GUNA ŠMITE: Tiekam galā! Jaunā ģimenes ārste Lietuvas pierobežā

Doktorāta uzgaidāmajā telpā TV ekrānā mainās dabas ainavas, fonā skanot mierīgai mūzikai. Pulkstenis rāda viens dienā — pacientu pieņemšana nupat beigusies un daktere grasās doties uz septiņus kilometrus attālo Lielplatones doktorātu. Vilces doktorāta vecā ēka, pateicoties Eiropas finansējumam, iekšpusē skaisti izremontēta, šādu praksi saņēmusi mantojumā no iepriekšējās dakteres. Taču cenšas praksi modernizēt — sašķirot pacientu kartītes, datorizēt, piedāvāt arvien jaunus pakalpojumus. “Te ir diezgan lieli lauki, tuvu Lietuvas robeža, ir grūti panākt, lai kāds kaut kur aizbrauktu uz izmeklējumiem."

Daudziem naudiņas ir tik, cik ir, labi, ka atbrauc pie mums. Un tad mūsu uzdevums būtu izdarīt maksimāli daudz uz vietas. 

Vilce atrodas Jelgavas novada dienvidu daļā, 40 km no Jelgavas un 80 km no Rīgas. Robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones, Elejas, Augstkalnes un Tērvetes pagastu, kā arī Lietuvu. Lai gan šķiet, ka attālumi nav lieli, sabiedriskais transports Latvijas pagastos nav stiprā puse. Pati daktere ikdienā ceļu uz doktorātu mēro no Bauskas. 

Līku loču līdz savai praksei

Daktere Šmite atzīstas — pastrādājusi gan slimnīcā, gan pabijusi bezdarbniekos, līdz tikusi pie sava doktorāta. 

Dakteres dzimtā puse ir Bauska, rezidentūras kursu ģimenes medicīnā apguvusi Elejā pie Dr. Karlovskas. Kad Jelgavas novads izsludinājis konkursu uz stipendiju, lai piesaistītu topošos ģimenes ārstus, pieteikusies, jo Bauskas novadā šādas stipendijas nebija un Jelgava tepat vien blakus Bauskai. Stipendija bijis labs atbalsts studiju laikā. Taču pēc rezidentūras beigām brīvas darbvietas nebija. “Sanāca padzīvot bezdarbniekos, tad pusgadu nostrādāju Bauskas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, līdz atradu vietu pie dakteres Ādažos kā aizvietotāja. Un tad sekoja dekrēta atvaļinājums. Kad tas tuvojās beigām, atnāca uzaicinājums pārņemt praksi,” stāsta Dr. Šmite. 

Pacientu skaits turpina augt

“Pagājušā gada beigās blakus pagastā nomira daktere. Pusotrs tūkstotis pacientu palika bez ārsta,” stāstu turpina Dr. Šmite. “Mēs paņēmām Lielplatones teritorijas un pusi no pacientiem. Tas bija tieši pirms Covid pīķa — papildu slodze, pacientus nepazīsti, kartītes vairāk nekā mēnesi nebija pieejamas, bet pēc tam bija jāsašķiro. Man Vilcē bija 1300 pacienti, tagad ir 2167, bet laika gaitā var nākt klāt, jo apkārt praktizējošie ģimenes ārsti ir pensijas vecumā un jau šobrīd meklē, kam praksi nodot.” Dr. Šmite ir jaunākais ārsts šajā apvidū, teorētiski varētu pacientiem atteikt, jo prakse ir pilna, taču cilvēkiem nav kur palikt — daktere nopūšas. Ārstu palīgi, māsiņas daudzviet laukos ir pensijas vecumā — kā piesaistīt papildspēkus? 

Daktere pārņēma praksi, kurā bija ārsta palīgs. Māsiņu piesaistījusi — zinājusi, ka meklē darbu, māsiņa iepriekš strādājusi Elejas doktorātā un pansionātā, pazīst daļu pacientu. Tiklīdz valsts finansēja trešo palīgu, daktere Šmite nopublicēja Facebook sludinājumu par vakanci. “Tuvojās Covid vilnis, prātojām, kā tiksim galā, jo dienā bija vairāk nekā divsimt zvanu, tāpēc bija doma piesaistīt reģistratoru. Paveicās — pieteicās ārsta palīgs, tepat no Lielplatones.” Ja valsts neturpinās finansēt trešo palīgu, daktere spriež, ka šo darbinieku tik un tā praksē gribētu saglabāt, jo pacientu skaits turpina augt. Taču tad būs jādomā, kā balansēt ienākumus un izdevumus. Par papildu prakses vietas uzturēšanu valsts maksā simbolisku naudiņu — 148 eiro. “Tas ir ļoti maz. Lielplatones doktorātā apkure ir uz elektrību, vajadzēs skatīties, kā menedžēt dārgās izmaksas.”

Uzdevums — maksimāli daudz izdarīt uz vietas

“Iepriekšējā daktere atstāja daļu no mēbelēm, bet datortehniku vajadzēja gādāt man pašai. Iepriekš pacientu kartītes tika aizpildītas ar roku, mēs visu datorizējam. Tagad visām četrām praksē ir datori, var pastrādāt arī mājās.” Ambulatoro talonu ievade, nosūtījumu uz VDEĀVK aizpildīšana — tas tiek darīts arī mājās. 

Daktere papildinājusi praksi ar diagnostikas iekārtām. “Dabūjām Eiropas projektu, pašlaik taisām cenu salīdzinājumu, lai varam tās iegādāties.

No kurienes zināšanas rakstīt projektus? Mēs ar māsiņu trijās naktīs sarakstījām, pašas urbāmies cauri.

Sākumā domājām — ko tad mēs?! Taču pie mums ciemos bija atbraucis Rēvalda kungs no Veselības centra 4, aprunājāmies — reizēm vajag pagrūdienu, lai kaut ko sāktu darīt! Tagad mums būs dermatoskops, spirogrāfs, urīna analizators. Uzdevums ir izdarīt maksimāli daudz uz vietas.”

Vilces doktorātā var pārbaudīt arī redzi, brūces pārsiet, daktere piedāvā medicīnisko pārbaudi šoferiem. Pagājušā gadā nopirkusi jaunu kardiogrāfu, izgājusi kursus kardioloģijā. Vēl daktere domā par ginekoloģisko krēslu, jāatrod tik laiks un tam vieta. Gribētu apgūt ultrasonogrāfiju, ja būtu iespēja un finanses.

Viņas sirdslieta ir slimību profilakse, cer, ka varēs tai pievērsties vairāk. Bērniem bija iekavēti vakcinācijas kalendāri, tagad lielākajai daļai tie sakārtoti. 

Sakārtošanas stadija turpinās

Daktere atzīstas, ka joprojām atrodas savas prakses sakārtošanas stadijā. “Pārņēmām pusi no Lielplatones doktorāta pacientiem, visas kartītes vedām uz šejieni, Vilci. Sadalīt, sašķirot — tas prasa milzīgu darbu. Māsiņa var pastāstīt, kā jau gadu šķiro pacientu kartītes! Pagājušā gadā iegādāti četri jauni skapji!”

Stāstot par Lielplatones filiāli, viņa bilst, ka jāiegulda savi līdzekļi, jo pagasts palīdzēja ar doktorāta kosmētisko remontu, bet mēbeles nodrošinātas vien daļēji.

Nesen Vilces doktorātā iegādājusies televizoru uzgaidāmajā telpā. Skaņas izolācija esot gauži slikta, varēja dzirdēt, ko runā kabinetos. Pacienti tagad paskatās televizoru, nomierinās, kabinetā ienāk priecīgi.

Covid laikā, kad nezināja, kā tikt galā ar lielo pacientu plūsmu, ieviesa zvanu reģistratoru. “Zvanu reģistrators tiešām atvieglo darbu, dienas beigās nav palicis neviens neatbildēts zvans. Pacienti ļoti apmierināti, priecīgi, ka par viņiem rūpējas.”

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2022. gada oktobra numurā