Ilgtermiņa simptomi pēc SARS–CoV–2 infekcijas bērniem un pusaudžiem
Bērni var pieredzēt SARS–CoV–2 pēcvīrusa sindromu, bet nav skaidrs, cik plaši šī vecuma grupa tiek skarta.
COVID-19
Latvijā nav ar vakcīnām cēloņsaistītu nāves gadījumu
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) informē, ka šobrīd Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram, balstoties uz ZVA pieejamiem datiem, būtu noteikta cēloniska saistība ar Covid-19 vakcināciju.
Kam būs obligāts Covid-19 sertifikāts?
Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz galvenos nosacījumus epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanai.
Kādi plāni Covid-19 ierobežošanai rudenī?
Ar vīrusu jāgatavojas “sadzīvot” - norāda Veselības ministrija. Prognozes liecina, ka Covid-19 vīruss cilvēku sabiedrībā visdrīzāk kļūs pastāvīgi klātesošs ar regulāriem lokāliem uzliesmojumiem. Tāpat jāņem vērā jaunā Delta celma izplatība, kas perspektīvā var radīt jaunu saslimstības vilni.
Persistējoši simptomi pieaugušajiem gadu pēc Covid–19 infekcijas: prospektīvs kohortas pētījums
Garais Covid ir definēts kā simptomu saglabāšanās vairāk kā trīs mēnešus pēc inficēšanās ar SARS–CoV–2. Lai labāk izprastu slimības ilgtermiņa gaitu un simptomu etioloģiju, tika analizēta Covid–19 pacientu kohorta prospektīvi.
SPKC dati: Vakcinācijai pret Covid-19 augsta efektivitāte
No 2020. gada 28. decembra līdz 2021. gada 2. jūlijam Covid-19 infekcija konstatēta 101 209 cilvēkiem, t. sk. 4 074 (4%) cilvēkiem pēc pirmās vakcīnas devas un 292 (0,3%) cilvēkiem infekcija konstatēta pēc 14 dienām, pabeidzot vakcinācijas kursu. Kādi ir dati par vakcinācijas efektivitāti?
INGUS ARNOLDS APSE: Covid laika pieredze — kā apvienot divas studijas?
INGUS ARNOLDS APSE ir RSU Medicīnas fakultātes 5. kursa un Zobārstniecības fakultātes 4. kursa students. Paralēli arī strādājis gan RSU Sejas un žokļu ķirurģijas centrā, gan neatliekamajā palīdzībā, PSKUS Covid nodaļā, tagad šīs slimnīcas reanimācijas nodaļā, kā arī iesaistījies pētniecībā, Eiropas Savienības projektā Baltic Biomaterials Centre of Excellence.
ANNA JETE GAUJA: Covid laikā studijās visvairāk pietrūka treniņu saziņā ar pacientu
ANNA JETE GAUJA ir RSU Medicīnas fakultātes 4. studiju gada studente, strādā RAKUS Latvijas Onkoloģijas centrā par medicīnas asistentu. Cer, ka arī pēc pandēmijas turpināsim izmantot attālinātajā dzīvē iemācīto — ar dažiem klikšķiem pieslēgties izglītojošiem pasākumiem jebkur pasaulē.
MARIJA LUĪZE KALNIŅA: Tiešsaistes studiju formātam ir arī ieguvumi
MARIJA LUĪZE KALNIŅA ir RSU Medicīnas fakultātes 6. kursa studente, šobrīd strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 10. gastroenteroloģijas nodaļā. Vasarā vēlas iestāties rezidentūrā bērnu neiroloģijas specialitātē.
Covid pacientu ārstēšana – klīniskajās un reģionālajās slimnīcās; sākta senioru vakcinācija mājās
Tā kā samazinās kopējā saslimstība ar Covid-19, tad no 21. jūnija Covid-19 pacientu ārstēšana tiek koncentrēta klīniskajās universitātes un reģionālās slimnīcas.
Pusei jaunu pieaugušo pēc Covid-19 izslimošanas saglabājās simptomi pusgadu pēc slimošanas
Pētījumā atklāja, ka simptomi pēc Covid-19 saglabājās sešus mēnešus pēc Covid-19 izslimošanas vieglā un vidēji smagā formā. Biežākie simptomi bija smaržas/ garšas zudums, nogurums, aizdusa, koncentrēšanās grūtības un atmiņas problēmas.
Aizsardzībai pret koronavīrusu nepieciešamas gan antivielas, gan šūnu imunitāte
Antivielu līmeņa daudzuma organismā noskaidrošana vien nesniedz pilnu informāciju par nodrošināto aizsardzību pret Covid-19, jo aizsardzībai vienlīdz svarīgas ir gan antivielas, gan organisma šūnu radīta imunitāte - informē Zāļu valsts aģentūra
Labbūtības un līdzestības saistības ietekme, ievērojot Covid–19 ieviestos epidemioloģiskās drošības nosacījumus
Profilakse un sabiedrības veselības nostādņu ievērošana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid–19 infekcijas izplatību, īpaši pie ierobežotas vakcīnas pieejamības daudzās valstīs un iztrūkstošām terapeitiskajām iespējām. No vienkāršākajiem profilakses pasākumiem jāatzīmē sociālā distancēšanās un laba roku higiēnas prakse.
Kopējo audiem specifisko autoantivielu izplatības noteikšana pēc SARS CoV-2 infekcijas
Covid-19 ir saistīts gan ar pārejošiem, gan ar pastāvīgiem sistēmiskiem simptomiem, kas, šķiet, nav tiešs vīrusu infekcijas rezultāts. Iespējamais šo simptomu skaidrojums ir autoantivielas.
Lasītākais Doctus.lv
ILZE UPENIECE, dermatoloģe, veneroloģe: Kārtība ir mans miers
Viņa prot iemācīt dermatoloģiju — tā par dermatoloģi, veneroloģi Dr. med. ILZI UPENIECI saka studenti. Forša daktere — teic pacienti. “Esmu mazliet stāstniece, mana stiprā puse ir komunikācija,” — saka pati Ilze Upeniece. Kārtību mīloša, ļoti disciplinēta — iespējams, tāpēc, ka augusi piecu bērnu ģimenē un savulaik apguvusi karatē. Ar viesmīlīgo latgaliešu saknēm, kam ģimene ir viena no lielajām dzīves vērtībām.
Aktuālais par reimatoīdo artrītu
Reimatoīdais artrīts (RA) ir biežākais autoimūnais artrīts, ko raksturo hronisks, simetrisks artrīts un dažādas ārpuslocītavu izpausmes. Aptuveni 75 % RA pacientu ir sievietes, dzīves laikā saslimst 1—3 % sieviešu. Slimība visbiežāk sākas vecumā no 30 līdz 50 gadiem, tomēr RA var sākties jebkurā vecumā. [1]
Regulārs, optimāls miegs saistīts ar zemāku mirstības risku
Regulāra, veselīga miega režīma uzturēšana var palīdzēt izvairīties no priekšlaicīgas nāves. Daudzveidīgā pieaugušo grupā tiem, kuriem bija regulārs un optimāls miegs, bija par aptuveni 40 % mazāks risks nomirt jebkāda iemesla dēļ novērošanas laikā nekā vienaudžiem, kuri gulēja neregulāri un nepietiekami.
Kā maiņu darbs ietekmē medmāsu miega–nomoda ciklu un darbaspējas?
Gan dažādi miega traucējumi, gan hronisks nogurums ir bieži sastopamas problēmas medmāsu vidū. Maz zināms par maiņās strādājošo medicīnas māsu miega–nomoda cikla atšķirībām un ietekmi uz darba spējām.
Viedoklis: Latvijā ultrasonogrāfijas speciālistu skaits ilgstoši ir nepietiekams
Ultrasonogrāfija bieži ir pirmā izmeklēšana dažādu slimību gadījumos un reizēm tiek lietota kā vienīgā metode, piemēram, grūtniecēm un bērniem, taču Latvijā ultrasonogrāfijas speciālistu skaits ilgstoši ir nepietiekams - norāda asociētā profesore, radioloģe Maija Radziņa.
Regulāras fiziskās aktivitātes var uzlabot sāpju toleranci
Regulāras fiziskās aktivitātes var palielināt sāpju toleranci - jauns atklājums, kas var ietekmēt tos, kuri piedzīvo hroniskas sāpes, liecina jauni pētījumi.
Nozares
A
- Alergoloģija 46
- Algoloģija 67
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 25
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 170
- Dietoloģija 33
E
- Endokrinoloģija 311
F
- Farmācija 59
- Farmakoloģija 197
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 47
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 272
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 48
I
- Imunoloģija 15
- Infektoloģija 284
- Internā medicīna 21
K
- Kardioloģija 442
Ķ
- Ķirurģija 154
N
- Narkoloģija 30
- Neatliekamā medicīna 29
- Nefroloģija 57
- Neiroloģija 307
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 71
- Onkoloģija 202
- Otorinolaringoloģija 75
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 180
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 207
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 128
R
- Radioloģija 24
- Reanimatoloģija 17
- Reimatoloģija 77
- Retās slimības 12
S
- Sabiedrības veselība 242
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 45
T
U
- Uroloģija 89
- Uzturzinātne 70