Finansiāli stimulēs ģimenes ārstus, kuri piedalās vakcinācijā pret Covid-19
Valdība atbalstījusi Veselības ministrijas ieceri papildu finansiāli stimulēt ārstu prakses, lai veicinātu aktīvāku ģimenes ārstu iesaisti vakcinācijā pret Covid-19
COVID-19
Heparīna terapetiskās devas efektivitāte hospitalizētiem pacientiem ar Covid–19
Ar Covid–19 hospitalizēti pacientiem ir paaugstināts trombembolijas un nāves risks. Šobrīd optimālākā tromboprofilakses deva augsta riska pacientiem nav noteikta.
Nevakcinētām personām ļoti iespējama atkārtota inficēšanās ar SARS-CoV-2
Covid-19 pandēmijas laikā ir bijusi daudz neskaidrību par to, cik ilgi imunitāte ilgst pēc tam, kad nevakcinēts cilvēks ir inficēts ar SARS-CoV-2. Tagad zinātniekiem ir atbilde. Spēcīga aizsardzība pēc dabiskas infekcijas ir īslaicīga.
Seroloģiskā atbildreakcija pret Covid–19 vakcināciju pacientiem ar imūnmediētām iekaisīgām slimībām
Pacienti ar imūnmediētām iekaisīgām slimībām ir ar paaugstinātu Covid–19 risku, lielākoties imūnsupresīvo medikamentu, tādu kā glikokortikosteroīdu, lietošanas dēļ. Šo medikamentu lietošana var ietekmēt arī vakcīnas atbildreakciju. Šīs meta–analīzes mērķis bija noskaidrot, kāda bijusi pacientu ar imūnmediētām iekaisīgām slimībām seroloģiskā atbildreakcija uz Covid–19 vakcīnu.
ASTRĪDA STIRNA: Kāpēc vērts iemīlēt narkoloģiju?
Narkoloģe, psihiatre, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja ASTRĪDA STIRNA nevairās no atbildīgiem amatiem un pienākumiem. Ārstēšanas rezultāts viņas medicīnas jomā nav redzams pēc mēneša vai gada, tas ir ilgstošs process. Tomēr, kad pacientam izdodas atbrīvoties no atkarības radītām problēmām, gandarījums ir milzīgs. Jo tad izdevies palīdzēt ne vien pacientam, bet arī viņa ģimenei.
Gripas ārstēšana un profilakse. Vai ir jaunumi 2021.—2022. gada sezonā?
Visā pasaulē vēl arvien viena no veselības aprūpes speciālistu galvenajām apspriedes tēmām nešaubīgi ir SARS–CoV–2 ierosinātais Covid–19. Pandēmijas ietekmē vērojamas būtiskas izmaiņas sabiedrības ikdienā, migrācijas un ceļošanas plūsmā, veselības aprūpes sistēmu organizācijā, tāpēc nav brīnums, ka praktiski nepamanīta klāt ir kārtējā rudens sezona.
Vairāk 900 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju saņēmuši vienu vakcīnas devu pret Covid-19
Līdz 2021. gada 28. septembrim vienu vakcīnas pret Covid-19 devu Latvijā bija saņēmuši 910 311 cilvēki, bet pilnībā vakcinēti ir 836 007 cilvēki - ziņo Nacionālais Veselības dienests.
Arī Latvijā sāks administrēt trešo vakcīnu devu pret Covid-19
Arī Latvijā līdzīgi kā citviet Eiropā un pasaulē tiks sākta trešo vakcīnu devu pret Covid-19 administrēšana. Kā pirmie primārās vakcinācijas kursā papildu vakcīnu devas pret Covid-19 saņems iedzīvotāji ar būtiski novājinātu imūno sistēmu, kuriem primārā vakcinācijas kursā nav izveidojusies pietiekama aizsardzība, ziņo Veselības ministrija.
Delta variants dubulto hospitalizāciju risku
Cilvēkiem, kuri inficējas ar Delta variantu, ir divreiz lielāks hospitalizācijas risks salīdzinājumā ar iepriekšējiem SARS-CoV-2 variantiem, liecina jauns pētījums, kas publicēts The Lancet Infectious Diseases.
Dziļo vēnu tromboze klīniskajā praksē
Dziļo vēnu tromboze (DVT) ir plaši izplatīta problēma abu dzimumu pārstāvjiem dažādos vecumos. Slimība nereti ir arī bīstama komplikācija hroniskiem un akūtiem citu patoloģiju stāvokļiem.
Remdesivīrs ar deksametazonu hospitalizētiem pacientiem ar Covid–19
Pierādījumi par papildu ieguvumu remdesivīra lietošanai kombinācijā ar deksametazonu ir nelieli, turklāt trūkst ziņu par vēlamo zāļvielas sākšanas laiku.
Kortikosteroīdi Covid–19 ārstēšanā: sistemātisks pārskats
Sistēmiski lietojamie kortikosteroīdi tiek lietoti Covid–19 terapijā ar mērķi novērst hiperiekaisuma reakciju. Šobrīd esošie pierādījumi pieļauj, ka no tā ir kāds ieguvums mirstības mazināšanai. Līdz šim nav izvērtēts ne kortikosteroīdu efekts, ne optimālas terapeitiskās devas, ne arī pacientu grupas, kam šāda terapijas izvēle varētu būt noderīga.
Asimptomātiska SARS-CoV-2 infekcija: sistemātisks apskats un meta-analīze
Asimptomātisku infekciju kvantitatīva noteikšana ir būtiska efektīvai sabiedrības veselības reakcijai uz Covid-19 pandēmiju.
Augsti mirstības rādītāji no Covid–19 nieru transplantāta saņēmēju vidū
Nieru transplantāta (NT) saņēmēji tiek uzskatīti par augsta riska grupu potenciālu nevēlamu notikumu dēļ pēc inficēšanās ar Covid–19. Šā pētījuma mērķis bija aprakstīt klīniskos aspektus un iznākumus NT saņēmēju vidū pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu.
Lasītākais Doctus.lv
Kā strādā farmaceiti Lielbritānijā? Aptieku sistēma, farmaceita ikdiena un atšķirīgais no Latvijas
Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!
Plaši lietotas zāles var izmainīt zarnu darbību gadiem ilgi
Zāles, ko cilvēks lietojis pat pirms vairākiem gadiem, joprojām var ietekmēt mikroorganismus, kas dzīvo viņa zarnās, liecina plašs pētījums, ko veikusi Tartu Universitātes Genomikas institūta pētnieku komanda.
Mamogrāfijas apmeklētība un krūts vēža incidence un mirstība
Apmēram 8-22 % no krūts vēža gadījumiem tiek atklāti III un IV stadijās, kaut arī ir pieejamas advancētas skrīninga iespējas atklāt vēzi tā sākotnējā posmā. Populācijas pētījumā Zviedrijā noskaidrots, vai sievietēm, kas neierodas uz savu pirmo mamogrāfijas skrīningu ir augstāks ilgtermiņa risks sliktai skrīninga līdzestībai un krūts vēža iznākumam.
Sekundārās osteoporozes iemesli
Osteoporoze ir globāla sabiedrības veselības problēma, kas tiek definēta kā hroniska, sistēmiska, progresējoša kaulu metabolisma slimība, kurai raksturīgs zems kaulu minerālais blīvums un kaulaudu mikroarhitektonikas pasliktināšanās, konkrētāk, trabekulu skaita samazināšanās, kā arī kortikālā slāņa biezuma samazināšanās un tā porainības palielināšanās. Tā rezultātā palielinās kaulu trauslums un lūzumu risks. [1]
B12 vitamīns. Nozīmīgs spēlētājs vielmaiņas procesos
Aprēķināts, ka B12 vitamīna deficīts prevalē apmēram 2,6—7,5 % cilvēku pasaulē vispārējā populācijā. Vairāki pētījumi uzrādījuši, ka senioriem šī vitamīna deficīts sastopams vēl biežāk, prevalences rādītājiem variējot no 5—14 %. B12 deficīts reti sastopams zīdaiņiem, tomēr to iespējams novērot gadījumos, kad B12 deficīts ir ar krūti barota mazuļa mammai. [4]
Depresija vai trauksme skar pusi no visiem pacientiem ar fibromialģiju
Globāli gandrīz 51 % pacientu ar fibromialģiju bija depresija un 47 % pieredzēja trauksmi, liecina jauna metaanalīze. Papildus tika novērotas tendences – trauksmes izplatība ar vecumu samazinās, bet depresijas izplatība pieaug, tomēr netika konstatētas būtiskas atšķirības starp dzimumu proporcijām vai kontinentiem.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 88
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 208
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 374
F
- Farmācija 76
- Farmakoloģija 211
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 368
H
- Hematoloģija 5
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 319
- Internā medicīna 30
K
- Kardioloģija 574
Ķ
- Ķirurģija 208
L
M
N
- Narkoloģija 43
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 428
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 92
- Onkoloģija 278
- Otorinolaringoloģija 84
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 242
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 297
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 161
R
S
- Sabiedrības veselība 373
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 50
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 105