Benzodiazepīnu lietošana un visu cēloņu mirstības risks
Šis bija retrospektīvs kohorta pētījums. Tika izveidotas divas samērotas grupas: benzodiazepīna lietotāji – gadījuma grupa - un tie, kuri nelieto benzodiazepīnus – kontroles grupa (n=1 252 988). Lai izvērtētu ārstēšanas ierobežojumus un iespējamos jaucējfaktorus, tika ņemti vērā visi izrakstītie medikamenti 90 dienas pēc un 91 – 180 dienas pirms benzodiazepīnu izrakstīšanas. Galvenais pētījuma iznākums bija visu cēloņu mirstība.
Sešu mēnešu novērošanas laikā tika konstatēts 5061 nāves gadījums gadījuma grupā un 4691 nāves gadījums kontroles grupā (9,3 vs 9,4 gadījumi uz 1000 persongadiem; HR=1; 95 % TI [0,96 – 1,04]). 4 % (95 % TI [1 % - 8 %]) līdz 9 % (95 % TI [2 % - 7 %]) mirstības riska pieaugums tika novērots 12 - 48 mēnešus pēc benzodiazepīnu terapijas uzsākšanas, īpaši gados jaunākiem pacientiem un tiem pacientiem, kuriem nozīmēti īsas darbības benzodiazepīni. Sekundārā analīzē secināja, ka pacientiem, kuriem uzsāk terapiju ar selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru antidepresantiem, benzodiazepīnu terapija ir saistīta ar 9 % (95 % TI [3 % - 16 %]) visu cēloņu mirstības riska pieaugumu.
Lielā, populācijā balstītā kohorta pētījumā pētnieki secināja, ka nav nekāds vai ir pavisam nedaudz paaugstināts visu cēloņu mirstības risks pacientiem, kuriem nozīmēta benzodiazepīnu terapija. Šī saistība ir mazāka nekā iepriekš tika domāts.
AVOTS: Patorno E, Glynn RJ, Raisa Levin R et al. Benzodiazepines and Risk of All Cause Mortality in Adults: Cohort Study. BMJ. 2017;358(j2941).