Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Pasaules Nieru dienā Latvijā 7.martā notiek dažādas aktivitātes, lai veicinātu zināšanas, uzmanību un rūpes par nieru veselību. Nieru veselību ikvienam – nodrošinot vienlīdzīgu veselības aprūpes pieejamību un optimālu medikamentu lietošanu! Tāds ir šā gada aicinājums.
Kā Šveices pulkstenis — nodomāju, kad tālrunī nopīkst īsziņa “pēc 5 minūtēm nāku”, precīzi, kā intervija norunāta. Uz galda krāsaini flomāsteri, ar kuriem daktere savā plānotājā (dažādās krāsiņās!) saraksta dienā darāmos darbus. Ļoti strukturēta, visu dara ātri, atsaucīga — tāda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsārste, Nefrologu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof. IEVA ZIEDIŅA.
Pēctransplantācijas cukura diabēts (PTCD) pacientiem pēc nieres transplantācijas ir samērā bieža un prognozi pasliktinoša metaboliska komplikācija. Visi jaunatklātie cukura diabēta gadījumi, kas konstatēti pacientiem jebkurā laikā pēc nieres transplantācijas, ir PTCD. [1]
Sirds, nieru un metabolisko slimību (cardiac, renal, metabolic jeb CRM) individuāla sastopamība ir ļoti augsta un ar zināmiem saslimstības, darba nespējas, mirstības un augstiem veselības aprūpes izmaksu riskiem. Novērots, ka pēdējā laikā sastopamies ar pacientiem, kam arvien biežāk CMR slimības pārklājas – šajā publikācijā apkopoti dati par situāciju ASV.
Hroniska nieru slimība (HNS), kuru konstatē pēc samazināta glomerulu filtrācijas ātruma (GFĀ) un/vai albuminūrijas, ir 8—16 % pasaules iedzīvotāju. [1] HNS progresēšanas dēļ var rasties vajadzība veikt nieru aizstājterapiju — dialīzi vai nieres transplantāciju, turklāt HNS ir kardiovaskulāro slimību riska faktors. [2] Samazinoties GFĀ vai pieaugot albuminūrijai, kardiovaskulārie notikumi un mirstība pieaug neatkarīgi no vecuma, dzimuma un citiem tipiskiem kardiovaskulārā riska faktoriem. [2] Tiek prognozēts, ka 2040. gadā HNS būs piektais biežākais nāves cēlonis. [3]
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā šogad veikta Latvijā simtā nieres transplantācija no dzīva donora, un tā bija viena no pirmajām nieres ziedošanas operācijām, kas veikta laparoskopiski. Stradiņos notikušas jau trīs dzīvo donoru laparoskopiskas nefrektomijas (minimāli invazīva nieres izņemšanas operācija) un visas bijušas veiksmīgas. Nākamā šāda transplantācija ir ieplānota jūlija otrajā pusē, kad mamma ziedos nieri savam dēlam.
Ir pagājuši tikai divi gadi kopš iepriekšējo KDIGO (Kidney Disease: Improving Global Outcomes) vadlīniju atjauninājuma hroniskas nieru slimības un cukura diabēta pārvaldībā. Tas norāda, cik ātri šajā nozarē notiek pārmaiņas, virzās pētījumi un mainās rekomendācijas. Šajā rakstā — par būtiskākajām rekomendācijām atjaunotajās vadlīnijās. [1]
Hroniska nieru slimība (HNS) pasaulē ir ~ 700 miljoniem cilvēku. Šiem pacientiem ir lielāks kardiovaskulāro notikumu un nāves risks, tāpēc svarīgi identificēt faktorus, kas potenciāli var novērst HNS attīstību vai progresēšanu. Ir pierādīts, ka no jūras produktiem izgūtu omega–3 polinepiesātināto taukskābju (n–3 PUFA) uzņemšana saistīta ar labvēlīgiem kardiometaboliskiem efektiem — asinsspiediena regulāciju, plazmas triglicerīdu līmeņa pazemināšanos. Tiek pieļauts, ka n–3 PUFAs varētu pasargāt no HNS attīstības.
EMPA-KIDNEY III fāzes klīniskais pētījums nepārprotami liecina par nozīmīgu empagliflozīna lietošanas ieguvumu nieru slimības progresēšanas vai kardiovaskulārās nāves gadījumu riska samazināšanā par 28% pacientiem ar hronisku nieru slimību.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.
Hronisks aizcietējums ir veselības problēma, kuras sastopamības rādītājs vispārējā pieaugušo populācijā variē no 3 % līdz 27 %. Aizcietējuma gadījumā pacienti sūdzas par neregulāru vēdera izeju (mazāk par trim defekācijas reizēm nedēļā), vēdera izeja ir sāpīga, pacientam ir sajūta, ka zarnas iztukšojas nepilnīgi, fēču masas ir cietas un sausas, vēderā rodas saspringums un diskomforts, raksturīga vēdera uzpūšanās un spiediena sajūta anorektālajā apvidū.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
Pētīts, ka ar krūti barotiem zīdaiņiem ir augstāks dzelzs deficīta risks, potenciāli kavējot bērna attīstību. Dzelzs suplementācijas efektiem attiecībā uz bērna attīstību pierādījumi ir nepietiekami un šā brīža vadlīnijas ir ar atšķirīgām nostādnēm. Tāpēc tika veikts ar placebo kontrolēts pētījums, lai novērtētu, vai ikdienas suplementācija ar dzelzi 1 mg/kg dienā 4–9 mēnešus veciem, ekskluzīvi vai pārsvarā ekskluzīvi ar krūti barotiem bērniem uzlabo psihomotorisko attīstību.