Aprakstot fizioloģisku stāvokli, kad sirds funkcija ir nepietiekama, lai nodrošinātu audiem nepieciešamo metabolismu, lieto terminu “sirds mazspēja”. Sirds funkcijas traucējumus var radīt sirds muskuļa bojājums, akūta vai hroniska išēmija, palielināta asinsvadu rezistence, arteriāla hipertensija vai tahiaritmijas.
Pētījumā Global Burden of Disease study (2010) uzsvērts, ka ik gadu divi miljoni cilvēku mirst hiperholesterinēmijas dēļ un vairāk nekā deviņi miljoni — paaugstināta asinsspiediena dēļ. Tā kā šie riska faktori ir savstarpēji cieši saistīti, var teikt, ka tas praktiski divkāršo kardiovaskulāro slimību (KVS) risku. Ja samazinātu šos riska faktorus, būtiski mazinātos mirstība no KVS. [1]
2017. gada beigās tika prezentētas ACC/AHA (American College of Cardiology/American Heart Association) paaugstinātā asinsspiediena klīniskās vadlīnijas. [1] ASV zinātniskā darbība medicīnas jomā neapšaubāmi ietekmē slimību ārstēšanu un diagnostiku visā pasaulē.
Pirmo reizi stenokardiju (angina pectoris) 1772. gadā aprakstīja Heberdens (Heberden), raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistībā ar slodzi. Tomēr šā sindroma etioloģija tolaik nebija skaidra.
Otrā tipa cukura diabēts ir kļuvis par vienu no galvenajiem iedzīvotāju veselību apdraudošajiem faktoriem 21. gadsimtā. Epidēmijas raksturu nosaka gan ārējās vides faktori un dzīvesveids, piemēram, aptaukošanās, neveselīgs uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums, gan nelabvēlīga iedzimtība.
Sirds mazspēja ir viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām problēmām. Pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam un uzlabojoties sirds slimību diagnostikai un ārstēšanai, pieaug arī sirds mazspējas izplatība.
Aizvien pieaugošā mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām liek pievērsties šo slimību risku mazināšanai. Rakstā apkopotas medikamentu grupas, kam pierādīta kardiovaskulāro (KV) notikumu riska mazināšana, un šis apkopojums ļauj dažus no šiem medikamentiem aplūkot jaunā skatījumā.
Paaugstināts asinsspiediens ir nozīmīgs riska faktors sirds—asinsvadu sistēmas slimībām: koronārai sirds slimībai (KSS), sirds mazspējai (SM), smadzeņu asinsvadu slimībām, perifēro artēriju slimībai, mirdzaritmijai. Rakstā skats uz arteriālo hipertensiju vēsturiskā griezumā, iezīmējot uzdevumus nākotnei.
Akūts miokarda infarkts ar vai bez ST segmenta elevācijas ir bieža un viena no svarīgākajām akūtajām situācijām kardioloģijā ar augstu mirstības risku. Tā ārstēšana strauji attīstījusies pēdējā desmitgadē, vērojams, ka pacienti pie ārsta dodas savlaicīgāk. Tomēr, lai mazinātu pacientu mirstību un darbnespēju pēc infarkta, svarīga pareiza savlaicīga miokarda infarkta komplikāciju pārvaldība.
Stabilas koronāro artēriju slimības kontroles mērķis ir samazināt simptomus un uzlabot prognozi. Uzsvars tiek likts uz dzīvesveida paradumu maiņu, riska faktoru kontroli, ar pierādījumiem pamatotu farmakoloģisko terapiju un pacientu izglītošanu.
Gastroezofageālais atvilnis (GEA) jeb kuņģa satura nokļūšana barības vadā ar vai bez regurgitācijas un vemšanas ir plaši sastopams zīdaiņu populācijā. Pirmajā dzīves mēnesī vismaz vienu reizi dienā atvilnis skar 72 % jaundzimušo, bet sešu mēnešu vecumā — 56 % zīdaiņu. Atviļņa biežums pēc gada vecuma samazinās, tomēr tā izplatība atkal pieaug pusaudžu vecumā. [13; 24]
Sievietes reproduktīvā sistēma ir ieprogrammēta cikliskai funkcionalitātei, kas sākas līdz ar pubertāti un menarhi jeb pirmajām menstruācijām un beidzas ar menopauzes iestāšanos, par ko parasti klīniski lēmumu pieņem gadu pēc pēdējām menstruācijām. Menstruālā cikla galvenā misija ir olšūnas nobriešana un grūtniecības iestāšanās. Olšūnu daudzums sievietes organismā ir ģenētiski noteikts piedzimšanas brīdī — ar cik piedzimusi, ar tik mūžs jānodzīvo. Bet tad, kad olšūnu rezerves olnīcās izsīkst, sākas hormonāls pieklusums, kas noved pie likumsakarīgām hormonālajām izmaiņām.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Prokinētiķi ir medikamentu klase, kas paredzēta gastrointestinālās motilitātes uzlabošanai — vai nu reģionāli, vai visa zarnu trakta ietvaros. Katram medikamentam ir savi plusi un mīnusi, turklāt mēdz būt ierobežoti dati par ieguvumiem starp prokinētiķu klasēm. Šis ir neliels apskats par dopamīna antagonistiem, kas pieejami Latvijā, — metoklopramīdu, domperidonu un itroprīdu.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
