Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Evorā LILITA SUKURE
Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda?
Ģimenes medicīna
Kāds ir iemesls nogurumam?
“Jūtos noguris”, “man nav spēka”, “jau no rīta pamostos noguris”, “vakarā pēc darba spēju tikai iekrist gultā” — šādas un līdzīgas sūdzības itin bieži ir iemesls vizītei pie ārsta. Neatkarīgi no vecuma, dzimuma, blakusslimībām, sociālā stāvokļa, nodarbošanās.
Doctus aprīļa numura veidotāju vārdā
Latvijā ārkārtējā situācija, pasaulē izsludināta globālā pandēmija COVID–19 dēļ. Šis nepārprotami ir ļoti īpašs laiks ikkatram no mums — mūsu lasītājiem — ārstiem slimnīcās, ambulancēs, praksēs, farmaceitiem aptiekās, arī mācībspēkiem, studentiem, rezidentiem. Kopš brīža, kad sākām šā numura veidošanu, situācija ir krietni izmainījusies. Rakstu autoriem un intervētajiem speciālistiem īsi pirms šā numura izdošanas vaicājām, kā mainījusies viņu ikdiena, kādus vārdus viņi teiktu kolēģiem.
Trausli nagi un plāni mati. Iemesli, diagnostika un ārstēšanas iespējas
Matu izkrišana un trausli nagi ievērojami iespaido pacienta dzīves kvalitāti, un ar sūdzībām par difūzu vai perēkļveida matu izkrišanu pacienti visbiežāk vispirms dodas pie ģimenes ārsta.
Mīļie ceļi, nepieviliet! Dr.LIENE NULLE
“Doctor is what I do, skater is who I am”* — tā rakstīts LIENES NULLES Instagram profilā. Tipiska mileniāļu paaudzes pārstāve, kurai darbs nav visa dzīve!
Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts
Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!”
Medikamentu fotosensitivitāte. Kad sauļošanās var kaitēt?
Rudens periodā arvien vairāk cilvēku saules gaismu meklē siltākos zemeslodes nostūros. Taču Latvijas klimatā iegūtās saaukstēšanās komplikāciju gadījumā var būt nepieciešama antibakteriāla vai simptomātiska terapija. Ar ko jārēķinās? Par to šajā rakstā.
Omega–3 taukskābes un to nozīme cilvēka organismā
Viens no labas veselības priekšnosacījumiem ir uzturs, kura neatņemamai sastāvdaļai jābūt omega–3 taukskābēm. Tās labvēlīgi ietekmē asinsriti, sinaptisko pārvadi, gēnu ekspresiju un organisma imūnos procesus. [1]
Saaukstēšanās medikamentozā terapija un profilakse
Saaukstēšanos var izsaukt vairāk nekā 200 vīrusi. Ap 50 % gadījumu izraisītājs ir rinovīrusi, citi biežākie: koronavīrusi, adenovīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, paragripas vīrusi, enterovīruss. Cilvēka organisms pret tiem nekad nespēj izveidot imunitāti, tāpēc saaukstēšanās ir tik izplatītas un bieži atgriežas.
Lasītākais Doctus.lv
Alerģisks rinīts — jaunākais pētījumos
Miega traucējumi, grūtības koncentrēties un veikt darba pienākumus, risks citu atopiju attīstībai — tā ir tikai daļa no neārstēta alerģiska rinīta nevēlamajām blaknēm. Nav nozīmes, vai alerģisks rinīts ir sezonāls vai pastāvīgs, tā pārvaldība pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai ir svarīgs ārsta uzdevums.
Diabēta pēda traumatologa skatījumā
Ar nedzīstošu diabēta pēdas čūlu saistīta amputācija ir viena no komplikācijām, no kurām pacients baidās visvairāk. Un šīs bailes ir ļoti pamatotas. Ar cukura diabētu saistīta pēdas čūla un sekojoša amputācija tiek asociēta ar piecu gadu mirstības rādītāju.
Magnija deficīts: kā tas ietekmē veselību?
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
Pastaigu treniņa intensitātes un ilguma novērtējums pacientiem pēc insulta: nejaušināti kontrolēts pētījums
Rehabilitācijas pasākumi pacientiem pēc insulta ir būtisks ārstēšanās un atjaunošanās posms. Taču daļai intervenču, piemēram, pastaigu treniņiem nav noteiktas skaidras rekomendācijas par vēlamo intensitāti un ilgumu, lai veicinātu maksimālo ieguvumu pacienta rehabilitācijas procesā.
Miega ilgums ir saistīts ar perifēro artēriju slimību
Gulēšana mazāk nekā piecas stundas naktī ir saistīta ar 74 % lielāku perifēro artēriju slimības (PAD) iespējamību, salīdzinot ar septiņām līdz astoņām stundām.
Nozares
A
- Alergoloģija 46
- Algoloģija 63
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 25
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 162
- Dietoloģija 33
E
- Endokrinoloģija 305
F
- Farmācija 57
- Farmakoloģija 196
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 46
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 261
H
- Hematoloģija 3
- Hepatoloģija 47
I
- Imunoloģija 15
- Infektoloģija 280
- Internā medicīna 20
K
- Kardioloģija 428
Ķ
- Ķirurģija 154
N
- Narkoloģija 27
- Neatliekamā medicīna 29
- Nefroloģija 56
- Neiroloģija 295
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 70
- Onkoloģija 194
- Otorinolaringoloģija 75
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 178
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 201
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 128
R
- Radioloģija 21
- Reanimatoloģija 17
- Reimatoloģija 75
- Retās slimības 11
S
- Sabiedrības veselība 223
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 45
T
U
- Uroloģija 85
- Uzturzinātne 66