanās no smagām komplikācijām nav nejaušība. Tajā pašā laikā cits pacients, kurš ignorējis ieteikumus vakcinēties, tiek hospitalizēts ar smagām komplikācijām.
Globāli gandrīz 51 % pacientu ar fibromialģiju bija depresija un 47 % pieredzēja trauksmi, liecina jauna metaanalīze. Papildus tika novērotas tendences – trauksmes izplatība ar vecumu samazinās, bet depresijas izplatība pieaug, tomēr netika konstatētas būtiskas atšķirības starp dzimumu proporcijām vai kontinentiem.
