Migrēna kā demences riska faktors
Migrēna un demence ir divi galvenie invaliditātes cēloņi. Pētījumos iepriekš ir apstiprināta saistība starp migrēnu un demences risku, bet nav analizēts, vai ir atšķirības starp migrēnu bez auras un ar auru.
Pētījumi pasaulē
Pacientiem ar cukura diabētu augstāks kaulu lūzumu risks
1.un 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir augstāks gūžas un ne-mugurkaula lūzumu risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Bone.
Pārāk mazi elpceļi varētu izskaidrot faktu, ka HOPS attīstās nesmēķētājiem
Jauns plaušu anatomijas pētījums varētu izskaidrot faktu, kāpēc vienā gadījumā no četriem hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) rodas cilvēkiem, kas nekad nav smēķējuši. Par šo pētnieki diskutējuši ilgstoši.
Hormonālās izmaiņas menopauzes laikā samazina muskuļu masu, bet fiziskās aktivitātes palēnina šo procesu
Lielā pētījumā ar sievietēm pusmūža vecumā atklāts, ka ar vecumu saistītas izmaiņas skeleta muskuļos ir daļa no sieviešu dzīves piecdesmit gadu vecumā. Šajā laikā sievietēm notiek pāreja no perimenopauzes uz postmenopauzi un estrogēna ražošana tiek pārtraukta.
Ar piena produktiem bagāts uzturs saistīts ar zemāku cukura diabēta un paaugstināta asinsspiediena risku
Uzturā lietojot vismaz divas piena produktu porcijas dienā, tas ir saistīts ar zemāku cukura diabēta un paaugstināta asinsspiediena risku, kā arī ar faktoru kopumu, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku (metabolais sindroms), atklāj liela, starptautiska pētījuma rezultāti.
Katru dienu dzerot saldinātus dzērienus, sievietēm var būt paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risks
Saskaņā ar jauna pētījuma rezultātiem, viena vai vairāku saldinātu dzērienu lietošana dienā sievietēm ir saistīta ar gandrīz par 20% lielāku sirds un asinsvadu slimību iespējamību, salīdzinot ar sievietēm, kuras reti vai nekad nav dzērušas saldinātos dzērienus.
Jaunatklāts PSI darbības mehānisms var izskaidrot paaugstinātu demences risku
Miljoniem cilvēku pasaulē skābi mazinošus līdzekļus — protonu sūkņu inhibitorus (PSI) lieto tādu slimību ārstēšanai kā grēmas, gastrīts un kuņģa čūla. Zviedrijas Karolinskas institūta pētnieki ziņo, ka ilgstoša šo medikamentu lietošana varētu palielināt risku demences attīstībai.
Augstāks vidējais D vitamīna līmenis saistīts ar zemāku saslimstības un mirstības risku no Covid-19
Jaunā pētījumā noskaidrota saistība starp zemu vidējo D vitamīna līmeni un augstāku saslimstību ar Covid–19 un augstākiem mirstības rādītājiem.
Ar darbu saistīts stress ir saistīts ar paaugstinātu perifēro artēriju slimību risku
Cilvēkiem, kuri ziņo par ar darbu saistītu stresu ir lielāks risks tikt hospitalizētiem perifēro artēriju slimību dēļ, salīdzinot ar tiem, kuriem nav stresa darbā. Ar darbu saistītais stress jeb spriedze darbā attiecas uz psiholoģisko un sociālo stresu darbā, bieži vien augstu gaidu apvienojumā ar zemāku personīgās kontroles līmeni dēļ.
Dziļo vēnu tromboze. Nelabvēlīgu patofiozioloģisku mehānismu mijiedarbība
Virhova triāde — hiperkoagulācija, venoza stāze un vēnu endotēlija bojājums — dziļo vēnu trombozes attīstības stūrakmeņi. Jo vairāk riska faktoru vienam pacientam, jo lielāka iespējamība attīstīties trombozei — nopietnai, dzīves kvalitāti ietekmējošai slimībai.
Bērniem, kuru vecākiem ir psihiskas saslimšanas, ir augstāks traumu risks
Bērniem, kuru vecāki cieš no psihiskām slimībām, ir augstāks traumu risks, nekā citiem bērniem, secināts Zviedrijā veiktā pētījumā. Paaugstināts traumu risks ir līdz 17 gadu vecumam, bet visaugstākais tas ir pirmā dzīves gada laikā.
Ketogēna diēta iespējams mazina astmu
Vai speciāla diēta palīdz pret astmu? Jaunā pētījumā secināts, ka pelēm, kuras uzturā saņēma ketogēno diētu, ievērojami samazinājās iekaisums elpošanas ceļos.
Erektila disfunkcija. Indikators citām slimībām
Tiek pieņemts, ka 2025. gadā pasaulē 322 miljoniem vīriešu būs erektila disfunkcija. Tā ir nopietna veselības problēma, kuras aspektus nevajadzētu baidīties biežāk apspriest ar savu pacientu, jo tas var būt pirmais signāls nopietnai, dzīvību apdraudošai slimībai!
Krūts barošana var mazināt 2.tipa cukura diabēta risku sievietēm ar gestācijas diabētu
Jo ilgāk sieviete, kurai bijis gestācijas diabēts, baro bērnu ar krūti, jo zemāks viņas risks, ka vēlākos gados attīstīsies 2.tipa cukura diabēts, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Diabetes Care.
Lasītākais Doctus.lv
Metformīna lietošana un grūtniecības iznākumi sievietēm ar policistisko olnīcu sindromu
Sievietēm ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS), turpinot lietot metformīnu pirmajā grūtniecības trimestrī (nevis pārtraucot to pēc pozitīva grūtniecības testa), var samazināties spontānā aborta risks un uzlaboties grūtniecības iznākumi.
Hipertrofiska kardiomiopātija. Ilgtermiņa riski un pārvaldība
Hipertrofiska kardiomiopātija (HKMP) ir viena no biežākajām kardiomiopātijām, kuras galvenā iezīme ir kreisā kambara hipertrofija bez miokarda pārslodzes, piemēram, ilgstoši paaugstināta asinsspiediena vai vārstuļu patoloģijas dēļ. Visbiežāk hipertrofija ir asimetriska un skar sirds kambaru starpsienu vai kreisā kambara priekšējo sienu. Slimības progresēšanas gaitā var veidoties dinamiska kreisā kambara izejas trakta obstrukcija (KKITO). [1]
Strukturēts vingrojumu plāns pēc adjvantas ķīmijterapijas resnās zarnas vēža pacientiem
Preklīniskajos un novērojumu pētījumos izteikta hipotēze, ka fiziskās aktivitātes var uzlabot vēža iznākumu. Tomēr pagaidām iztrūkst neapstrīdamu pirmā līmeņa pierādījumu šim apgalvojumam.
Proteinūrija. Izpratne par nieru bojājumu un pārvaldības taktiku
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
Prof. MAIJA RADZIŅA: Viss iespējams, ja zini virzienu, kur gribi doties
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 86
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 201
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 364
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 209
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 359
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 317
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 558
Ķ
- Ķirurģija 202
L
M
N
- Narkoloģija 42
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 73
- Neiroloģija 415
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 88
- Onkoloģija 261
- Otorinolaringoloģija 82
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 237
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 286
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 156
R
S
- Sabiedrības veselība 355
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 104
- Uzturzinātne 98