Benzodiazepīnu lietošana paaugstina mirstības risku pacientiem ar Alcheimera slimību
Benzodiazepīnu un līdzīgu medikamentu lietošana ir saistīta ar 40 % mirstības pieaugumu pacientiem ar Alcheimera slimību, secināts Somijā veiktā pētījumā.
Benzodiazepīnu un līdzīgu medikamentu lietošana ir saistīta ar 40 % mirstības pieaugumu pacientiem ar Alcheimera slimību, secināts Somijā veiktā pētījumā.
Bērniem, kuriem ir astma, biežāk izraksta antibiotikas nekā bērniem, kuriem astmas nav, secināts pētījumā, kura rezultāti tiks prezentēti Eiropas Pulmonologu kongresā. Šādai tendencei nav nekāda zinātniska pamatojuma.
Retrospektīva kohorta pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu un pneimonijas risku pacientiem ar demenci.
Statīni samazina mirstības un kardiovaskulāru notikumu risku cilvēkiem, kuriem šis risks ir augsts. Tomēr ir zināms, ka 75 % pacientu pārtrauc statīnu terapiju 2 gadu laikā, jo parādās blakusparādības, piemēram, sāpes muskuļos vai kuņģa un zarnu trakta simptomi.
Lai samazinātu neatbilstošu antibiotiku izrakstīšanu akūtu augšējo elpošanas ceļu infekciju gadījumos, labāk jāizprot faktori, kuri ietekmē antibiotiku izrakstīšanu.
Aprēķināts, ka 40 % ekzēmas uzliesmojumu gadījumus bērniem ārstē ar lokālām antibiotikām, bet pētījuma rezultāti uzrāda, ka nav ieguvumu no perorālu vai lokālu antibiotiku lietošanas bērniem ar vieglu ekzēmu.
Ikdienā bieži tiek lietots aspirīns, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un paracetamols. Bieža pretsāpju līdzekļu lietošana ir saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku.
Bērniem jaunākiem par 1 gadu likokaīna krēms kombinācijā ar nelielu cukura daudzumu mutē un zīdaiņa mierināšana, palīdz mazināt sāpes pēc rutīnas vakcinācijas, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā CMAJ (Canadian Medical Association Journal).
Kārdifas universitātē veiktā pētījumā secināts, ka asiņošana kuņģa zarnu traktā, lietojot aspirīnu, tiek novērota ievērojami retāk, nekā spontānas asiņošanas pacientiem, kuriem būtu jālieto aspirīns, bet viņi to nelieto.
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados talidomīdu nozīmēja kā sedatīvu līdzekli grūtniecēm, tā rezultātā ievērojami pieauga jaundzimušo ar nopietnām malformācijām skaits. Zinātnieki Minhenes Tehniskajā Universitātē (Vācija) beidzot identificējuši molekulāros talidomīda darbības mehānismus.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.