Vitamīnu un hipovitaminožu ietekme uz mutes veselību

Dažu vitamīnu trūkums ir tieši saistīts un ietekmē mutes dobuma veselību. Dažādu orālu patoloģiju, periodonta slimību vai glosīta gadījumā bieži paliek neskaidrs slimības iemesls, un nereti to tomēr saista ar vitamīnu trūkumu, jo pacienti citādi jūtas veseli un ievēro labu diētu.

B grupas vitamīnu trūkuma izpausmes mutes dobumā

No visām hipovitaminozēm visbiežāk novēro B grupas vitamīnu trūkumu, un to izpausmes mutes dobumā asociējas ar gļotādas bojājumiem, garšas sajūtas traucējumiem, siekalu dziedzeru palielināšanos, pārmērīgu siekalošanos, heilītu, mutes kandidozi (C. albicans) un citām patoloģijām.

  • B2 vitamīns (riboflavīns) stimulē organisma audu augšanu, reģenerāciju un veicina redzes funkciju. B2 avitaminozi praktiski nesastop, jo zināmu daudzumu vitamīna saražo zarnu mikroorganismi. B2 hipovitaminoze bieži attīstās, ja ir gremošanas trakta slimības (enterīts) vai cukura diabēts, grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ilgstoši lietojot atsevišķus medikamentus (tetraciklīnu, sulfanilamīdus, kontraceptīvos līdzekļus u. c.). No izmaiņām mutes dobumā visbiežāk raksturīga mutes gļotādas dedzināšana un sausums, kas var skart arī lūpas un mēli. Gļotāda mutes dobumā ir hiperemēta, lūpu sārtajā daļā var parādīties sīkas plaisiņas, lobīšanās. Lūpu kaktiņi kļūst sāpīgi, plaisā (angulārs heilīts). Vienlaicīgi var novērot glosītu, kam raksturīga diegveida kārpiņu atrofija, mēles muguriņa kļūst gluda, spilgti sarkanā nokrāsā ar sēņveida kārpiņu hipertrofiju. Palielinās mēles izmērs, tās sānos saskatāmi zobu nospiedumi. [1]
  • B3 jeb PP vitamīna (nikotīnskābes) atklāšana cieši saistīta ar pelagras pētīšanas vēsturi. Pelagru izraisa B3 vitamīna trūkums organismā, ilgstoši lietojot kvalitatīvi un kvantitatīvi nepietiekamu, it īpaši olbaltumvielām nabadzīgu uzturu. Izmaiņas mutes dobumā - stomatīts, glosīts; sarkanas mēles sānu virsmas, mēle pietūkusi, apliktu virsmu (pelēcīga nokrāsa); smaganas iekaisušas (hiperemētas), var veidoties čūliņas, kā rezultātā iespējama ģeneralizēta stomatīta attīstība.
  • B6 vitamīns (piridoksīns) ietilpst daudzu fermentu sastāvā, kas piedalās slāpekļa vielmaiņas procesā, kā arī tauku vielmaiņā. Hipovitaminozes gadījumā pieaugušajiem mēdz būt slikta dūša, nemiers, ādas un gļotādu iekaisumi (dermatīts, konjunktivīts), seboreja, bet bērniem - augšanas aizture, anēmija, krampji, kuņģa un zarnu darbības traucējumi. Izmaiņas mutes dobumā raksturo angulārs heilīts, dedzinošās mutes sindroms, glosīts, glosodīnija. Piridoksīnu iesaka arī triciklisko antidepresantu un atropīna grupas preparātu blakusparādības - mutes sausuma - mazināšanai.
  • BC vitamīna jeb folijskābes hipovitaminozes gadījumā attīstās makrocitāra anēmija, leikopēnija, agranulocitoze, trombocitopēnija, kā arī patoloģiskas pārmaiņas gremošanas traktā - gastrīts un enterīts, čūlas. Izmaiņas mutes dobumā - angulārs heilīts un stomatīts, dedzinošās mutes sindroms, kandidoze, ulceratīvs gingivīts, glosodīnija (mēles malas sarkanas, pietūkušas, virsma - gluda, bāla, samazināta garšas izjūta), aftas.
  • B12 vitamīna (cianokobalamīna) atklāšanas vēsture cieši saistīta ar perniciozās jeb ļaundabīgās anēmijas (Adisona-Bīrmera slimības) izpēti. Hipovitaminoze raksturojas ar traucētu eritrocītu veidošanos, gremošanas trakta bojājumiem (ķuņģa gļotāda atrofējusies, skābes sekrēcija samazināta), nervu sistēmas bojājumiem (parestēzijas, sāpes, gaitas traucējumi). Cianokobal­amīns ir vienīgais no vitamīniem, ko sintezē mikroorganismi (galvenā loma baktērijām, aktinomicētēm), tomēr cilvēka zarnu mikroflora nespēj sintezēt to pietiekamā daudzumā, un ir nepieciešama vitamīna pievade ar gaļas, zivju, piena produktiem. Veģetāras diētas ievērotājiem nepieciešama mērķ­tiecīga vitamīna papildus uzņemšana. Hipovitaminozes izpausmes mutes dobumā ir angulārs heilīts, stomatīts, glosīts, glosodīnija, dedzinošās mutes sindroms, ulceratīvs gingivīts, aftas.

Patoloģiskas izmaiņas mutes dobumā saistībā ar citu B grupas vitamīnu trūkumu literatūrā netiek atzīmētas.

C vitamīns

Saistībā ar C vitamīna trūkumu visbiežāk novēro smaganu asiņošanu un gingivītu. Avitaminozes slimība skorbuts jeb cinga ir uzskatāma par pirmo slimību, ko saistīja ar nepilnvērtīgu uzturu. Slimību raksturo sīki zemādas asinsizplūdumi pa visu ķermeni, smaganu iekaisums (gingivīts), zobu kustīgums vai to zaudējums, locītavu pietūkums un sāpes, kaulu trauslums, sirdsdarbības traucējumi, muskuļu atrofija, predispozīcija infekcijas slimībām un vispārējs organisma sabrukums, līdz pat letālam iznākumam (protams, mūsdienās tik dramatiskas cingas izpausmes parasti nenovēro). Izmaiņas mutes dobumā hipovitaminozes gadījumā: sarkanas, pietūkušas smaganas, periodonta audu destrukcija, zobu kustīgums un eksfoliācija, gingivīts, dedzinošās mutes sindroms, čūlas, kandidozes risks, zobu malformācija (neadekvāts dentīns), anēmija - smaganas piepampušas, vērojama infiltrācija, tās ir tumši sarkanas, atsevišķi punktveidīgi asins izplūdumi gļotādā līdz čūlaini nekrotiskam gingivītam ar alveolārā kaula destrukciju.

Jāatzīmē, ka C vitamīna deficīts arī mūsdienās ļoti bieži var būt iemesls mutes dobuma slimībām. Piemēram, smēķētājiem novēro izteiktu C vitamīnu deficītu, kas ir periodonta slimību riska faktors. Pētījumā [4] pierādīja, ka bijušajiem un esošajiem smēķētājiem organismā novēro pastāvīgu C vitamīna deficītu, kas palielina periodonta saslimstības risku par 95%. Antibakteriālās terapijas laikā palielinās mutes dobuma kandidozes iespējamība - oportūniska infekcija (visbiežāk C. albicans). Atzīmē saistību starp B6 vitamīnu patēriņu un organisma apgādātību ar B1 un C vitamīniem. [2; 3]

Taukos šķīstošie vitamīni

  • A vitamīna (retinola) bioloģiskā nozīme līdz galam nav noskaidrota. Tam ir svarīga nozīme acs tīklenes redzes pigmenta rodopsīna sintēzē, nodrošinot normālu redzes funkciju, kā arī dziedzeru, ādas un gļotādu epitēlijšūnu normāla stāvokļa un funkcionēšanas nodrošināšanā, paaugstinot to noturību pret dažādām slimībām. A vitamīna galvenā funkcija mutes dobumā saistīta ar epitēlija nobriešanas un pārragošanās procesiem, aizsargājot gļotādu no traumējošiem, kairinošiem faktoriem, tādējādi palielinot mutes dobuma epitēlija aizsargspējas. [5] A vitamīna hipovitaminozes gadījumā tiek traucētas epitēlijšūnu fun­kcijas, to diferenciācija, pasliktinās dzīšana, veidojas gļotādas deskvamācija, keratoze. Palielināts kandidozes risks, smaganas hipertrofētas, iekaisušas; leikoplakija; samazināta garšas jutība, kse­rostomija, kā arī traucēta emaljas attīstība - emaljas hipoplāzija un iregulārā tubulārā dentīna veidošanās, kā rezultātā paaugstinās kariesa attīstības risks. Ja bērnam vienlaicīgi ar vīrusu slimību (masaliņām, vējbakām, skarlatīnu) novēro A, C un D vitamīnu trūkumu, kas sakrīt ar zoba attīstību, tad novēro emaljas hipoplāziju (raksturīgi punktveidīgi bojājumi emaljā, viens vai vairāki horizontāli nelieli, sīki vai dziļi bojājumi zobu vestibulārajās virsmās). [6]
  • D vitamīna (kalciferola) atklāšana saistīta ar rahīta un osteomalācijas cēloņu pētīšanu. Izmaiņas mutes dobumā hipovitaminozes gadījumā ir nepilnīga zobu audu mineralizācija (bet pārdozēšanas gadījumā var novērot pulpas kalcifikāciju un emaljas hipoplāziju). Bērniem, kuri slimo ar rahītu, raksturīga aizkavēta, novēlota zobu attīstība un šķilšanās. Ja ar rahītu slimo jaundzimušie vai bērni līdz trīs gadu vecumam, bieži novēro emaljas hipoplāziju un traucētu mineralizācijas procesu (hipokalcifikāciju), bet rentgenoloģiski redzama aizkavēta zobu šķilšanās. [7]
  • K vitamīns - koagulācijas jeb antihemorāģijas vitamīns. Kvitamīna deficīta gadījumā mēdz būt pastiprināta asiņošana, asins izplūdumi ādā (purpura) un zemādas audos, locītavās un tīklenē, kā arī no deguna un smaganām. Vitamīna darbības pamatā ir stimulējoša ietekme uz tā dēvēto K vitamīna atkarīgo asins recēšanas faktoru sintēzi aknās. Izmaiņas mutes dobumā hipovitaminozes gadījumā raksturo paaugstināts smaganu asiņošanas (koagulopātijas intraorāli visbiežāk izpaužas kā smaganu asiņošana) un kandidozes risks. [8]

Hipovitaminožu izraisīto mutes dobuma patoloģiju klīniskās izpausmes

Dedzinošās mutes sindroms

Dedzinošās mutes sindromu (DMS) novēro 0,7-15% iedzīvotāju. Slimības etioloģija ir multifaktorāla un joprojām neskaidra, bet reizēm dzelzs un B grupas vitamīnu trūkums tiek minēts kā DMS etioloģiskais faktors. [9]

DMS ir hroniska, idiopātiska dedzināšanas vai sāpju sajūta mutes dobumā pacientiem ar klīniski neizmainītu mutes dobuma gļotādu, kuriem nevar atklāt nekādus lokālus vai sistēmiskus dedzināšanu izraisošus cēloņus. Slimības sākums pēkšņs vai pakāpenisks, dedzināšanas sajūtas intensitāte - no vieglas līdz pat stiprai; tā pastiprinās, ja pacients sasprindzinās, uztraucas vai ir noguris. Simptomi ietver arī niezi, parestēzijas, hiperestēzijas, sausumu mutē, garšas uztveršanas pārmaiņas (tipiski - rūgta garša), rīšanas grūtības, galvassāpes, acu gļotādas sausumu. Pacientiem nereti novēro mainīgu garastāvokli, depresiju, vēlmi izvairīties no sociāliem kontaktiem. Simptomi skar mēles galu (50-78%), mēles sānu virsmas (46%), lūpas (39-50%), vaigu gļotādu (5-14%), rīkles gļotādu (8-13%) un mutes dobuma pamatni (3-13%), bet mutes dobumā redzamu patoloģiju nav. Uzskata, ka DMS biežāk novēro vecākām sievietēm (sievietes attiecībā pret vīriešiem no 3:1 līdz 16:1). [9]

Pacientiem, kuriem ir vitamīnu deficīts, dedzināšana pēc vitamīnu terapijas mazinās. [9]Hipovitaminožu izpausmes

Angulārs heilīts

Angulārs heilīts (1. attēls) - hronisks mutes kaktiņu iekaisums, kam sekundāri var pievienoties sēnīšu (Candida) vai bakteriāla (Staphyloccocus, Streptococcus) infekcija. [10; 11]

Angulārs heilīts

Var slimot jebkurā vecumā un procesu saista ar B2, B3, B6, B12, BC vitamīnu un dzelzs deficītu. Parasti tiek skarta lūpas sārtā daļa, īpaši lūpu kaktiņi, bet process nekad nepāriet uz mutes gļotādu.

Slimība sākas ar niezi, eritēmu sakasījuma vietās. Novēro lūpu hiperplāziju, lūpas sārtas, maliņas infiltrētas. Procesam izplatoties, lūpu kaktiņos rodas plaisas (eritēma, zvīņas, kreveles, fisūras, ulcerācija). Arī sejas āda parasti ir sausa, nedaudz lobās, var būt izsitumi uz vaigiem, elkoņu un ceļgalu locītavu ādas. Slimības paasinājumi vērojami rudenī, ziemā. Izdala divas formas: akūta (vezikulāra) un hroniska (hipertrofiska - zvīņošanās, sāpes, dziļas plaisas, reti nieze).

Atrofisks glosīts

Atrofiska glosīta gadījumā mēles dorsālā virsma eritematoza (aveņsarkana), sausa, gluda un spīdīga, novēro diegveida kārpiņu atrofiju. [12] Bālgani pelēkais aplikums ir tikai perifērijā, mēles sānos vai krokās, to ir grūti noņemt (2. attēls). Mikroskopiski bez grūtībām var diagnosticēt sēnīti. Vecākiem cilvēkiem - mēles dedzināšana, ēdot karstus, pikantus ēdienus, kā arī garšas traucējumi. Nelabvēlīgu faktoru ietekmē vai arī neārstēts process no mēles var pāriet uz vaigu, lūpu, smaganu un aukslēju gļotādu.

Atrofisks glosīts

Recidivējošs aftozais stomatīts

Recidivējoša aftozā stomatīta (RAS; 20% iedzīvotāju) cēlonis parasti nav skaidri zināms. Kā iespējamos faktorus min infekciju, lokālu traumu, imunopatoloģiju, iedzimtu predispozīciju, nesabalansētu diētu (B3, B9, B12 vitamīnu trūkums). Slimība var sākties pubertātes vecumā un noritēt visu mūžu ar uzliesmojuma procesiem. Visbiežāk mutes dobumā novēro mazās aftas (80% no visiem RAS), tās skar nekeratinizēto gļotādu, ir 5-7 mm diametrā, ar eritematozām malām un dzeltenīgu pamatni. [13] Lielās aftas (diametrā 1 cm un vairāk) var pastāvēt vairākus mēnešus, lokalizējas mēles dorsālajā vir­smā vai uz smaganām. Herpētiskās čūlas sastop retāk, nekeratinizētā gļotādā, diametrs 1‑2 mm, tās ir vairākas un var saplūst neregulārās čūlās, ap kurām veidojas plaša, spilgta eritēma. Slimība (3. attēls) ir pašlimitējoša. [14]

Recidivējošs aftozs stomatīts

Periodontīts

Kā periodontīta riska faktors literatūrā tiek minēts arī D vitamīna deficīts organismā. To vienlaicīgi saista arī ar kalcija trūkumu, īpaši sievietēm postmenopauzes vecumā. Randomizētā pētījumā pierādīja, ka sievietēm, kuras lietojušas kalcija un D vitamīnu preparātus vienlaicīgi ar hormonu (estrogēna) preparātiem, novēro mazāku apakšžokļa kaula masas samazināšanos. [15]

Nobeigums

Jāatzīmē, ka vislabākais vitamīnu (arī minerālvielu) avots ir līdzsvarota un pilnvērtīga diēta, kuras ievērošanas gadījumā veselam cilvēkam papildvitamīni nav nepieciešami. Tomēr ir situācijas, kurās nepietiekams uzturs vai noteiktas slimības var radīt dažādu vitamīnu nepietiekamību, ko izdodas koriģēt ar atbilstošām vitamīnu papilddevām. Ņemot vērā vitamīnu augsto bioloģisko aktivitāti, kas var radīt hipervitaminozes parādības, kā arī vitamīnu darbības sinerģismu vai antagonismu, vitamīnu preparātus, par spīti to brīvajai pieejamībai, iesaka lietot stingrā ār­sta uzraudzībā!

Literatūra

  1. Боровский Е. В., Данилевский Н. Ф. Атлас за­болеваний слизистой оболочки рта, 1991 Москва, Медицина,174; 216; 217.
  2. Михайлов И. Б. Витамины, 2006 (8,11,30-37, 49,59,79,122).
  3. Purviņš I., Purviņa S. Praktiskā farmakoloģija, 2002, Rīga (266,270-3, 275, 277,283, 284).
  4. Nishida M., Grossi S. G. et al. Dietary Vitamin C and the Risk for Periodontal Disease//Journal of Periodontology Aug 2000, Vol. 71, No. 8: 1215-23.
  5. Боровский Е. В., Машкиллейсона А.Л. Заболе­вания слизистой оболочки полости рта и губ, 1984 Москва, Медицина (174).
  6. Ibsen, Phelen Oral pathology for the dental hygenist(fourth edition) 2000 (193).
  7. White, Pharoah Oral radiology 5th Edition 2004 (525).
  8. Damm W., Bouquot A. Oral and maxillofacial pathology (second edition) 2002 (714).
  9. Lukaševiča M., Čēma I. Dedzinošas mutes sindroms, 2005/1, Zobārstniecības raksti (18-19).
  10. Krasta I. Mutes gļotādas slimību simptomi un ārstēšanas metodes//Jums, Kolēģi! 2000; 10; 29-30.
  11. Angular Cheilitis in Adults: Condition, Treatment and Pictures. http://www.visualdxhealth.com/adult/angularCheilitisPerleche.htm.
  12. Sores, Lumps & Bumps disease processes · Tooth Anatomy · AIDS · Avulsed teeth · Copyright informtion. http://www.doctorspiller.com/Sores_Lumps_Bumps.htm#mucocoel
  13. Recurrent aphthous stomatitis. http://www.healthmantra.com/ypb/recurrent_aphthous_stomatitis.htm
  14. Paillaud E., Merlier I. Oral candidiasis and nutritional deficiencies in elderly hospitalised patients//British Journal of Nutrition, 92(5): 861-867, 2004.
  15. Hildebolt C. F. Effect of Vitamin D and Calcium on Periodontitis//Journal of Periodontology September 2005, Vol. 76, No. 9; 1576-87.
  16. Cawson R. A, Odell E. W. Essentials oral pathology, 1998; 328.
  17. Hartmane I., Kolontaja I., Mikažāns, Dērveniece A. Mutes gļotādas patoloģijas//Latvijas Ārstu Žurnāls, 2002; 9.

 

Uz augšu ↑