PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Augstāks vidējais D vitamīna līmenis saistīts ar zemāku saslimstības un mirstības risku no Covid-19

Doctus
Jaunā pētījumā noskaidrota saistība starp zemu vidējo D vitamīna līmeni un augstāku saslimstību ar Covid–19 un augstākiem mirstības rādītājiem.

Pētījuma mērķis bija pārbaudīt hipotēzi, ka ir saistība starp vidējo D vitamīna līmeni dažādās valstīs (pētījumā iekļautas 20 Eiropas valstis) un saslimstību un mirstību no Covid–19. Pētījumā tika iekļauta informācija par saslimstību un mirstību no Covid–19 un vidējo D vitamīna līmeni 20 Eiropas valstīs.

Agrāk novērojuma pētījumos ir apstiprināta saistība starp zemu D vitamīna līmeni un uzņēmību pret akūtām elpceļu infekcijām. D vitamīns modulē balto asins šūnu reakciju, neļaujot tām atbrīvot pārāk daudz iekaisuma citokīnu. Ir zināms, ka Covid–19 vīruss izraisa pārmērīgu daudzumu pretiekaisuma citokīnu.

Mirstības līmenis no Covid–19 Itālijā, Spānija ir augsts, jaunais pētījums parāda, ka abās valstīs ir zemāks vidējais D vitamīna līmenis nekā lielākajā daļā Ziemeļeiropas valstu. Daļēji tas ir tāpēc, ka cilvēki Eiropas dienvidos, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, izvairās no spēcīgas saules, bet ādas pigmentācija samazina arī dabiskā D vitamīna sintēzi.

Augstāks vidējais D vitamīna līmenis ir Ziemeļeiropā, jo cilvēki papildus lieto mencu aknu eļļu un D vitamīnu un, iespējams, mazāk izvairās no saules. Skandināvijas valstīs Covid–19 gadījumu skaits un mirstības līmenis ir salīdzinoši zems.

Tika novērota negatīva korelācija starp vidējo D vitamīna līmeni (56 mmol/l, SN 10,61) valstī un Covid–19 gadījumu skaitu uz miljonu iedzīvotāju (vidējais 295,95, SN 298,7) un mirstību uz miljonu iedzīvotāju (vidējais 5,96, STDEV 15,13). D vitamīna līmenis ir ļoti zems novecojošā sabiedrībā, īpaši Spānijā, Itālijā un Šveicē, un tā ir arī visneaizsargātākā iedzīvotāju grupa saistībā ar Covid–19. Ieteicams veikt īpašus pētījumus par D vitamīnu līmeni Covid–19 pacientiem ar dažādām slimības smaguma pakāpēm.

 

AVOTS: Ilie PC, Stefanescu S, Smith L. The role of vitamin D in the prevention of coronavirus disease 2019 infection and mortality. Aging Clinical and Experimental Research, 2020.

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Bioloģiskie medikamenti. Arvien biežāk izmantojam praksē

Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.

L. Henke, S. Purviņa
Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem

Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus