Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centrā pirmo reizi Latvijā veiktas Eiropas un pasaules līmeņa inovatīvas endovazālās asinsvadu ķirurģijas operācijas, izmantojot modernu robotizētu sistēmu – asinsvadu endovaskulāro robotu, kas ļauj personālam strādāt no kontroles telpas ārpus operāciju zāles un ārpus radiācijas starojuma.
Bariatriskā ķirurģija ir saistīta ar lielāku venozās trombembolijas (VTE) risku nākamajās nedēļās pēc operācijas, bet ilgtermiņa VTE risks nav pilnībā skaidrs. Pētījuma mērķis bija novērtēt bariatriskās ķirurģijas saistību ar ilgtermiņa VTE risku.
Preoperatīva ādas antiseptika ir nozīmīga procedūra, lai novērstu ķirurģiskās zonas infekcijas attīstību. Antiseptiķa izvēle, t.sk. starp povidonjodu vai hlorheksidīna glikonātu, joprojām ir debašu vērta tēma. Lai izvērtētu abu antiseptiķu efektu ķirurģiskās zonas infekcijas novēršanā pēc sirds vai vēdera operācijām, tika veikts šo zāļvielu spirta šķīdumu salīdzinošs pētījums.
Semaglutīds nepalielina pēcoperācijas pneimonijas risku cukura diabēta pacientiem, kuriem tiek veikta plānveida operācija, atklāts jaunā pētījumā.
2024. gada 14. jūnijā Rīgā sāksies 15. Baltijas Neiroķirurgu asociācijas kongress, kas pulcēs aptuveni 200 dalībniekus no 16 valstīm – no Baltijas, Zviedrijas, Čehijas, Beļģijas, Austrijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Horvātijas, Serbijas, Apvienotās Karalistes, ASV, Moldovas, Ukrainas, Indonēzijas u.c. Neiroķirurģiju kongresā pārstāvēs ne tikai vadošie Latvijas speciālisti, bet ārzemēs gūtajā pieredzē dalīsies arī vairāki tur strādājošie Latvijas ārsti un rezidenti. Kongresu atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Svinīgi atklāta Sirds ķirurģijas centra jaunizbūvētā Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa un Sirds ķirurģijas operāciju bloks, kā arī Asinsvadu ķirurģijas centra Asinsvadu ķirurģijas hibrīdzāle
Pateicoties kāda donora tuvinieku piekrišanai orgānu ziedošanai, Stradiņa slimnīcā veiktas piecas transplantācijas operācijas. Lai process noritētu iespējami ātrāk, tika piesaistīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kas palīdzēja nodrošināt orgānu, medicīniskā aprīkojuma un personāla transportēšanu.
GLP–1 receptoru agonistus plaši izmanto ASV un pasaulē ne tikai hiperglikēmijas pārvaldībā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, bet arī svara samazināšanas nolūkā. Šo medikamentu perioperatīvais drošuma profils, īpaši aspirācijas risks anestēzijas laikā, nav pilnībā skaidrs.
Starp biežāk veiktajām ķirurģiskajām procedūrām ginekoloģijā un dzemdniecībā ir histerektomija un ķeizargrieziens. Šo operāciju riski bieži saistīti ar lokālas infekcijas attīstību, kas pagarina hospitalizāciju un palielina veselības aprūpes izmaksas. Šā pētījuma mērķis bija apkopotas meta–analīzes veidā identificēt riska faktorus ķirurģiskās zonas infekcijas attīstībai pacientēm pēc ginekoloģiskas operācijas.
Pētnieki skaidroja, kāds ir ilgtermiņa ieguvums (glikēmiskā kontrolē un drošumā) bariatriskai ķirurģijai salīdzinājumā ar farmakoterapiju/dzīvesstila izmaiņām 2.tipa CD pacientiem. Līdz šim veiktie klīniskie pētījumi par bariatrisko ķirurģiju ir bijuši ierobežotā pētāmās kopas skaitā un novērošanas ilgumā.
Metastātisks krūts vēzis joprojām ir neārstējama slimība, kuras ārstēšanas mērķi ir vērsti uz dzīvildzes pagarināšanu, slimības progresijas kavēšanu un dzīves kvalitātes saglabāšanu. Neskatoties uz strauju jaunāko sistēmisko terapiju attīstību, daļai pacienšu pēc vairākām terapijas līnijām tiek izsmeltas visas standarta ārstēšanas iespējas. Šādi pacienti ar multirezistentu slimību veido vienu no sarežģītākajām grupām onkoloģijā.
Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Osteoporotisko lūzumu ārstēšanas rādītāji saglabājas zemi, neskatoties uz dažādiem pieejamiem efektīviem medikamentiem, lai mazinātu gan iniciālu lūzumu risku, gan iespējamību lūzumam atkārtoties, ja tas jau noticis iepriekš. Izpētīts, ka pasaulē tikai 27 % sieviešu un 4 % vīriešu ar akūtu osteoporotisku lūzumu slimnīcā sniegtas rekomendācijas par medikamentozās terapijas sākšanu. Osteoporotiski lūzumi senioru vidū ir prevalējošais iemesls paaugstinātam mirstības riskam, tāpēc nozīmīgi slimību laicīgi atklāt un ārstēt. [1] Bet arī jau notikuša lūzuma un līdz šim nediagnosticētas osteoporozes gadījumā ir jārīkojas.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
