Hroniska stresa ietekme uz dažādu hronisku slimību gaitu pētīta plaši. Arvien biežāk prāto, vai psiholoģisks distress, trauksme, depresīvi traucējumi varētu ietekmēt arī gastroezofageālā atviļņa slimības gaitu. Kas varētu būt pirmais — stress, pēc tam atvilnis? Vai otrādi? Bet varbūt tie pastāv līdztekus un savā starpā nav saistīti?
Protonu sūkņa inhibitorus (PSI) parasti izraksta ar skābi saistītu kuņģa un zarnu trakta traucējumu ārstēšanai. PSI modulē osteoklastu darbību, samazina kuņģa skābes sekrēciju un ir saistīti ar daudzveidīgākas kuņģa un zarnu trakta mikrobiotas izveidi.
Peptiskas kuņģa čūlas gadījumi ir dažādi — no tādiem, kad čūla sadzijusi pati un nav bijusi nepieciešama iejaukšanās, līdz tādiem, kad attīstījušās vairākas komplikācijas, kas ir dzīvībai bīstamas, piemēram, asiņošana un perforācija.
Pēdējo gadu laikā protonu sūkņu inhibitoru (PSI) izmantošana ikdienas praksē terapijā bērniem pieaug – šīs tendences pētnieku vidū rada bažas, vai paaugstinoties PSI lietošanai, nepieaug arī astmas attīstības risks. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv tāda saistība.
Šķiet — cik gan daudz gastroenterologi var runāt un rakstīt par atviļņa slimību, taču ikdienas darbā tā mūs nebeidz pārsteigt. Jau sen gastroezofageālu atvilni (GERS) mēs neizskatām kā tikai dedzināšanu aiz krūšu kaula vai grēmas, īpaša uzmanība tiek pievērsta atipiskiem GERS simptomiem jeb ekstraezofageālam atvilnim.
Miljoniem cilvēku pasaulē skābi mazinošus līdzekļus — protonu sūkņu inhibitorus (PSI) lieto tādu slimību ārstēšanai kā grēmas, gastrīts un kuņģa čūla. Zviedrijas Karolinskas institūta pētnieki ziņo, ka ilgstoša šo medikamentu lietošana varētu palielināt risku demences attīstībai.
Pētnieki atklājuši statistisku saistību starp pneimoniju gados veciem cilvēkiem un protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu. Lai gan PSI vēl arvien ir piemērotākie medikamenti, lai neitralizētu kuņģa skābi cilvēkiem ar atvilņa slimību vai kuņģa čūlu, pētījuma rezultāti liek aizdomāties, ka PSI lietošana nav tik droš kā iepriekš tika uzskatīts.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) ir bieža gremošanas trakta augšdaļas slimība ekonomiski attīstītās valstīs. Mūsdienās GEAS izplatība palielinās cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma. Novērojumi liecina, ka ar šo slimību vienādi bieži slimo gan sievietes, gan vīrieši.
Retrospektīva kohorta pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu un pneimonijas risku pacientiem ar demenci.
Tā kā decembris šogad paiet gastroenteroloģijas zīmē, esam sagatavojuši pārskatu par dažiem pētījumiem šajā nozarē: no funkcionālās slimības — kairināto zarnu sindroma simptomu mazināšanas ar diētas palīdzību līdz smaga alkohola hepatīta ārstēšanas iespējām.
Insulīna rezistence bieži attīstās, vēl pirms hiperglikēmija kļūst klīniski nozīmīga. Tā ir saistīta ar nopietnām hroniskām slimībām — kā aptaukošanās, 2. tipa cukura diabēts un kardiovaskulārās slimības, kuru prevalence pasaulē pieaug. Šobrīd aprēķināts, ka insulīna rezistence sastopama katram ceturtajam vai piektajam cilvēkam pasaulē.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Dr. ANNA VASIĻJEVA atgriezās Latgalē uzreiz pēc Rīgas Stradiņa universitātes absolvēšanas — vispirms par ģimenes ārsti Ilūkstes veselības centrā, bet šobrīd viņa pieder Latgales medicīnas centra mediķu saimei. Sarunā viņa vairākkārt uzsver: pacienta ārstēšana ir komandas darbs.
Sāpes gluteālajā apvidū ir izplatīta problēma, kas var ietekmēt ikdienas aktivitātes, piemēram, sēdēšanu, staigāšanu vai citas. Lai gan sākotnēji diskomforts var šķist neliels, pastāvīgas sāpes var ietekmēt indivīda mobilitāti un dzīves kvalitāti. Izpratne par to, kas izraisa sāpes gluteālajā apvidū, ir būtiska pareizai ārstēšanai un profilaksei. Šajā rakstā tiks apskatīta tikai daļa no patoloģijām, kas var izraisīt gluteālās sāpes un būt par diferenciāldiagnozi radikulārām sāpēm.
Pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību (GERS) augstāks trauksmes līmenis bija statistiski nozīmīgi saistīts ar sliktāku atbildes reakciju uz protonu sūkņa inhibitoru (PSI) terapiju, un visizteiktākā šī ietekme bija pacientiem bez objektīviem atviļņa pierādījumiem pēc Lyon Consensus 2.0 kritērijiem.
