Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra sirds ķirurgs IVARS BREČS pēc rezidentūras strādā plecu pie pleca ar saviem skolotājiem. Kopā ar viņiem ir veicis unikālas operācijas, glābjot cilvēku dzīvību. Stažējies Vācijā — sirds ķirurģijas centrā Drēzdenē, regulāri apmeklē Eiropas un pasaules kardiotorakālo ķirurgu kongresus un kursus. Pašlaik paralēli tiešajiem pienākumiem darbojas zinātnē un raksta promocijas darbu.
Fiziskās slodzes tests ar EKG jeb veloergometrija joprojām ir Latvijā visplašāk lietotā un vieglāk pieejamākā izmeklēšanas metode gan sākotnējā koronārās sirds slimības (KSS) diagnostikā, gan arī tās smaguma pakāpes izvērtēšanā. Slodzes tests izmantojams arī pacientu tālākai apsekošanai, kad ir sākta KSS ārstēšana. Tas ir jutīgāks un specifiskāks nekā miera stāvokļa EKG, lai noteiktu miokarda išēmiju. [1]
Katru desmito priekšlaicīgas nāves gadījumu varētu novērst, ja ikvienam būtu izdevies veikt vismaz pusi no ieteicamā fiziskās aktivitātes līmeņa katru dienu, norāda pētījums, kas veikts Kembridžas universitātē.
Vai labāka kardiovasklārā veselība nozīmē zemāku depresīvo simptomu attīstības risku? Lai atbildētu uz šo jautājumu tika veikts kohortas pētījums (GAZEL) Francijā, kura laikā novērtēja, vai laba sirds un asinsvadu sistēmas veselība un tās uzlabošana ir saistīta ar zemāku incidentu depresīvo simptomu risku.
Nelabvēlīgu grūtniecības iznākumu gadījumā bieži vien tiek novērota patoloģiska placentas attīstība, iekaisums, asinsvadu disfunkcija, kas kļūst par palaidējmehānismu subklīniskai kardiovaskulārai slimībai, kura pēc dzemdībām saglabājas vai progresē. Lai noskaidrotu saistību starp pieciem nopietniem nevēlamiem grūtniecības iznākumiem un ilgtermiņa išēmiskas sirds slimības risku mātēm, tika veikts kohortas pētījums Zviedrijā.
Cilvēkiem, kuri tika izrakstīti pēc hospitalizācijas ar sepsi, bija lielāks kardiovaskulāru notikumu, atkārtotas hospitalizācijas risks jebkāda iemesla dēļ vai nāves risks 12 novērošanas gadu laikā, salīdzinot ar tiem, kuri tika hospitalizēti, bet kuriem nebija sepses.
Janvāra beigās Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra speciālisti sadarbībā ar Barselonas Universitātes slimnīcu veica Latvijā divas unikālas sirds operācijas un organizēja semināru, kur savā pieredzē dalījās Eiropas labākie sirds ķirurgi, kuri specializējušies hipertrofiskās kardiomiopātijas ķirurģiskajā ārstēšanā - profesors <em>Eduard Quintana</em> un profesors <em>Carlos A. Mestres</em>.
Peridontīts var izraisīt vairākas problēmas, sākot no sliktas elpas līdz asiņošanai un zaudētiem zobiem. Tagad pētnieki ir atklājuši, ka tas varētu būt saistīts ar vēl smagākām problēmām citur organismā – sirdī. Jaunā pētījumā pētnieku grupa atklāja nozīmīgu saistību starp peridontītu un priekškambaru fibrozi paraugā, kurā bija 76 pacienti ar sirds slimībām.
Augsts asinsspiediens un cukura diabēts ir zināmi insulta riska faktori, taču tagad jauns pētījums liecina, ka, cilvēkiem novecojot, riska apjoms var samazināties.
Pasaulē ātriju fibrilācija ir visbiežākā aritmija pieaugušo vecumā, tomēr, lai gan pētījumu klāsts ir plašs, tā vēl aizvien paliek neatklāta. Vairāk neskaidru jautājumu ir tieši par pacientiem netipiskā vecumā: jauniem pieaugušajiem līdz 45 gadu vecumam, pusaudžiem un bērniem. Epidemioloģiskajos pētījumos ātriju fibrilācijas sastopamības biežums pacientiem, kas jaunāki par 40 gadiem, ir < 0,1 %, biežāk vīriešiem.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
Dati liecina, ka plānotas ķeizargrieziena dzemdības (CD) pēc mātes pieprasījuma (CDMR) nav saistītas ar paaugstinātu jaundzimušo vai zīdaiņu infekciju risku, salīdzinot ar plānotajām vaginālām dzemdībām (VD).
