Tiek novērots, ka arvien vairāk pieaug atkārtotu vizīšu skaits uzņemšanas nodaļās saistībā ar psihiskās veselības traucējumiem bērniem. Lai labāk izprastu faktorus, kas ietekmē atkārtotas vizītes nepieciešamību, tika veikts kohortas novērojumu pētījums trīsdesmit astoņās ASV bērnu slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Doctus 2022. gada decembra numurā autoru kolektīvs iepazīstināja ar niezes daudzajām sejām, uzzinājām, ka iemesls var slēpties ne tikai dermatoloģiskas, bet arī sistēmiskas vai psihiatriskas patoloģijas ēnā. Šajā turpinājumā aplūkoti vēl citi jautājumi. Kā novērtēt pacientu ar niezi? Kādi diagnostiskie kritēriji jāņem vērā? Kādas ārstēšanas metodes šobrīd ir pasaulē un Latvijā?
Dzīves laikā niezi pieredz visi cilvēki. Nieze jeb pruritus ir dominējošs ādas slimību simptoms. Subjektīvi to var aprakstīt kā slikti lokalizētu, neadaptīvu, parasti nepatīkamu sajūtu, kas izraisa vēlmi kasīties un būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.
Līdzšinējie pētījumi rāda, ka dažādi hroniski neiropsihiatriski traucējumi palielina risku smagas gaitas Covid–19 attīstībai. Nav skaidrs, vai šis risks līdzīgs arī citām SARS (smaga akūta elpošanas sindroma) infekcijām.
Informācijas par veselības iznākumiem pacientiem, kuri darba vietā saskaras ar mobingu, nav daudz. Lai noskaidrotu, kā mobings darba vietā (gan personīgi izjusts, gan piedzīvots kā lieciniekam) ietekmē veselības stāvokli, darbaspējas un apmierinātību, tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Indivīdiem, kuri dzimuši gados jauniem vai gados veciem vecākiem, ir palielināts risks bipolāru traucējumu attīstībai. Vecāku vecums var ietekmēt dažādu psihisku traucējumu attīstības risku pēcnācējiem.
Antidepresanti ir viena no visplašāk izrakstītajām zāļu grupām ziemeļu valstīs. Tomēr maz ir zināms par ilgstošas ārstēšanas ietekmi uz veselību.
Uzskata, ka pacientiem ar demenci varētu būt paaugstināts suicīda risks, taču nav skaidrs, vai tas ir universāli apgalvojams par visiem demences pacientiem. Tāpēc, riska grupu identificēšana ir nepieciešama, lai novērstu potenciālo kaitējumu dzīvībai un nodrošinātu pilnvērtīgāku klīnisko aprūpi demences pacientiem.
Vairāk nekā 60 % ģimenes locekļu, kas aprūpē tuvnieku ar Alcheimera slimību (AD), bija vismaz viegli depresijas simptomi jau brīdī, kad tuviniekam tika diagnosticēta AD. Trešdaļai no aprūpētājiem depresijas simptomi pasliktinājās piecu gadu novērošanas laikā.
Sezonālos afektīvos jeb depresīvos traucējumus (SDT) aprakstīja N. Rosenthal ar līdzautoriem 1984. gadā. Autori raksturoja depresijas klīnisku variantu, kas uzliesmoja un atkārtojās rudenī un ziemā, kam sekoja remisija pavasarī un vasarā. [1]
Slikta vecāku psihiskā veselība un paaugstināts stress laikā, kad viņu bērns tiek uzņemts jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā ir saistīts ar nevēlamiem veselības iznākumiem gan vecākam, gan zīdainim ilgtermiņā. Sistemātiska pārskata veidā apkopota informācija, kādas intervences var būt lietderīgas, lai atbalstītu vecāka psihisko veselību emocionāli grūtā brīdī un varētu tikt izmantotas standarta aprūpes procesā.
Atopiskais dermatīts (AD) visā pasaulē atpazīts kā viena no biežāk sastopamām hroniskām iekaisīgām ādas slimībām. Visaptverošu epidemioloģisko datu pieejamība palīdz veicināt AD atpazīšanu, mazināt slimības slogu un izstrādāt papildu intervences AD pārvaldībā. Analizējot datus no Pasaules Slimību sloga pētījumu datu bāzes (Global Burden of Disease Study database 2021), iegūti nozīmīgi dati par AD tendencēm laika gaitā.
Daktere IEVA RUŽA apvieno darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar studentu un rezidentu apmācību — ir docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā. Viņai piemīt skolotājas dvēsele — īpašā spēja dalīties ar zināšanām, profesionālo pieredzi un cilvēcību. Un vēl sarunu caurstrāvo pazemība un pateicība par dzīvi — ģimenes stipro plecu, satiktajiem pacientiem un kolēģiem.
Pieaugušie bieži nav informēti, ka uz viņiem attiecas vakcinācija, un domā, ka tas ir pakalpojums tikai maziem bērniem. Seniori mēdz teikt, ka viņu veselības stāvoklis vairs nav tāds, lai vakcinētos. Ir jūtama arī dezinformācijas ietekme — katrai vakcīnai sava. Šī raksta ietvaros ieskatāmies vakcinācijas aktualitātē pieaugušajiem un veicinām paši savu modrību, lai palielinātu aptveres rādītājus.
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās pirmajās 24 stundās pēc insulta sākuma bija statistiski nozīmīgi saistīta ar lielāku sliktu funkcionālo iznākumu iespējamību pēc 3 mēnešiem pacientiem gan ar išēmisku, gan hemorāģisku insultu.
