Dzīves laikā niezi pieredz visi cilvēki. Nieze jeb pruritus ir dominējošs ādas slimību simptoms. Subjektīvi to var aprakstīt kā slikti lokalizētu, neadaptīvu, parasti nepatīkamu sajūtu, kas izraisa vēlmi kasīties un būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.
Līdzšinējie pētījumi rāda, ka dažādi hroniski neiropsihiatriski traucējumi palielina risku smagas gaitas Covid–19 attīstībai. Nav skaidrs, vai šis risks līdzīgs arī citām SARS (smaga akūta elpošanas sindroma) infekcijām.
Informācijas par veselības iznākumiem pacientiem, kuri darba vietā saskaras ar mobingu, nav daudz. Lai noskaidrotu, kā mobings darba vietā (gan personīgi izjusts, gan piedzīvots kā lieciniekam) ietekmē veselības stāvokli, darbaspējas un apmierinātību, tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Indivīdiem, kuri dzimuši gados jauniem vai gados veciem vecākiem, ir palielināts risks bipolāru traucējumu attīstībai. Vecāku vecums var ietekmēt dažādu psihisku traucējumu attīstības risku pēcnācējiem.
Antidepresanti ir viena no visplašāk izrakstītajām zāļu grupām ziemeļu valstīs. Tomēr maz ir zināms par ilgstošas ārstēšanas ietekmi uz veselību.
Uzskata, ka pacientiem ar demenci varētu būt paaugstināts suicīda risks, taču nav skaidrs, vai tas ir universāli apgalvojams par visiem demences pacientiem. Tāpēc, riska grupu identificēšana ir nepieciešama, lai novērstu potenciālo kaitējumu dzīvībai un nodrošinātu pilnvērtīgāku klīnisko aprūpi demences pacientiem.
Vairāk nekā 60 % ģimenes locekļu, kas aprūpē tuvnieku ar Alcheimera slimību (AD), bija vismaz viegli depresijas simptomi jau brīdī, kad tuviniekam tika diagnosticēta AD. Trešdaļai no aprūpētājiem depresijas simptomi pasliktinājās piecu gadu novērošanas laikā.
Sezonālos afektīvos jeb depresīvos traucējumus (SDT) aprakstīja N. Rosenthal ar līdzautoriem 1984. gadā. Autori raksturoja depresijas klīnisku variantu, kas uzliesmoja un atkārtojās rudenī un ziemā, kam sekoja remisija pavasarī un vasarā. [1]
Kā viena no demences riska attālināšanas intervencēm tiek piedāvāta regulāra ikdienas pastaiga. Vai ir saistība starp dienā noieto soļu skaitu, staigāšanas intensitāti un demences sastopamības rādītājiem?
Vai rutīnas depresijas sijājošās atlases īstenošana primārajā aprūpē ir saistīta ar labākiem sijājošās atlases rādītājiem grupām, kurām ir depresijas nepietiekamas ārstēšanas risks?
Hroniski paaugstināts asinsspiediens ir viena no izplatītākajām kardiovaskulārajām slimībām, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un disfunkciju. Paralēli sirds, nieru un asinsvadu bojājumiem hipertensija būtiski ietekmē arī centrālo nervu sistēmu, radot dažādus neiropsihiatriskus simptomus un sindromus. [1—3] Šie simptomi parasti nav primāri psihiski traucējumi, bet gan sekundāri; tie ietver smadzeņu autoregulācijas traucējumus, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumus un iekaisuma procesus CNS. [4—8]
Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir viena no nopietnākajām globālajām sabiedrības veselības problēmām, ar kuru ik gadu saskaras veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē. AMR mēdz dēvēt par kluso pandēmiju; tā apdraud līdz šim efektīvo infekciju ārstēšanu, palielina mirstību, pagarina hospitalizācijas laiku un būtiski ietekmē veselības aprūpes izmaksas. Latvija nav izņēmums, — pēdējos gados pieaug gan multirezistentu patogēnu izplatība, gan antibiotiku patēriņš.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
No 2026. gada 8. janvāra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” vadīs ilggadējais centra ārsts un Torakālās ķirurģijas un invazīvās pneimonoloģijas klīnikas vadītājs Ints Siliņš. Stacionāra līdzšinējā galvenā ārste un vadītāja bija Andra Cīrule savu profesionālo posmu šajā amatā noslēdza 2025. gada decembra beigās.
