Sistēmiski lietojamie kortikosteroīdi tiek lietoti Covid–19 terapijā ar mērķi novērst hiperiekaisuma reakciju. Šobrīd esošie pierādījumi pieļauj, ka no tā ir kāds ieguvums mirstības mazināšanai. Līdz šim nav izvērtēts ne kortikosteroīdu efekts, ne optimālas terapeitiskās devas, ne arī pacientu grupas, kam šāda terapijas izvēle varētu būt noderīga.
Asimptomātisku infekciju kvantitatīva noteikšana ir būtiska efektīvai sabiedrības veselības reakcijai uz Covid-19 pandēmiju.
Atopiskais dermatīts ir hroniska, rekurenta un iekaisīga ādas slimība, kas pieprasa arvien jaunu ārstēšanas metožu ieviešanu, lai nodrošinātu ātru ādas stāvokļa uzlabošanos un niezes mazināšanos. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot upadacitiniba un dupilumaba drošuma un efektivitātes profilus, tos salīdzināt vidēji smaga līdz smaga atopiskā dermatīta gadījumā.
Liela mēroga jauns pētījums sniedz papildu pierādījumus tam, ka liekais svars izraisa depresiju un pazemina labklājību, un norāda, ka to var ietekmēt gan sociālie, gan fiziskie faktori.
Nieru transplantāta (NT) saņēmēji tiek uzskatīti par augsta riska grupu potenciālu nevēlamu notikumu dēļ pēc inficēšanās ar Covid–19. Šā pētījuma mērķis bija aprakstīt klīniskos aspektus un iznākumus NT saņēmēju vidū pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu.
Kolorektālā vēža sastopamība jaunu pieaugušo vidū pēdējās dekādes ir augusi vairākās valstīs, taču iemesli tam joprojām ir neskaidri. Kā viens no potenciālajiem provocētājiem varētu būt pieaugošā virssvara un aptaukošanās izplatība, bet specifisku pierādījumu šo faktoru lomai agrīna kolorektālā vēža attīstībā iztrūkst.
Dzimstot mazākam kā būtu sagaidāms pēc gestācijas vecuma, pieaug risks kardiovaskulārai mirstībai jaunā vecumā, bet patofizioloģiskie mehānismi šai saistībai vēl nav noskaidroti. Sirds remodelācija un disfunkcija sastopama gan auglim, kas ir mazs savam gestācijas vecumam, gan zīdainim, kas dzimst mazāks kā gaidāms atbilstīgi gestācijas vecumam, taču nav skaidrs, kad un kā šīs izmaiņas saglabājas pieaugušo vecumā.
Covid-19 pandēmijas laikā pacientu ziņotie Covid-19 simptomi tiek izmantoti, lai apmācītu mākslīgā intelekta modeļus, lai identificētu iespējamos infekcijas perēkļus.
Staphylococcus aureus bakterēmija (SAB) ir saistīta ar augstāku saslimstību un mirstību pacientu vidū, kas saņem uzturošo hemodialīzi (HD). Šajā pētījumā skaidroja izmaiņas klīniskajos un mikrobioloģiskajos raksturlielumos, to saistību ar klīnisko iznākumu šai pacientu grupai divdesmit viena gada periodā.
2. tipa diabēta izplatība jauniešiem pieaug, taču maz ir zināms par ilgtermiņa komplikāciju rašanos.
Līdz šim iztrūcis ticamu datu tam, cik bieži sastopama agrīna demence, kad kognitīvie traucējumi sākas pirms 65 gadu vecuma. Šāda informācija nepieciešama, lai valstiskā līmenī nodrošinātu atbilstīgu veselības aprūpi šai pacientu grupai.
Tā kā alerģisko slimību izplatības pieaugums visā pasaulē laika gaitā atbilst pieaugošai zīdaiņu vakcinācijai, tiek pieļauta hipotēze, ka vakcinācija bērnībā var palielināt alerģisku slimību risku.
Šā pētījuma mērķis bija aprakstīt, ar kādu skaitu un kādas grupas zāļvielām ārstē depresīva spektra traucējumus pacientiem stacionārā. Tāpat tika analizētas iespējamās zāļu mijiedarbības un iespējami neatbilstīga medikamenta izmantošana.
Lielā pētījumā ASV netika atklāti pierādījumi, ka mērens kafijas patēriņš izraisītu lielāku sirds aritmiju risku.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
