Remdesivīrs ar deksametazonu hospitalizētiem pacientiem ar Covid–19
Pierādījumi par papildu ieguvumu remdesivīra lietošanai kombinācijā ar deksametazonu ir nelieli, turklāt trūkst ziņu par vēlamo zāļvielas sākšanas laiku.
COVID-19
Kortikosteroīdi Covid–19 ārstēšanā: sistemātisks pārskats
Sistēmiski lietojamie kortikosteroīdi tiek lietoti Covid–19 terapijā ar mērķi novērst hiperiekaisuma reakciju. Šobrīd esošie pierādījumi pieļauj, ka no tā ir kāds ieguvums mirstības mazināšanai. Līdz šim nav izvērtēts ne kortikosteroīdu efekts, ne optimālas terapeitiskās devas, ne arī pacientu grupas, kam šāda terapijas izvēle varētu būt noderīga.
Asimptomātiska SARS-CoV-2 infekcija: sistemātisks apskats un meta-analīze
Asimptomātisku infekciju kvantitatīva noteikšana ir būtiska efektīvai sabiedrības veselības reakcijai uz Covid-19 pandēmiju.
Augsti mirstības rādītāji no Covid–19 nieru transplantāta saņēmēju vidū
Nieru transplantāta (NT) saņēmēji tiek uzskatīti par augsta riska grupu potenciālu nevēlamu notikumu dēļ pēc inficēšanās ar Covid–19. Šā pētījuma mērķis bija aprakstīt klīniskos aspektus un iznākumus NT saņēmēju vidū pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu.
Pabeigta vakcinācija sniedz augsta līmeņa aizsardzību pret SARS-CoV-2 vīrusu
Pabeigta vakcinācija ar jebkuru no ES/EEZ apstiprinātajām vakcīnām sniedz augsta līmeņa aizsardzību pret SARS-CoV-2 vīrusa, tai skaitā arī tā vīrusa delta varianta, izraisītās slimības smagu norisi un letālu iznākumu. Augstākais aizsardzības līmenis tiek sasniegts, kad pagājis noteikts laika periods (septiņas līdz četrpadsmit dienas) pēc pēdējās vakcīnas devas saņemšanas - uzsver Zāļu valsts aģentūras speciālisti.
Garastāvokļa traucējumi saistīti ar augstāku Covid-19 hospitalizācijas un nāves risku
Saskaņā ar sistemātisku pārskatu un meta-analīzi, kas publicēta žurnālā JAMA Psychiatry, esoši garastāvokļa traucējumi ir saistīti ar lielāku Covid-19 hospitalizācijas un nāves risku.
Agrīni Covid-19 simptomi ir atšķirīgi dažādās vecuma grupās
Covid-19 pandēmijas laikā pacientu ziņotie Covid-19 simptomi tiek izmantoti, lai apmācītu mākslīgā intelekta modeļus, lai identificētu iespējamos infekcijas perēkļus.
Gijēna-Barē sindroms kā ļoti reta Covid-19 Vaccine Janssen blakusparādība
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Drošuma komiteja (PRAC) veikusi izvērtēšanu, kā rezultātā Gijēna-Barē sindroms (GBS) tiks norādīts kā Covid-19 Vaccine Janssen ļoti reta blakusparādība, informē ZVA
Francija: Septembrī jābūt vakcinētiem visiem veselības aprūpes darbiniekiem!
Septembrī visiem veselības aprūpes darbiniekiem jābūt vakcinētiem vai arī pastāv risks, ka viņi nesaņems algu. Šādu nosacījumu noteikusi Francijas valdība – ziņo BBC Health.
Ilgtermiņa simptomi pēc SARS–CoV–2 infekcijas bērniem un pusaudžiem
Bērni var pieredzēt SARS–CoV–2 pēcvīrusa sindromu, bet nav skaidrs, cik plaši šī vecuma grupa tiek skarta.
Latvijā nav ar vakcīnām cēloņsaistītu nāves gadījumu
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) informē, ka šobrīd Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram, balstoties uz ZVA pieejamiem datiem, būtu noteikta cēloniska saistība ar Covid-19 vakcināciju.
Kam būs obligāts Covid-19 sertifikāts?
Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz galvenos nosacījumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai.
Kādi plāni Covid-19 ierobežošanai rudenī?
Ar vīrusu jāgatavojas “sadzīvot” - norāda Veselības ministrija. Prognozes liecina, ka Covid-19 vīruss cilvēku sabiedrībā visdrīzāk kļūs pastāvīgi klātesošs ar regulāriem lokāliem uzliesmojumiem. Tāpat jāņem vērā jaunā Delta celma izplatība, kas perspektīvā var radīt jaunu saslimstības vilni.
Persistējoši simptomi pieaugušajiem gadu pēc Covid–19 infekcijas: prospektīvs kohortas pētījums
Garais Covid ir definēts kā simptomu saglabāšanās vairāk kā trīs mēnešus pēc inficēšanās ar SARS–CoV–2. Lai labāk izprastu slimības ilgtermiņa gaitu un simptomu etioloģiju, tika analizēta Covid–19 pacientu kohorta prospektīvi.
Lasītākais Doctus.lv
Mājās atgriezies pieredzējis mugurkaula ķirurgs
ARTŪRS DONCOVS ir sertificēts traumatologs ortopēds, kurš izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Tad, zinātkāres un vēlmes pilnveidoties vadīts, devies uz Vāciju, kur absolvēja rezidentūru, ieguva traumatologa ortopēda sertifikātu un padziļināti specializējās mugurkaula un iegurņa ķirurģijā. Ar uzkrāto starptautisko pieredzi atgriezies Latvijā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
Rehabilitācija kā neatņemama veselības aprūpes daļa
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Latvijā noslēdzies nozīmīgs ģenētiskās diagnostikas pilotprojekts
Latvijā veiksmīgi noslēdzies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pilotprojekts “Sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana”, kura ietvaros no 2024.gada decembra līdz 2026.gada martam tika ieviesta mērķēta ģenētiskā testēšana pacientiem ar smagu hiperlipidēmiju un aizdomām par ģimenes hiperholesterinēmiju (ĢH) jeb iedzimtu ļoti augstu holesterīna līmeni. Projekta realizētāji aicina turpināt testēšanu pacientiem ar augstu holesterīnu.
Mentālā veselība un sirds un asinsvadu slimības. Klīniskie aspekti un daudzdisciplīnu pieeja
Mentālā veselība ir garīgās labsajūtas stāvoklis, kas ļauj cilvēkam tikt galā ar dzīves stresu, realizēt savas spējas, labi mācīties un strādāt, kā arī dot ieguldījumu sabiedrībā — tā definē Pasaules Veselības organizācija (PVO). [1] Šī definīcija uzsver, ka mentālā veselība nav tikai traucējumu neesamība, bet funkcionāla veselība dzīves kontekstā.
Autiņu dermatīts. Izaicinājumi diferenciāldiagnostikā un ārstēšanā
Pirmajā dzīves gadā autiņu dermatīts skar līdz pat 50—70 % bērnu. [1] Autiņbiksīšu dermatīts parasti ir viegli noritošs, pašlimitējošs stāvoklis, kam nepieciešama minimāla iejaukšanās. Dažas no ārstēšanas metodēm ietver ādas kopšanu, atbilstošu higiēnu un izvairīšanos no jebkādām kairinošām vielām.
Miega traucējumi neiroloģisku slimību gadījumos. Parkinsona slimība, demences, epilepsija un insults
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi būtisks labas veselības priekšnosacījums, savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir atsevišķa medicīnas nozare, kas strauji attīstās gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisku slimību divvirzienu saistību. Šajā rakstā divās daļās tiks uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos.
Nozares
A
- Alergoloģija 58
- Algoloģija 92
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 222
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 398
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 216
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 385
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 331
- Internā medicīna 32
K
- Kardioloģija 609
Ķ
- Ķirurģija 223
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 36
- Nefroloģija 78
- Neiroloģija 453
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 98
- Onkoloģija 296
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 259
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 310
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 171
R
S
- Sabiedrības veselība 386
- Sporta medicīna 18
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 113
- Uzturzinātne 116