2019.gada dati rāda, ka pasaulē vairāk kā 23,8 miljoniem cilvēku ir kanabinoīdu atkarības sindroms – tā ir trešā biežāk lietotā viela pasaulē pēc alkohola un cigaretēm. Lai izvērtētu, kā cannabis, kanabinoīdi un uz marihuānas bāzes esoši medikamenti ietekmē cilvēka veselību, tika veikts lietussarga pārskats no tādām datu bāzēm kā PubMed, PsychInfo, Embase.
Alerģisks rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts, IgE mediēts deguna gļotādas iekaisums. Klasiski tas izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem — aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi un šķaudīšanu. Tomēr šķietami vieglā slimība pacientam var būt ļoti traucējoša, ko pierāda arvien jauni AR pacientu dzīves kvalitātes un miega traucējumu izvērtēšanas pētījumi.
Pašnāvību izplatība dažādās populācijās joprojām ir augsta, tāpēc nepieciešams uzlabot stratēģijas to novēršanai. Viens no pašnāvību veidiem ir dažādu zāļvielu letāla pārdozēšana, tāpat bieži sastopami gadījumi, kad vielu iespaidā veikta cita veida paškaitējums. Lai noskaidrotu, kādas vielas lietotas nāves brīdī veicot pašnāvību (t.sk. ar mērķi noindēties), tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Tiek izskatīti ieguvumi antihipertensīvai terapijai ar trīs vai četru zāļu kombināciju zemās devās sākotnējā arteriālās hipertensijas pārvaldībā. Lai novērtētu šādas kombinētās terapijas efektivitāti un drošumu, tika apkopoti dati no nejaušināti kontrolētiem pētījumiem visā pasaulē.
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
1886. gadā vācu ārsts Jozefs fon Merings atklāja glikozūrisko efektu florizīnam (rūgtam dažu augļkoku sakņu mizas glikozīdam, SGLT2 inhibitoru priekštecim), postulējot, ka šīs bioķīmiskās vielas aktivitāte norit nierēs. Šo hipotēzi vēlāk apstiprināja arī vācu fiziologs Oskars Minkovskis. Un apmēram 130 gadus vēlāk cukura diabēta pasaule iepazina pirmos SGLT inhibitorus, kad EMA 2012. gadā apstiprināja pirmo no tiem — dapagliflozīnu. [1; 9]
Latvijas Universitātes zinātnieki trīs gadu garumā iesaistījušies starptautiskā zinātniskā konsorcijā, kura pētījumu rezultātus plāno iesniegt publicēšanai šā gada vidū. Noslēgtā klīniskā pētījuma un jauna veida slimības preklīniskā modeļa grauzējos rezultāti identificēs papildus šizofrēniju izraisošos neirobioloģiskos mehānismus.
Valsts kompensējamo inovatīvo medikamentu skaits Latvijā piecu gadu laikā pieaudzis par 300%, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) un pētījumu centra IQVIA apkopotie dati* par valsts apmaksāto inovatīvo medikamentu skaitu Baltijas valstīs no 2018. līdz 2022. gadam. Lai gan inovatīvo zāļu pieejamībā vērojams straujš pieaugums, to pieejamība, īpaši onkoloģijas pacientiem, joprojām saglabājas ierobežota. Tikai 30% vēža pacientu saņem efektīvu ārstēšanu ar jaunākās paaudzes medikamentiem.
Jauns pētījums liecina, ka vairāku recepšu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana var būt saistīta ar risku, taču daudziem cilvēkiem ir grūti atteikties no medikamentiem.
Multiplā skleroze ir hroniska, autoimūna, demielinizējoša centrālās nervu sistēmas slimība. Latvijā ir ap 2000 pacientu ar multiplās sklerozes diagnozi (G 35.0). Šo slimību parasti diagnosticē gados jauniem darbspējīgiem cilvēkiem, vidēji 20—40 gadu vecumā, un tas ir biežākais netraumatiskas invaliditātes cēlonis šajā vecumgrupā.
Tā kā darba mūža garums arvien pagarinās, tad jārēķinās, ka dzīves laikā vajadzēs apgūt divas, pat trīs profesijas vai specializēties vairākās šaurākās nišās, jo mainās gan darba tirgus, gan intereses. Bet var arī tā, kā to dara Dr. DAINIS KALNAČS — strādāt divās profesijās vienlaikus. Viņš ir fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts RAKUS stacionārā Biķernieki un Rīgas 1. slimnīcā un šogad debitēja savā pirmajā lielajā lomā Latvijas Nacionālajā operā. Izaicinoši? Jā! Bet arī interesanti!
Nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) ir akūts, sporādisks vai rekurents apakšējo (nekomplicēts cistīts) un/vai augšējo (nekomplicēts pielonefrīts) urīnceļu iekaisums — veselām sievietēm pirms menopauzes, bez grūtniecības. [1; 2] Katra otrā pasaules sieviete pieredz tipiskos urīnceļu infekcijas simptomus, to pierāda arī statistikas dati, kas atspoguļoti infografikā. Eiropā izstrādātas vadlīnijas urīnceļu infekciju pārvaldībai, pēc tām strādā arī speciālisti Latvijā. Par praktisku pieeju nekomplicētas urīnceļu infekcijas pārvaldībā sievietēm Latvijas apstākļos lūdzam skaidrojumu uroloģei Dr. med. Zanei Pilsētniecei.
2019.gada dati rāda, ka pasaulē vairāk kā 23,8 miljoniem cilvēku ir kanabinoīdu atkarības sindroms – tā ir trešā biežāk lietotā viela pasaulē pēc alkohola un cigaretēm. Lai izvērtētu, kā cannabis, kanabinoīdi un uz marihuānas bāzes esoši medikamenti ietekmē cilvēka veselību, tika veikts lietussarga pārskats no tādām datu bāzēm kā PubMed, PsychInfo, Embase.
Alerģisks rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts, IgE mediēts deguna gļotādas iekaisums. Klasiski tas izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem — aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi un šķaudīšanu. Tomēr šķietami vieglā slimība pacientam var būt ļoti traucējoša, ko pierāda arvien jauni AR pacientu dzīves kvalitātes un miega traucējumu izvērtēšanas pētījumi.
Pētījuma mērķis bija izpētīt hormonālās kontracepcijas un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) vienlaicīgas lietošanas ietekmi uz venozās trombembolijas risku.
