Sākot 5 līdz 11 gadu vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19, rekomendētais vakcīnu saņemšanas intervāls bija 3 mēneši. Šobrīd Imunizācijas valsts padome rekomendē pirmās un otrās vakcīnas ievades intervālu bērniem samazināt līdz 6 nedēļām.
Trešā Covid-19 vakcīnas deva paaugstina antivielu līmeni, kas neitralizē Omikron variantu, liecina dati, kas publicēti The Lancet.
Sievietēm, kuras inficējās ar Covid-19 grūtniecības laikā, biežāk bija slikti dzemdību rezultāti, tostarp priekšlaicīgas dzemdības, zems dzimšanas svars un nedzīvi dzimuši bērni. Slikti priekšlaicīgu dzemdību un nedzīvi dzimušu bērnu rezultāti tika novēroti galvenokārt tām, kuras bija inficētas ar SARS-CoV-2 pirmajā vai otrajā trimestrī, turpretim zems dzimšanas svars biežāk tika novērots tiem mazuļiem, kuri mātes inficējās trešajā trimestrī.
Šobrīd balstvakcīnu ir saņēmuši gandrīz 20 % no Latvijas iedzīvotājiem, bet no tiem, kam uz šo brīdi ir tiesības saņemt balstvakcīnu, šo iespēju izmantojuši 37,7% cilvēku. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar Covid-19, = prese konferencē norādīja PSKUS infektologs, prof. Uga Dumpis.
Multiplo sklerozi (MS), progresējošu slimību, kura skar 2,8 miljonus cilvēku visā pasaulē un kuru nevar pilnībā izārstēt, visticamāk, izraisa infekcija ar Epšteina—Barras vīrusu (EBV), liecina nesena pētījuma rezultāti.
SPKC datu analīze par saslimstību, stacionēšanu un mirstību ar Covid-19 pērnā gada decembrī saistībā ar vakcinācijas statusu, redzams, ka ļoti būtiski ir saņemt balstvakcīnu.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir sākusi vērtēt pieteikumu iekšķīgi lietojamo pretvīrusu zāļu <em>Paxlovid</em> (PF-07321332 un ritonavīrs) reģistrācijai ar nosacījumiem, informā Zāļu Valsts aģentūra. Pieteikuma iesniedzējs ir Pfizer Europe MA EEIG.
No 2022. gada 15. februāra stājas spēkā nosacījums par Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu. Uz jautājumiem par vakcinācijas sertifikāta termiņiem sniedz Veselības ministrija.
Laika posms starp infekcijas slimības simptomu sākšanos un pieejamību veselības aprūpei ir svarīga, lai novērstu slimības gaitas pasliktināšanos. Covid–19 gadījumā novēlota aprūpes pieejamība var būt saistīta ar klīnisko prognozi un arī ar pacienta raksturlielumiem. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot pacientu raksturojošās īpašības un simptomus Covid–19 pacientiem brīdī, kad tie tiek stacionēti, izvērtējot laika posmu starp simptomu sākumu un uzņemšanu slimnīcā un identificēt determinantes, kāpēc stacionārā pacients uzņemts vēlāk.
Pasaules veselības organizācija norādījusi, ka omikrona radītais globālais risks ir ļoti augsts un to nevajadzētu aprakstīt kā “vieglu”, jo tas joprojām izdzēš cilvēku dzīvības.
Pasaulē aizvien biežāk sarunās par populācijas novecošanos tiek skarta tēma par kognitīviem traucējumiem, kas ir arī loģiski izskaidrojams, — jo vairāk cilvēku nodzīvo ilgāk par 80 gadiem, jo lielāka iespēja, ka viņiem var attīstīties kognitīvie traucējumi. Latvijā visbiežāk tiek diagnosticētas kombinētas ģenēzes demences, kas ietver gan vaskulāru demenci, gan Alcheimera demenci, gan novērojamas toksiskas, dismetaboliskas encefalopātijas ar demenci.
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
Pacientiem ar hronisku nieru slimību (HNS) 3.–5. stadijā zema olbaltumvielu satura veģetāra diēta (LPVD), ievērota 6 mēnešus, bija saistīta ar būtiskiem nieru funkcijas, metabolo rādītāju un ķermeņa sastāva uzlabojumiem, nepasliktinot uzturvielu nodrošinājumu.
