Rutīnas kolonoskopija tiek rekomendēta, lai izslēgtu kolorektālā vēža iespējamību pacientiem, kas saņēmuši medikamentozu terapiju resnās zarnas divertikulīta dēļ. Tomēr, gadījumos, kad pacientam diagnosticēts nekomplicēts divertikulīts ar datortomogrāfijas palīdzību, klīniskā nozīme rutīnas kolonoskopijai tiek plaši diskutēta.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts preses konferencē informēja, ka šodienas diskusijā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Sarmīti Veidi un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku panākta vienošanās par resursu piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm, kas veiks vakcināciju pret Covid-19. Vakcinācija ģimenes ārstu praksēs sāksies nākamnedēļ.
Starptautisku Covid-19 pētījumu sistemātisks pārskats un meta-analīze ir apstiprinājusi, ka, bērni, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, viegli atgūstas no infekcijas, puse no inficētajiem bija zīdaiņi un gandrīz pusei no inficētajiem bērniem līdz 5 gadu vecumam slimība norit bez simptomiem.
Sekojot jaunākajām Eiropas slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) rekomendācijām, kas balstītas uz pētījumiem, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir sagatavojis skaidrojošu materiālu* ārstiem par kārtību, kādā ārsts izbeidz izolāciju Covid-19 pacientiem.
Depresīviem bērniem un pusaudžiem ir lielāks risks ciest no priekšlaicīgas nāves un plaša spektra slimībām vēlāk dzīves laikā. Tie ir liela novērojuma pētījuma, kas veikts Karolinska institūtā Zviedrijā, rezultāti. Galvenie secinājumi norāda uz nepieciešamību meklēt citas iespējamās slimības pēc bērnībā vai pusaudžu vecumā bijušas depresijas. Pētījums ir publicēts žurnālā JAMA Psychiatry.
Jaunais pētījums, kas publicēts Diabetologia, ir pirmais, kurā bezmiegu identificē kā riska faktoru, kas saistīts ar paaugstinātu 2. tipa cukura diabēta attīstības risku. Pētījumā identificēti 34 riska faktori, kas palielina (19) vai samazina risku (15), kā arī vēl 21 iespējams riska faktors, par kuriem pierādījumi nebija pietiekami ticami.
Pētnieki analizēja sešu bieži izplatītu simptomu (sāpes, nogurums, depresija, trauksme, elpošanas grūtības un miega problēmas) izplatību un ietekmi. Tika atklāts, ka gandrīz pusei no pieaugušo pēc 65 gadu vecuma ir divi vai vairāk no šiem simptomiem, bet ārsti bieži nepamana visus šos simptomus, jo pacients runā tikai par vienu simptomu.
Ikgadējā profilaktiskā pārbaude pie ģimenes ārsta parasti ietver svara mērījumus un jautājumus par neveselīgajiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu, bet ASV nesen veiktā pētījumā noskaidrots, ka vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir: “Vai jums ir depresija vai trauksme?”.
Japānā veiktā pētījumā atklāja, ka bērniem, kuriem mātes ir smēķējušas grūtniecības laikā, var būt nieru bojājumu pazīmes. Pētījuma rezultāti tiks publicēti žurnālā Clinical Journal of the American Society of Nephrology .
Pacientu skaits, kuri aizdomu par onkoloģisku slimību dēļ izmanto „zaļo koridoru”, kas sniedz iespēju steidzamības kārtā tikt uz konsultāciju pie speciālista Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Latvijas Onkoloģijas centrs”, salīdzinot ar pirmo „zaļā koridora” darbības mēnesi, ir krietni pieaudzis.
Teiciens “Visam jābūt kārtībā” labi raksturo ģimenes ārsti SABĪNI FELDMANI. Tiešā nozīmē — viņai patīk kārtība: strādāt sakārtotā vidē, visu izdarīt laikus un būt noteicējai par to, kā elpo pašas uzņēmums. Un pārnestā nozīmē — viņa tic, ka visas grūtības pāriet un daudz ko varam atrisināt, ja vien runājam. Jauna, komunikabla un iejūtīga — tādu ģimenes ārsti ieguvuši Viļakas pacienti.
Glikozes līmeņa noteikšana un kontrole mājas apstākļos ir vitāli nepieciešama cilvēkiem ar zināmu cukura diabētu. Kādreiz vienīgā iespēja mājas apstākļos pārbaudīt glikēmijas līmeni bija iedurt ar lanceti pirkstā un iegūto asins pilienu uzklāt uz teststrēmeles, kas ievietota glikometrā. Glikēmijas paškontroles dēļ tika veikti daudzi dūrieni pirkstos.
Pēc insulta demences (PSD) risks veidojās no vairākiem faktoriem, un tika novēroti atšķirīgi profili agrīnas un vēlīnas demences sākšanās gadījumos. Īpaši jāatzīmē, ka metabolais sindroms (MetS) – jo īpaši zems augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (HDL-C) līmenis – parādījās kā jauns riska faktors un daudzsološs PSD profilakses mērķis.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnosacījumiem. Nediagnosticēti un neārstēti miega traucējumi nozīmīgi pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, kā arī ir saistīti ar augstāku mirstības risku. [1; 2]
