“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.
Izmaiņas zarnu mikrobiotas līdzsvarā bērna vecumā var izraisīt disbiozi, kas predisponē dažādu slimību attīstībai turpmākajā dzīvē. [1] Tāpēc ir svarīgi atpazīt stāvokļus, kas palielina disbiozes risku bērniem, un sākt adekvātu terapiju, lai novērstu potenciālās sekas. Iepriekšējā Doctus numurā apskatījām mikrobiotas attīstību un to ietekmējošos faktorus. Šoreiz turpinām ar rekomendācijām probiotiku lietošanā atbilstīgi Pasaules Gastroenteroloģijas organizācijas globālajām vadlīnijām.
Daudzi pacienti ar akni ir ieinteresēti dažādu uztura bagātinātāju (UB) lietošanā, lai uzlabotu savu ādas stāvokli. Tomēr līdz šim nebija skaidra šādu produktu efektivitāte un drošums aknes pacientiem.
Vēdersāpes ir viens no izplatītākajiem simptomiem bērniem, kura dēļ satrauktie vecāki meklē ārsta palīdzību. Sāpes var izpausties dažādi: akūti, kad vajadzīga neatliekama iejaukšanās, un tad tās var būt dzīvībai bīstamas slimības pazīme, bet tās var būt arī hroniskas, kad diagnostika ir ilgstoša un rūpīgi jāievāc anamnēze.
Šķiet, nav uz pasaules slimības, kas līdz šim kaut reizi nebūtu pētīta caur zarnu trakta mikrobiotas prizmu. Teorijas aizsākumi, iespējams, jāmeklē jau Hipokrata laikā, kad tika paziņots — “nāve sēž zarnās” un “visas slimības sākas zarnu traktā”. Vai šādu postulātu šobrīd varam apstiprināt pavisam noteikti? Droši vien ne, tas būtu strīdīgi. Taču ieskatīties jaunākajos pētījumos par probiotiku ietekmi uz cilvēka veselību varētu būt lietderīgi.
Turpinām Doctus februāra numurā aizsākto tēmu par disbiozi un izmaiņām zarnu—aknu ass funkcijās, kas tiek asociētas ar alkohola neizraisītas aknu taukainās slimības (NATAS) attīstību. Kaut mehānismi, ar kuru palīdzību zarnu mikrobiotas disbalanss ietekmē aknu patoloģijas, joprojām ir neskaidri, vairākos preklīniskos pētījumos noskaidrots, ka zarnu mikrobioma sastāva uzlabošanai varētu būt daudzsološi rezultāti aknu patoloģiju profilaksē un terapijā.
Alkohola neizraisīta aknu taukainā slimība (NATAS) izpaužas ar aknu steatozi jeb aptaukošanos gadījumos, kad pacientam nav citu iemeslu, kuru dēļ aknu audos patoloģiski varētu uzkrāties tauki, piemēram, smaga aktīva alkohola lietošana. Šobrīd NATAS ir galvenais hroniska aknu bojājuma iemesls pasaulē, šis stāvoklis rada bažas par sabiedrības veselību.
Hospitālā infekcija ar C.difficile joprojām ir nopietns izaicinājums slimnīcu vidē. Līdzšinējie dati par probiotiku izmantošanu C.difficile hospitālās infekcijas novēršanai ir bijuši pretrunīgi. Turklāt rezultāti dažādiem pētītajiem probiotiku celmiem atšķiras. Daļa no speciālistu rekomendācijām ir piesardzīgas, bet ASV Gastroenterologu asociācija rekomendē antibakteriālo līdzekļu lietošanas kursa laikā specifisku probiotiku izmantošanu gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Barošana ar krūti ir “zelta standarts” zīdaiņa barošanas izvēlē, taču dažkārt mātes piens nav pieejams vai pat ir kontrindicēts. Šādos gadījumos problēmu risina mākslīgie piena maisījumi. To sastāvs ir plašs, atšķirības pārsvarā nosaka maisījumu indikācijas. Rakstā apkopotas atziņas no pavisam neseniem pētījumiem — bez rekomendācijām kādai konkrētai labākajai izvēlei.
Kā probiotikas ietekmē grūtnieces ar gestācijas cukura diabētu (CD)? Tas līdz šim nav noskaidrots, taču pētījumā analizēta probiotiku profilaktiskā ietekme uz grūtniecēm bez gestācijas CD.
Līdz šim nav noskaidrota vairākus celmus saturošu probiotiku efektivitāte, lai novērstu ar antibiotiku lietošanu saistītu caureju bērniem. Tāpēc tika veikts nejaušināts, četrkārši nepārredzams, ar placebo kontrolēts pētījums starp ambulatori un stacionāri uzraudzītiem pacientiem vecumā no 3 mēnešiem līdz 18 gadiem.
Nesen publicēts plašs ziņojums par zarnu mikrobiotas nozīmi imūnās sistēmas un pretvīrusu funkcijas uzturēšanā. Turklāt, pieejami pierādījumi, ka zarnu mikrobiota ietekmē plaušu veselību caur zarnu trakta–plaušu asi. Un kā izrādās, dažādas vīrusinfekcijas, tajā skaitā SARS–CoV–2 infekcija plaušās var ietekmēt zarnu mikrobiotu un radīt disbiozi.
Lai saprastu, kas ir disbakterioze, vispirms jānoskaidro, kas ir normāla zarnu mikrobiota. Normālas mikrobiotas attīstībā un stabilizēšanā svarīgi vairāki faktori: cilvēka dzimšanas veids (dabiskas dzemdības vai ķeizargrieziens), diēta zīdaiņa vecumā (vai zīdainis barots tikai ar krūti vai mākslīgi) un pieaugušo vecumā (ievēro veģetāru diētu vai uzturā lieto gaļu), kā arī antibiotikas vai antibiotikām līdzīgās molekulas. [1]
“Dakter, bet ko man palietot imunitātei?”, “Man ir nogurums, nespēks, trūkst enerģijas”, “Es nopirku šīs tabletītes, vai būs labas?” — šī ir tikai daļa no jautājumiem, ko dzirdam savā ārsta kabinetā. Jāatceras: neko nevajag palietot lietošanas pēc un katram uztura bagātinātājam, mikroelementam ir sava vieta un laiks.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Mūsdienās sievietes nereti plāno grūtniecību vēlākā vecumā, kad biežāk sastopamas arī deģeneratīvas locītavu slimības, [1] tomēr gūžas locītavas patoloģijas arvien biežāk diagnosticē arī jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā. Iemesli — agrīna iedzimtu un jaunības skeleta slimību atklāšana, aktīvs dzīvesveids un pieaugošais pirmās grūtniecības vecums. Rezultātā jārisina jautājumi par gūžas locītavas slimību ietekmi uz grūtniecību un par optimālu ārstēšanas laiku sievietēm, kuras plāno bērnu.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
