Ilgstošs emocionāls un fizisks nogurums, motivācijas trūkums, kognitīvie traucējumi, emocionāla labilitāte un svārstīgs garastāvoklis — tā ir daļa no simptomiem cilvēkam ar izdegšanu. Pētot literatūru par izdegšanas sindromu, jūtams pārsvars pētījumu ir par veselības aprūpē strādājošajiem. Turklāt ziņots, ka veselības aprūpes speciālisti nereti baidās meklēt palīdzību un turpina izdegt. Tāpēc jāpievērš uzmanība savai un līdzcilvēku psihoemocionālajai veselībai, lai procesu apturētu laikus un sāktu ceļu pretī mentālai labbūtībai.
Pacientiem ar pirmreizēju psihozi iemesls var būt arī organisks jeb sekundāras etioloģijas, kad ar neiroradioloģisku izmeklējumu palīdzību var noteikt cēloni. Izteikts pieņēmums, ka visiem pacientiem ar pirmreizēju psihozes lēkmi būtu nepieciešams magnētiskās rezonanses izmeklējums, lai izvairītos no nopietnām klīniskām sekām, taču gan ikdienas praksē, gan klīniskajos pētījumos iztrūkst pierādījumu šādas taktikas izmantošanai.
Neirodeģeneratīvo slimību izraisīti psihotiskie simptomi ievērojami paaugstina slimības radīto slogu gan pacientam, gan aprūpētājam. Izteikta hipotēze, ka holīnesterāzes inhibitori varētu būt efektīvs līdzeklis psihotisko simptomu ārstēšanā šai pacientu grupai.
Līdz šim pētījumos izteikts pieņēmums, ka transpersonām ir lielāks suicīda un mirstības risks nekā vispārējai populācijai, taču lielapjoma populācijas pētījumu šajā virzienā nebija.
Depresija kādā dzīves posmā skar katru ceturto pasaules cilvēku. Lai gan ir daudzas ārstniecības modalitātes — psihoterapija, dzīvesveida izmaiņas, psihofarmakoloģija, neirostimulācija, kuras var atvieglot ar depresiju sirgstošā pacienta dzīvi, tomēr remisiju daudzi nepiedzīvo un daudziem ir arī recidīvi. Īstas izpratnes par to, kas tieši izraisa depresiju, nav, bet ir hipotētiskas teorijas.
Pētnieki atklāja, ka koledžas studenti, kuri mēģināja samazināt savu sociālo mediju lietošanu līdz 30 minūtēm dienā, divu nedēļu eksperimenta beigās un salīdzinājumā ar kontroles grupu ieguva ievērojami zemākus rezultātus trauksmes, depresijas, vientulības un baiļu skalā.
Saskaņā ar jaunu pētījumu sievietēm, kuras lietoja kombinētās kontracepcijas tabletes, bija lielāks depresijas attīstības risks nekā sievietēm, kuras tās nelietoja. Kontracepcijas tabletes palielināja sieviešu risku par 73 procentiem pirmajos divos lietošanas gados.
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka B vitamīns, L–metilfolāts (LMT) var būt efektīvs papildinājums pacientiem ar smagiem depresijas traucējumiem (MDD) ar nepietiekamu reakciju uz antidepresantiem.
Bezmiegs ierindojams starp biežākajām sūdzībām — medicīnisku palīdzību bezmiega dēļ meklējuši daudzi, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ap 15 % pieaugušo. Hroniska bezmiega biežums pieaug līdz ar vecumu, epidemioloģiskie dati liecina, ka bezmiega sastopamības rādītājs no 25 % pieaugušajiem pieaug līdz 50 % senioriem. [10]
Pacientiem, kuri pārvalda depresiju, izmantojot psiholoģisko terapiju, ir samazināts sirds un asinsvadu slimību risks. Tas ir Apvienotajā Karalistē veikta liela kohortas pētījuma rezultāts. "Tiem, kuriem depresijas simptomi mazinājās pēc terapijas, bija par 10 % līdz 15 % mazāka iespēja piedzīvot kardiovaskulārus notikumus nekā tiem, kuriem depresijas simptomi nemazinājās," ziņo autori European Heart Journal.
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
GLP-1 receptoru agonisti varētu ieņemt nozīmīgu vietu hroniskas migrēnas ārstēšanā, liecina apjomīga reālās klīniskās prakses datu analīze. Pētījumā konstatēts, ka gada laikā pacientiem, kuri lietoja GLP-1 preparātus, bija mazāka veselības aprūpes pakalpojumu izmantošana un retāk bija nepieciešami papildu medikamenti migrēnas ārstēšanai, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja topiramātu.
Narratīvs pārskats liecina, ka GLP-1 receptoru agonistu lietošana pieaugušajiem ar aptaukošanos un/vai 2. tipa cukura diabētu (T2D) ir saistīta ar paaugstinātu uzturvielu deficīta risku — īpaši D vitamīna, dzelzs un B grupas vitamīnu trūkumu. Tas uzsver nepieciešamību regulāri izvērtēt uzturvielu statusu pacientiem, kuri saņem šo terapiju.
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
