Skatoties labdarības raidījumus par bērniem, kas cietuši no seksuālas, fiziskas un emocionālas vardarbības, vienmēr jādomā, ka ikvienam no šiem bērniem ir ģimenes ārsts. Ņemot vērā statistiku, mēs šos bērnus satiekam praksē, bet bieži pat nenojaušam, kas ar viņiem notiek.
Šogad janvārī apritēja gads, kopš ZANE KOBIAKA pēc rezidentūras beigšanas ir pilntiesīga ģimenes ārste Grobiņā. Var teikt, ka viņa ir atgriezusies mājās — šai pusē uzaugusi, tur joprojām dzīvo viņas vecāki un tur ar novada pašvaldības atbalstu gan saņēmusi stipendiju rezidentūras studijām, gan atradusi brīnišķīgu darbavietu ar fantastisku un atbalstošu kolēģu komandu.
MĀRĪTE KAĻVA pirms gada pārņēma ģimenes ārstes Ainas Tjarves praksi Maltā. Viņas pārraudzībā ir gandrīz 1500 iedzīvotāju Maltā, Feimaņos un Pušā. Daktere sarunā atzīst, ka ir atgriezusies, lai dzīvotu un strādātu dzimtajā Rēzeknes novadā.
Ne tik sen kopā dzīvoja vairākas paaudzes kuplās ģimenēs, meitenes redzēja, kā aug zīdainis, kā bērniņu aprūpē, zīda. Šodien pirmā pieredze nereti rodas, aprūpējot pašiem savu bērniņu. Saprotams, ka jaunie vecāki jūtas nedroši un informāciju iegūst sociālajos tīklos. Tikai desmitā daļa vecāku norāda, ka sociālie tīkli viņu zināšanas šajā jomā neietekmē.
Pašlaik ģimenes ārsti ir pandēmijas apkarotāju pirmajās rindās, dara titānisku darbu, nežēlojot laiku un enerģiju. Daktere ILZE SKUJA ir spilgts piemērs tam, ka cilvēks spēj daudz, ja dara to, kas patīk un padodas.
Šā gada vasarā, pateicoties LĀZA stipendijai no Ojāra Veides fonda, man bija iespēja iepazīt medicīnas sistēmu un darbu ģimenes ārsta praksē Huntington Beach Kalifornijā, salīdzināt un sev atbildēt uz jautājumiem — kā strādāt citādi un kāpēc mums Latvijā tas nesanāk? Pat ja Amerikas pieredzi uzreiz neizdodas ieviest dzīvē, tā iedrošina mainīt attieksmi.
LINDAS Reicles sapnis bija kļūt par bērnu anestezioloģi, tomēr pēc vairāku gadu rezidentūras Somijā viņa ir ģimenes ārste Liepājā un dažādos sociālajos medijos visai asi iesaistās diskusijās par veselības aktualitātēm. Lindai ir viedoklis par veselības aprūpes sistēmas caurumiem valstī un arī redzējums, kā šo sistēmu veidot cilvēkiem draudzīgu.
Dace Vorslava, gimenes ārste un pulmonoloģe Valmierā stāsta, ka, skatot pacientus pēc Covid–19 pneimonijām, šķiet, ka tausties nezināmajā, jo nemāki pateikt, kāda būs šo cilvēku perspektīva. Objektīvā atrade ir daudz smagāka, nekā pacients subjektīvi jūt.
Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS viens no pirmajiem Latvijā izveidoja savu ārsta praksi. Dr. Baumanis ne vien rūpējas par savu pacientu veselību, bet arī aktīvi iestājas par to, lai valstī būtu sakārtota veselības aprūpes sistēma. Vēršoties pret dažādām birokrātijas nejēdzībām, cenšas sakārtot darba vidi sev un kolēģiem, nebaidoties izsaukt uguni uz sevi.
Ģimenes ārste LĪGA BĪLĀNE savu praksi Saldus novada Lutriņu pagasta centrā atvēra pirms pusotra gada. Cenšas strādāt citādi, nekā pacientiem bija ierasts: atsevišķa telpa ārsta sarunai ar pacientu, skaidrāk novilkta robeža starp laiku pacientiem un laiku sev. Dakterei viņas darbs tiešām patīk, taču nākotnes skatījums ir skaudri reālistisks.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Vai pacients, kurš piekrīt ārstēties, bet norādījumus neievēro, ir “sarežģīts”? Vai varbūt viņš vienkārši nav sapratis būtisko? Komunikācija nav tikai vārdu apmaiņa, tā ir klīniskās kvalitātes pamats. Tomēr praksē nereti konsultējam pacientus, kuru rīcība šķiet neparedzama vai neracionāla: viņi atsakās no izmeklējumiem, pārtrauc terapiju, ignorē ārsta norādījumus. Tad aiz viņu uzvedības nereti slēpjas kultūras atšķirības, valodas barjera vai citāda izpratne par veselību.
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar smagu sepses infekciju gadā ārstējas vairāk nekā 460 pacientu.
