Karolinskas institūta pētnieki ir identificējuši astoņus primāros faktorus, kas palielina kopējas asiņošanas komplikācijas risku pēc miokarda infarkta. Daži no šiem faktoriem jau ir zināmi, taču, izmantojot mašīnmācīšanās metodes, pētnieki ir atraduši papildu faktorus, piemēram, smēķēšana, asinsspiediens un glikozes līmenis asinīs.
Sešu mēnešu vingrojumu programma palīdz uzturēt normālu sirds ritmu un samazina simptomu smagumu pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu, liecina ESC kongresā 2021 prezentēta pētījuma rezultāti.
Aerobas slodzes aktivitātes var palīdzēt samazināt asinsspiedienu pacientiem, kuru hipertensija slikti reaģē uz medikamentiem. Nejaušināta iedalījuma, kontrolēts klīniskais pētījums pierādīja, ka pacientiem ar rezistentu hipertensiju, kuri veica vidējas intensitātes aerobas aktivitāte, bija zemāks asinsspiediens (AS), salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma parasto aprūpi.
Dzimstot mazākam kā būtu sagaidāms pēc gestācijas vecuma, pieaug risks kardiovaskulārai mirstībai jaunā vecumā, bet patofizioloģiskie mehānismi šai saistībai vēl nav noskaidroti. Sirds remodelācija un disfunkcija sastopama gan auglim, kas ir mazs savam gestācijas vecumam, gan zīdainim, kas dzimst mazāks kā gaidāms atbilstīgi gestācijas vecumam, taču nav skaidrs, kad un kā šīs izmaiņas saglabājas pieaugušo vecumā.
Arteriālā hipertensija (AH) ir sarežģīta slimība, kurā iesaistītas vairākas orgānu sistēmas, tomēr vienlaikus arī viens no modificējamiem riska faktoriem kardiovaskulārām slimībām, kas ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā kā sievietēm, tā vīriešiem.
Lielā pētījumā ASV netika atklāti pierādījumi, ka mērens kafijas patēriņš izraisītu lielāku sirds aritmiju risku.
Omega-3 taukskābju, piemēram, eikozapentaēnskābes (EPA) un dokozaheksaēnskābes (DHA), ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir neskaidra. Pētījuma mērķis bija noteikt omega-3 taukskābju efektivitāti letālos un nefatālos kardiovaskulārajos rezultātos un izpētīt iespējamo EPA un EPA + DHA ārstēšanas efektu mainīgumu.
Refluksa ezofagīts ir saistīts ar lielāku akūta insulta un pārejošu išēmisku lēkmju risku pacientiem, kuri hospitalizēti ar priekškambaru mirdzēšanu
Kardiovaskulārā riska atpazīšana, korekta novērtēšana un mērķtiecīga rīcība, lai jau primārajā profilaksē nepieļautu akūtu kardiovaskulāru notikumu attīstību, ne vienmēr ir viegls uzdevums.
Cilvēkiem ar aptaukošanos, kas apmeklēja nevērtējošu un personalizētu dzīvesveida modificēšanas programmu, tikai 10 nedēļu laikā uzlabojās sirds un asinsvadu, kā arī psihiskā veselība, liecina pētījums, kas šodien tika prezentēts Eiropas Kardioloģijas biedrības tiešsaistes zinātniskajā kongresā (ESC). Dalībnieki zaudēja svaru un mazinājās arī trauksmes un depresijas simptomi, kā arī uzlabojās fiziskie mērījumi, tai skaitā asinsspiediens.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmoreiz veiksmīgi īstenota inovatīva kardioneiro ablācijas metode, izmantojot radiofrekvences enerģiju, lai diviem pacientiem novērstu smagas sirds bradikardijas lēkmes – dzīvībai bīstamu sirdsdarbības palēnināšanos, ko izraisa parasimpātiskās nervu sistēmas pārmērīga aktivācija. Operācijas veica Austrumu slimnīcas aritmologi sadarbībā ar kardiologu Aigaru Rubuli, kurš patlaban strādā Sālgrēna universitātes slimnīcā Gētebrogā.
Pieaugušajiem bez arteriālas hipertensijas pētījuma sākumā labāka kognitīvā funkcija sākotnēji bija saistīta ar zemākām izredzēm attīstīties hipertensijai aptuveni 6 gadu novērošanas laikā, turklāt šo saistību daļēji mediēja aptaukošanās.
Pierādījumi par kafijas un tējas patēriņa saistību ar kaulu minerālo blīvumu (BMD) sievietēm pēcmenopauzes vecumā joprojām ir pretrunīgi. Iepriekšējie pētījumi nav analizējuši šīs saistības, izmantojot atkārtotus gan dzērienu patēriņa, gan BMD mērījumus ilgā laika periodā. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt ilgtermiņa saistību starp kafijas un tējas patēriņu un BMD sievietēm gados.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” torakālie ķirurgi mazinvazīvā veidā veikuši bronhoplastisku un angioplastisku lobektomiju 67 gadus vecam pacientam, kuram bija diagnosticēts ļaundabīgs audzējs: centrāla kreisās plaušas plakanšūnu karcinoma, kas no plaušas augšdaivas bija ieaugusi gan kreisajā galvenajā bronhā, gan plaušu artērijā. Pēcoperācijas periods noritēja bez komplikācijām, un, pateicoties mazinvazīvai operācijas pieejai, jau astotajā dienā pacients tika izrakstīts mājās.
