Noli nocere! ir viens no mūžseniem pamatpostulātiem medicīnā. Iespējams, tas ir tikpat sens, cik cilvēka vēlme būt veselam un skaistam. Ādas kopšanas līdzekļu izvēle ir liela, tomēr to kvalitāte ir ļoti būtiska. Pārmērīgi taukainas un pūtītēm klātas ādas pareiza kopšana ir jautājums, ko dermatologs ik dienas skaidro pacientiem. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot galvenos kritērijus seborejas un acne vulgaris sejas ādas ārstnieciskās kopjošās kosmētikas izvēlē. Lai paredzētu kādas vielas ārstniecisko efektu uz acne, ir būtiski izprast šīs patoloģijas attīstības iemeslus un izraisītājus faktorus.
Klāt vasara, un tas nozīmē, ka sākusies arī pludmales sezona. Tā kā īsti siltu un saulainu dienu Latvijā salīdzinoši nav daudz, tad cilvēki cenšas šo laiku izmantot maksimāli “lietderīgi”, proti, pēc iespējas ātrāk un intensīvāk iesauļoties. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu fotofizioloģijā, fotobioloģijā un fotokarcinoģenēzē, kā arī vērst uzmanību uz lokālas terapijas taktiku pie ādas saules apdeguma.
Kārpas ir labdabīgi epidermāli jaunveidojumi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Mūsdienās pazīstam vairāk nekā simt dažādu CPV tipu, un katru gadu tiek atklāti jauni. Dažiem vīrusa tipiem ir izgudrota profilaktiska vakcīna, bet lielākajai daļai tādas vēl nav atrastas. Inficēšanās notiek no slima cilvēka tieša vai netieša kontakta ceļā. Rakstā mēģināts atbildēt uz jautājumu: ārstēt vai neārstēt kārpas un kā novērst onkoģenēzes risku?
Pārtikas alerģija ir sastopama 4-8% bērnu līdz trīs gadu vecumam un 1- 3% pieaugušo populācijā [3; 7; 8; 9], turklāt tās skaitam pēdējos gados ir tendence pieaugt. Tas atstāj negatīvu ietekmi ne tikai uz pacientu dzīves kvalitāti, bet ietekmē arī sociāli ekonomisko stāvokli valstī. [5; 6; 9] Tāpēc ir svarīgi izprast pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemeslus un radīt efektīvu stratēģiju pārtikas alerģijas mazināšanai vai novēršanai. Rakstā apkopotas pasaules zinātnes atziņas par pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemesliem, izpausmēm, kā arī vērsta uzmanība uz ārstēšanas koncepcijām, kas reizēm ir pat diametrāli pretējas.
Psoriāze ir hroniska papuloskvamoza neskaidras etioloģijas dermatoze ar raksturīgu ģenētisko predispozīciju un atšķirīgu prevalenci (1,5-3%) dažādās pasaules valstīs. Aizvien pieaugošs ir psoriāzes patoģenēzes posmu un terapijas līdzekļu zinātnisko pētījumu klāsts, kas paver iespējas pilnīgāk izzināt slimības norisi un pielietot mūsdienīgas, patoģenētiski pamatotas ārstēšanas metodes. Savlaicīgi un mūsdienu medicīnas sasniegumiem atbilstīgi ārstējot slimību, mēs būtiski spējam uzlabot slimnieku dzīves kvalitāti.
Atopiskais dermatīts ir viena no biežākajām ādas un viena no biežākajām hroniskajām slimībām bērniem, kas sastopama arī pieaugušo populācijā. Līdz ar krasu atopiskā dermatīta prevalences pieaugumu pēdējos gados, tikpat krasi palielinās pētījumu skaits par visdažādākajiem šīs slimības aspektiem. Rezultātā ik gadus parādās simtiem zinātnisku publikāciju par atopiskā dermatīta epidemioloģiju, patoģenēzi, ārstēšanu, komplikācijām utt. Tomēr nevar apgalvot, ka tikpat krasi pieaugtu arī atbildēto jautājumu skaits. Iegūtās atbildes visbiežāk ir jaunu jautājumu avots, un dažkārt liek apšaubīt jau it kā labi zināmas lietas un stratēģijas.
Vairumā gadījumu neveseli mati ir simptoms, kas norāda uz iekšķīgām problēmām. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām kaitēm, pakļauti regulāram stresam vai pārslodzei, reti kad ir veselīgi mati. Tātad nespodri, lūstoši, plāni un citādi neveseli mati nozīmē ko vairāk par vienkāršu kosmētisku defektu. Taču tieši šis faktors vairumā gadījumu izvirzās priekšplānā, un tādējādi var iztrūkt loģiskā konsekvence, proti, ka matu atveseļošana jāsāk no iekšpuses.
Runājot par dažādām ādas slimībām, tiek plaši lietots termins – hiperkeratoze. Galvenokārt ar to raksturo pārmērīgi sabiezētu ādu, piemēram, uz plaukstām un it īpaši pēdām. Tomēr hiperkeratoze nav specifiska slimība, bet gan patoloģisks process, ko var novērot daudzu dermatožu gadījumā.
Latvijā, kā tas raksturīgi mērenajai joslai, pavasaris sākas pakāpeniski. Bieži kopā ar spēcīgajiem un aukstajiem ziemeļu un ziemeļrietumu vējiem (līdz pat marta beigām un aprīļa sākumam) ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, veidojot uz augsnes salnas. Tiek uzskatīts, ka pavasaris faktiski ir sācies, kad diennakts gaisa temperatūra paceļas un stabili noturas virs 0°C. Kūst sniega sega un sasalusī augsnes kārta, ūdeņi atbrīvojas no ledus, mostas dzīvā daba. Pavasaris Latvijā raksturojas ar vismazāko nokrišņu daudzumu, salīdzinot ar pārējiem gadalaikiem. Maijs lielākoties ir sauss un saulains. Caur logiem telpās ieskan putnu dziesmas – atsilušas laimīgās pasaules balsis – un gaisu piepilda svaiga un brīnišķīga pavasara smarža. Bet kā tostarp jūtas mūsu āda?
Ziema Latvijā sākas pakāpeniski, kad diennakts vidējā temperatūra noslīd un ilgstoši ir zem nulles. Parasti pirmais sniegs uzkrīt valsts Ziemeļaustrumu daļā novembra vidū, bet pastāvīgs sals iestājas decembra sākumā. Iestājoties aukstajam laika periodam, organismā notiek virkne izmaiņu asins cirkulācijas, metabolisma, hormonu produkcijas rādītājos, kas ietekmē arī ādu.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
Kolēģi, kad pēdējo reizi jums bija iespēja veselu nedēļu veltīt savas specialitātes aktualitātēm, diskutēt ar starptautiskiem ekspertiem un apmainīties pieredzē ar citu valstu ārstiem? Open Medical Institute (OMI) Zalcburgas semināri aicina izmantot šo iespēju un iegūt zināšanas, ko izmantot savu pacientu aprūpē un nodot kolēģiem.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Lielākajai daļai pacientu ar Kušinga slimību konstatēti glikozes vielmaiņas traucējumi. Tomēr arī pacientiem ar normālu glikozes toleranci bija samazināta jutība pret insulīnu un paaugstināta aizkuņģa dziedzera β šūnu aktivitāte, salīdzinot ar veseliem kontroles grupas dalībniekiem. Savukārt pacientiem ar cukura diabētu bija traucēta β šūnu kompensatorā funkcija, lai gan viņu jutība pret insulīnu nebija statistiski nozīmīgi zemāka par jutību pacientiem ar prediabētu.
