Vienreizēja stundu ilga terapija ar skābekļa un slāpekļa oksīda maisījumu - citādi dēvētu par smieklu gāzi - ievērojami uzlaboja simptomus pacientiem ar depresiju, kas ir rezistenta uz ārstēšanu.
Profilakse un sabiedrības veselības nostādņu ievērošana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid–19 infekcijas izplatību, īpaši pie ierobežotas vakcīnas pieejamības daudzās valstīs un iztrūkstošām terapeitiskajām iespējām. No vienkāršākajiem profilakses pasākumiem jāatzīmē sociālā distancēšanās un laba roku higiēnas prakse.
Covid-19 ir saistīts gan ar pārejošiem, gan ar pastāvīgiem sistēmiskiem simptomiem, kas, šķiet, nav tiešs vīrusu infekcijas rezultāts. Iespējamais šo simptomu skaidrojums ir autoantivielas.
Klepus ir biežs iemesls, lai uz ambulatoru vizīti pie ģimenes ārsta vērstos gan pieaugušie, gan bērni. Ja klepo bērns, pārdzīvojums ir ne tikai pacientam, bet arī vecākiem. Īpaši, ja klepus ieilgst un traucē veikt ikdienas aktivitātes, gulēt un ietekmē arī aprūpētāja dzīves kvalitāti.
Pētnieki atklāja, ja grūtnieces tika izglītotas par veselīgu zīdaiņu ēdināšanu, šo sieviešu bērni 3 gadu vecumā patērēja mazāk tauku un ogļhidrātu un 6 gadu vecumā bērnu ķermeņa tauku līmenis bija zemāks, salīdzinot ar vienaudžiem, kuru mātes netika izglītotas. Šis ir pirmais pētījums, kurā pierāda, ka aptaukošanās sākas pirmajā dzīves gadā, pēc tam, kad mātes pārtrauc zīdīšanu.
Kaut arī zināms, ka pieaugušajiem pacientiem ar šizofrēnijas diagnozi ir paaugstināts pašnāvību risks, iepriekš veiktie pētījumi nav pienācīgi aprakstījuši suicīda riska raksturlielumus šiem pacientiem dzīves laikā.
Iedzimti sirdskaites ir vienas no biežākajām iedzimtajām patoloģijām un to etioloģija ir ļoti sarežģīta un ne līdz galam izprasta. Lieli kohortas pētījumi, sistemātiski pārskati, kā arī meta–analīzes ziņo par augstāku sirdskaites iespējamību bērnam, kura mammai ir tādi metaboliski traucējumi kā aptaukošanās, diabēts, hipertensija un preeklampsija. Turklāt visiem šiem stāvokļiem iespējama saistība ar insulīna rezistenci vai hiperglikēmiju fonā. Problēma ir tā, ka klīniskajā realitātē šie stāvokļi attīstās vienlaicīgi.
Bažas par to, ka gripas sezona varētu pārklāties ar jau esošo Covid–19 pandēmiju un vēl vairāk noslogot veselības aprūpes sistēmu, tomēr nepiepildījās. 2020.–2021.gada gripas sezonu var raksturot ar neraksturīgi zemu vīrusa cirkulāciju visā ASV teritorijā.
Dzīvildzes pagarināšanās ir iemesls arī dažādu geriatrisku sindromu attīstībai. Kritienu risks ir viens no tiem. Pierādīts, ka puse no senioriem, kas piedzīvojuši kritienu, gada laikā negatīvo pieredzi atkārto. Pēc PVO datiem, apmēram 28–35 % cilvēku virs 65 gadu vecuma krīt katru gadu, un kritienu izplatība aug līdz ar katru nodzīvoto gadu.
Pētnieki atklāja, ka pievienojot trešo medikamentu bieži izmantotajai divu medikamentu terapijai, izdodas efektīvi mazināt astmas saasinājumus un uzlabot astmas kontroli bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem ar vidēji smagu – smagu astmu.
Eksokrīnā aizkuņģa dziedzera nepietiekamība pacientiem ar hronisku pankreatītu (HP) ir iemesls daudziem dzīves kvalitāti ietekmējošiem simptomiem. HP pacientiem bieži novēro dažādus gremošanas traucējumus (caureja, diskomforts vai sāpes vēderā, meteorisms, biežāka vēdera izeja, utt.), uzturvielu, mikroelementu deficītu (piemēram, taukos šķīstošu vitamīnu). Šo simptomu kopums ne tikai traucē ikdienā, bet ir iemesls paaugstinātiem mirstības un nāves riskiem.
Uzturs bagāts ar augļiem un dārzeņiem saistīts ar mazāku stresu. Pētījumā atklāja, ka ikdienu apēdot 470 g augļu un dārzeņu, par 10 % samazinās stresa līmenis, salīdzinot ar tiem, kuri ikdienu apēd mazāk par 230 g augļu un dārzeņu.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai periodonta slimībām ir pozitīva saistība ar incidentu cukura diabētu, ņemot vērā ķermeņa masas indeksa (ĶMI) dažādību.
Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.
Laikā no 2025. gada 3. līdz 9. novembrim Zāļu valsts aģentūra jau desmito reizi kopā ar vairāk nekā 130 organizācijām visā pasaulē piedalās starptautiskajā kampaņā “Zāļu drošuma nedēļa” (#MedSafetyWeek).
Kardiometaboliskie traucējumi ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis visā pasaulē, un vēdera aptaukošanās ir viens no būtiskākajiem šo slimību riska faktoriem. Datu par normālsvara indivīdiem ar vēdera aptaukošanos un tā saistība ar kardiometaboliskajiem iznākumiem līdz šim ir bijuši ierobežoti.
Starp 15–34 gadus veciem indivīdiem ar jaunatklātu 1. tipa cukura diabētu (T1D) plazmas urīnskābes līmenis bija būtiski augstāks tiem, kuriem vēlāk attīstījās ar diabētu saistītas komplikācijas, un tas neatkarīgi korelēja ar turpmāku makrovaskulāro un mikrovaskulāro slimību risku. Tādēļ urīnskābes noteikšana diagnozes brīdī varētu palīdzēt identificēt augsta riska personas, kurām varētu būt ieguvums no intensīvākas primārās profilakses.