Par šādu simptomu bieži sūdzas 6—7 % iedzīvotāju. Tā var izpausties kā nespēja sākt vai ilgstoši veikt ikdienas aktivitātes, koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi un emocionāla nestabilitāte, tā var būt gan smagu sistēmisku slimību rezultāts, gan arī viegli noritošu slimību pazīme.
Iedomāsimies šādu situāciju: praksē uz konsultāciju atnāk 48 gadus veca sieviete ar sūdzībām par pastiprinātu svīšanu. Izvaicājot pacienti, noskaidrojam, ka viņai bieži ir sarkšanas epizodes un arī naktīs viņa pamostas, jo ir nosvīdusi slapja. Pirmajās epizodēs viņa tam nav pievērsusi uzmanību, taču šobrīd sāk uztraukties par savu veselības stāvokli.
Londonā veikts pētījums, kurā noskaidrots, ka ar veselību saistītu jautājumu risināšanā tīmeklī esošie medicīnas forumi ir labākas kvalitātes, nekā šķiet.
Ņemot vērā nosaukumu – saaukstēšanās –, skaidrs, ka slimībai ir kāds sakars ar aukstumu, tomēr tas tā nav. Iemesls saaukstēšanās slimībām ir respiratorie vīrusi. Vīrusi nepārtraukti ir mums apkārt un arī mūsu elpceļos, protams, aukstajās sezonās- ziema, rudens, pavasaris, to koncentrācija ap mums ir lielāka.
Sirsnīgs, atsaucīgs un pacientu novērtēts ir Dr. ANATOLIJS RUSKULIS. Ģimenes ārsts ar 33 gadu darba pieredzi, savulaik cīnījies barikādēs par Latvijas neatkarību, negaužas par to, kā nav un kas varētu būt, bet novērtē to, kas dots.
Malnutrīcija ir bieži sastopama bariatriskās ķirurģijas komplikācija, bet nelielā pētījumā atklāts, ka cilvēkiem ar lieko svaru malnutrīcija ir konstatējama vēl pirms operācijas veikšanas.
Nepietiekams miega ilgums saistīts ar hronisku slimību attīstību, imunitātes pavājināšanos un pat priekšlaicīgu nāvi. Jauns pētījums, kas veikts Sanfrancisko (ASV), pierāda – lai izvairītos no saaukstēšanās, ir pietiekami jāguļ. Pētījumā noskaidrots, ka tiem cilvēkiem, kuri guļ mazāk nekā 6 stundas diennaktī, pēc saskares ar vīrusu, saaukstējas četrkārt biežāk nekā tie, kuri guļ 7 stundas un vairāk.
Pētnieki no Adelaides Universitātes (Austrālijā) atklājuši, ka diēta ar lielu tauku saturu bojā receptorus kuņģī, kuri uztver, kad kuņģis ir pilns. Šie receptori ir aso čili piparu receptori (TRPV1).
Tas, ka sabalansēts uzturs ir labvēlīgs sirds veselībai, nav jaunums, tomēr jauns pētījums šo apgalvojumu papildina ar faktiem par C vitamīna labvēlīgo ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu. C vitamīns lielā koncentrācijā atrodams augļos un dārzeņos.
Ievērojama daļa no visām konsultācijām pie ģimenes ārsta saistītas ar problēmām balsta–kustību orgānu sistēmā. Vairākums gadījumu no šiem stāvokļiem ir salīdzinoši labdabīgi un pāriet paši no sevis, bet daļa slimību steidzami jānovērtē un jāārstē.
Viņa prot iemācīt dermatoloģiju — tā par dermatoloģi, veneroloģi Dr. med. ILZI UPENIECI saka studenti. Forša daktere — teic pacienti. “Esmu mazliet stāstniece, mana stiprā puse ir komunikācija,” — saka pati Ilze Upeniece. Kārtību mīloša, ļoti disciplinēta — iespējams, tāpēc, ka augusi piecu bērnu ģimenē un savulaik apguvusi karatē. Ar viesmīlīgo latgaliešu saknēm, kam ģimene ir viena no lielajām dzīves vērtībām.
Klīniskajās vadlīnijās sirds mazspējas pacientiem ar samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju (HFrEF, angl.) tiek rekomendēti SGLT2 inhibitori, lai mazinātu kardiovaskulārās mirstības un/vai hospitalizācijas risku sirds mazspējas dēļ. Lai noskaidrotu, kāda ir klīniskā prakse dažādās ASV klīnikās, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums par 49 399 stacionētiem HFrEF pacientiem.
Gan dažādi miega traucējumi, gan hronisks nogurums ir bieži sastopamas problēmas medmāsu vidū. Maz zināms par maiņās strādājošo medicīnas māsu miega–nomoda cikla atšķirībām un ietekmi uz darba spējām.
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka B vitamīns, L-metilfolāts (LMT) var būt efektīva papildu ārstēšana pacientiem ar smagiem depresijas traucējumiem (MDD) ar nepietiekamu reakciju uz antidepresantiem.
Regulāras fiziskās aktivitātes var palielināt sāpju toleranci - jauns atklājums, kas var ietekmēt tos, kuri piedzīvo hroniskas sāpes, liecina jauni pētījumi.