Akūti koronāri sindromi (AKS) ir viena no galvenajām kardioloģijas problēmām Latvijā, kas saistīta ar hospitalizācijas biežumu un mirstību. [2] Sirds un asinsvadu slimību (SAS) un jo īpaši koronārās sirds slimības (KSS) efektīva un ar zinātniskiem pierādījumiem pamatota profilakse ir svarīga Latvijas veselības aprūpes problēma. [3]
Visā pasaulē hipertensija arvien ir biežākais maināmais kardiovaskulāro slimību riska faktors, tā skar 25–30% pieaugušo, bet gados vecu cilvēku populācijā tās izplatība pieaug līdz 70–80%. Lai gan ārstēšanas iespējas ir plašas, 45–80% pacientu ārstēšanas mērķi nesasniedz, tāpēc tiek meklētas aizvien jaunas terapijas iespējas.
Ar šo publikāciju turpinām aritmoloģijas tēmu, kas sākta žurnāla «Doctus» 2014. gada maija numurā ar rakstu par aritmiju mehānismiem un ārstēšanas pamatiem.
Kopš bēta adrenoblokatoru (BAB) atklāšanas un ieviešanas klīniskajā praksē pagājušas vairākas desmitgades (propranolols 1960. gadā, James Whyte Black), tomēr, lai gan atklātas jaunas medikamentu klases (AKE inhibitori, ARB, If receptoru blokatori), kardioloģijā BAB joprojām ir nozīmīgi.
Sirds mazspēja un cukura diabēts ir slimības, kas bieži norit blakus. Sirds mazspējas riska faktoru izplatība ir nozīmīga arī cukura diabēta pacientiem, piemēram, koronāro artēriju slimība un hipertensija. Turklāt disglikēmija negatīvi iedarbojas uz miokardu un tālāk var attīstīties par cukura diabēta kardiomiopātiju. Tāpēc ļoti būtiski ir pārzināt to pacientu ārstēšanu, kam ir abas šīs slimības.
Sirds ritma traucējumi ir visai bieža parādība. Turklāt par tiem konsultē gan ģimenes ārsti un kardiologi, gan citu specialitāšu ārsti. Pēdējos gados aritmoloģija strauji attīstījusies un praksē ienākušās iedarbīgas aritmiju ārstēšanas metodes, piemēram, ablācijas procedūra ar katetru un sarežģītas implantējamas sistēmas.
Stabila stenokardija ir bieža slimība, no kuras cieš 10-15% sieviešu un 10-20% vīriešu vecumā no 65 līdz 74 gadiem, proti, apmēram 20 000-40 000 pacientu no miljona iedzīvotāju lielākajā daļā Eiropas valstu. Tā kā ģimenes ārsta praksē var būt daudz pacientu ar stenokardiju, sniedzam ieskatu jaunākajos pētījumos par stenokardijas ārstēšanu un pārvaldību.
Pirmā veiksmīgā plaušu transplantācija pasaulē tika veikta 1981. gadā ASV, kad Stenforda Universitātes ārsts Bruce Reitz veica sirds-plaušu transplantāciju sievietei ar idiopātisku pulmonālu hipertensiju. Toronto 1983. gadā notika pirmā sekmīgā vienpusējā plaušu transplantācija, bet 1986. gadā - pirmā abpusējā plaušu transplantācija.
Hipertensija ir viena no biežākajām hroniskajām slimībām ambulatorās aprūpes ārstu praksē. Augsts asinsspiediens ir neatkarīgs riska faktors nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem (insults, miokarda infarkts, pēkšņa nāve u.c.). Tas attiecas uz visu vecumu un abu dzimumu indivīdiem, līdz ar to pazemināt paaugstinātu asinsspiedienu ir ļoti būtiski.
Metāla stenta implantācija aterosklerotiski sašaurinātā asinsvada segmentā kopā ar modernu farmakoloģisku terapiju ir koronāro artēriju slimības mūsdienīgas ārstēšanas pamats. Vācu kardiologs Andreas Gruentzig 1977. gada septembrī pirmo reizi veica koronāro balonangioplastiju, kas bija revolucionārs notikums: koronārā revaskularizācija cilvēkam pirmo reizi tika veikta bez ķirurģiskas operācijas un mākslīgās asinsrites.
Insulīna rezistence bieži attīstās, vēl pirms hiperglikēmija kļūst klīniski nozīmīga. Tā ir saistīta ar nopietnām hroniskām slimībām — kā aptaukošanās, 2. tipa cukura diabēts un kardiovaskulārās slimības, kuru prevalence pasaulē pieaug. Šobrīd aprēķināts, ka insulīna rezistence sastopama katram ceturtajam vai piektajam cilvēkam pasaulē.
Šis bija kohortas pētījums Zviedrijā par zīdaiņiem, kas dzimuši no 2003.gada janvāra līdz 2021.gada decembrim un novēroti pēc dzimšanas 6 mēnešus. Analīzē tika iekļauti visi dzīvi dzimuši zīdaiņi vismaz 35.gestācijas nedēļā. Primārais pētījuma iznākums bija asiņošana pirmajos 6 dzīves mēnešos.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Pētījumā ar pacientiem, kuriem ir hroniskas niezošas dermatozes, ilgākais ikdienas niezes laiks izrādījās spēcīgākais starpniekfaktors starp slimības smagumu un dzīves kvalitātes traucējumiem, kam sekoja miega traucējumi, kasīšanās biežums un vidējais niezes intensitātes līmenis.
Dr. ANNA VASIĻJEVA atgriezās Latgalē uzreiz pēc Rīgas Stradiņa universitātes absolvēšanas — vispirms par ģimenes ārsti Ilūkstes veselības centrā, bet šobrīd viņa pieder Latgales medicīnas centra mediķu saimei. Sarunā viņa vairākkārt uzsver: pacienta ārstēšana ir komandas darbs.
