Pieaugušie bieži nav informēti, ka uz viņiem attiecas vakcinācija, un domā, ka tas ir pakalpojums tikai maziem bērniem. Seniori mēdz teikt, ka viņu veselības stāvoklis vairs nav tāds, lai vakcinētos. Ir jūtama arī dezinformācijas ietekme — katrai vakcīnai sava. Šī raksta ietvaros ieskatāmies vakcinācijas aktualitātē pieaugušajiem un veicinām paši savu modrību, lai palielinātu aptveres rādītājus.
Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.
Vai atceraties pēdējo reizi, kad kāds pacients jums pateicies par to, ka pārliecinājāt viņu vakcinēties? Iespējams, šādas pateicības nemaz nepiedzīvojat. Taču cik bieži mēs redzam atšķirību starp vakcinētu un nevakcinētu pacientu? Ārsti zina, ka slimības viegla pārslimošana un veiksmīga izvairīšanās no smagām komplikācijām nav nejaušība. Tajā pašā laikā cits pacients, kurš ignorējis ieteikumus vakcinēties, tiek hospitalizēts ar smagām komplikācijām.
Dažādu jomu un specializāciju vadošās ārstu un pacientu organizācijas nosūtījušas kopīgu vēstuli valsts vadības un veselības jomas vadības pārstāvjiem izpildvaras institūcijās un Saeimā, tostarp veselības ministram Hosamam Abu Meri, kurā pauž nepieciešamību iekļaut valsts imunizācijas programmā – pieaugušo vakcinācijas kalendārā – vakcīnu pret pneimokoku infekciju pieaugušajiem riska grupās un senioriem virs 65 gadiem.
Neirotropiskie herpes vīrusi iespējams ir iesaistīti demences attīstības procesā. Izskan hipotēze, ka vakcinācijai pret herpes vīrusu varētu būt nozīmīgs imunoloģisks efekts ārpus sākotnēji mērķētā.
Meta-analīze, kas apkopojusi 16 novērojumu pētījumus, neatklāja būtisku saistību starp vakcināciju un reimatoīdā artrīta (RA) risku. Īstermiņa novērošanas dati (<1 gads) liecina, ka vakcīnas var pasargāt no RA.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Turpmāk pastāvīgi par valsts budžeta līdzekļiem nodrošinās vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 12 līdz 17 gadus (ieskaitot) veciem zēniem un vakcināciju pret garo klepu 14 gadus veciem bērniem un grūtniecēm.
Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, ikvienai ārstniecības iestādei informācija par pacientiem veikto vakcināciju, kas veikta no 1. janvāra, būs obligāti jāievada valsts E-veselības sistēmā - ziņo Nacionālais Veselības dienests.
Vai zinājāt, ka vakcīnas nosaukums saistīts ar govīm? Jo “govs” latīņu valodā — vacca. 18. gadsimta nogalē angļu ārsts Edvards Dženers (1749—1823) kā potenciāli aizsargājošu līdzekli pret melnajām bakām postulēja poti ar govju baku vīrusu, tā radot aizsardzību no daudz bīstamākas un nāvējošākas infekcijas slimības. [13] 21. gadsimtā vakcīnu pētniecība un izstrāde sasniegusi jaunas augstienes — arvien drošākas un iedarbīgākas vakcīnas.
Bērniem zem gada vecuma ir augstākais garā klepus saslimstības un mirstības risks. ASV 2011.gadā ieviesa Tdap vakcināciju grūtniecēm (tetanus un difterijas toksoīdi un acelulārais pertussis) kā profilaktisku pasākumu jaundzimušo profilaksei pirms viņu pašu vakcinācijas kursa sākšanas.
Reimatoīdais artrīts (RA) ir sistēmiska iekaisīga slimība, kas biežāk attīstās sievietēm un pīķi sasniedz 30—60 gadu vecumā. Klasiski RA izpaužas kā simetrisks poliartrīts, bet agrīni novērojams kā oligoartrīts vai (retāk) kā rekurents monoartrīts. Visbiežākā komplikācija pacientam — balsta un kustību aparāta funkcionālie traucējumi un darbnespēja destruktīva artrīta dēļ.
Par ērču encefalītu, jādomā, ir dzirdējis katrs Latvijas iedzīvotājs, jo ik gadu, iestājoties siltākam laikam, atkal un atkal dzirdam par šo slimību. Un, lai kā cerētu, ka tieši šogad ērču encefalīta gadījumu nebūs, — tas nav iespējams. Ērcēm mūsu klimats patīk. Vīruss dabā cirkulē. Un, kamēr ir risks saslimt, nedrīkst apstāties sabiedrības izglītošanas darbs par slimību un tās profilakses iespējām, jo sekas ir ne tikai saslimšanas gadījums kopējā statistikā, bet cilvēks ar potenciālu darbspēju un funkciju zudumu.
No 2022. gada 15. februāra stājas spēkā nosacījums par Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu. Uz jautājumiem par vakcinācijas sertifikāta termiņiem sniedz Veselības ministrija.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
