Muguras sāpju pacientiem ir augstāks predispozīcijas risks tādiem psihiskās veselības traucējumiem kā depresija un trauksme. Šiem pacientiem bieži vien ir sliktāka ar veselību saistītā dzīves kvalitāte. Sāpju vizuāla attēlošana jeb sāpju lokācijas norādīšana zīmējot uz cilvēka shematiska attēla ir vienkāršs, bieži izmantots anamnēzes ievākšanas rīks, ko veselības aprūpes speciālists var lūgt pacientam izpildīt. Šajā pētījumā tiek analizēts, vai šie zīmējumi var būt palīdzoši kā sijājošās diagnostikas rīks, meklējot trauksmes, depresijas vai pazeminātas dzīves kvalitātes pazīmes pacientiem ar muguras sāpēm.
Valdība atbalstījusi Veselības ministrijas ieceri papildu finansiāli stimulēt ārstu prakses, lai veicinātu aktīvāku ģimenes ārstu iesaisti vakcinācijā pret Covid-19
Jaunākie dati par aortas stenozes sastopamību populācijā un mirstību lielākoties aprobežojas ar terciāro aprūpes centru sniegto informāciju vai pētījumiem pēc aortas vārstuļa korekcijas. Tāpēc tika veikts pētījums, kura mērķis bija nodrošināt ar jaunu ieskatu situācijā ar aortas stenozes pacientiem ārpus stacionāra, balstoties uz datiem no liela apjoma populācijas pētījuma.
Pacienti ar imūnmediētām iekaisīgām slimībām ir ar paaugstinātu Covid–19 risku, lielākoties imūnsupresīvo medikamentu, tādu kā glikokortikosteroīdu, lietošanas dēļ. Šo medikamentu lietošana var ietekmēt arī vakcīnas atbildreakciju. Šīs meta–analīzes mērķis bija noskaidrot, kāda bijusi pacientu ar imūnmediētām iekaisīgām slimībām seroloģiskā atbildreakcija uz Covid–19 vakcīnu.
Bērniem ar obstruktīvu miega apnoju ir augstāks nakts enurēzes risks, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Pastāv pieņēmums, ka pēc adenotonsilektomijas veikšanas šiem bērniem nakts enurēze pāriet. Tomēr, iztrūkst pētījumu par nakts enurēzes iznākumiem bērniem, kas pēc nejaušības principa vai nu sāņēmuši nogaidošu terapeitisko taktiku, vai veikta tonsilektomija.
“Dakter, bet ko man palietot imunitātei?”, “Man ir nogurums, nespēks, trūkst enerģijas”, “Es nopirku šīs tabletītes, vai būs labas?” — šī ir tikai daļa no jautājumiem, ko dzirdam savā ārsta kabinetā. Jāatceras: neko nevajag palietot lietošanas pēc un katram uztura bagātinātājam, mikroelementam ir sava vieta un laiks.
Subakūts sklerozējošs panencefalīts (SSPE) ir letāla un lēnas gaitas vīrusa slimība, kas lēnām grauj centrālo nervu sistēmu. SSPE iemesls ir defektīvs masalu vīruss, izplatoties smadzenēs drīz pēc akūtas infekcijas – vīrusa mutācija glābj to no organisma imūnsistēmas atbildreakcijas, tāpēc tas ilgtoši uzturās CNS, latentais periods ilgst vidēji 5–15 gadus pēc akūtas inficēšanās.
Pagājušā nedēļā ģimenes ārstu un ārstu palīgu konferencē “Vakcinācija pret Covid-19: aktualitātes un izaicinājumi”, kas norisinājās Liepājā, par labiem Covid-19 vakcinācijas rādītājiem trīs nominācijās godināti vairāki Kurzemes ģimenes ārsti - ziņo Nacionālais Veselības dienests.
Antivirāla terapija tiek rekomendēta hospitalizētiem pacientiem ar epidemioloģiskām/klīniskām aizdomām par gripu vai apstiprinātas gripas gadījumā, taču iztrūkst ticamu datu par taktiku bērnu gadījumā. Šajā pētījumā izvērtēja antivirālās terapijas efektivitāti saistībā ar hospitalizācijas ilgumu bērniem.
Brīdis, kad bērns sāk pastāvīgi staigāt daudziem vecākiem ir galvenais faktors, pēc kā noteikt, kā viņu bērns attīstās. Notiek bērnu savstarpēja salīdzināšana, un par advancētiem, ar ātrāku attīstību tiek uzskatīti tie, kas sākuši staigāt ātrāk.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Statīnu efektivitāte un drošums kardiovaskulāro notikumu primārajā profilaksē, kā arī to ietekme uz dzīves ilgumu bez invaliditātes gados vecākiem cilvēkiem joprojām nav pilnībā skaidra.
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
