Cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega, var būt paaugstināts koronārās artēriju slimības, sirds mazspējas un insulta risks, secināts pētījumā, kas publicēts Amerikas Sirds asociācijas žurnālā Circulation.
Antidepresantu, kuri stipri inhibē serotonīnu, lietošana ir saistīta ar zemāku išēmiska insulta risku, salīdzinot ar antidepresantiem, kas vāji inhibē neirotrasmiteru, secināts lielā, populācijā balstītā pētījumā.
Idiopātiska Parkinsona slimība (PS) ir otra biežāk sastopamā neirodeģeneratīvā slimība pēc Alcheimera slimības. [1—4] Tā skar 2—3 % populācijas vecumgrupā pēc 65 gadiem. [1; 2] Slimībai raksturīgs pakāpeniski progresējošs kustību nespējas pieaugums ar motorisko un nemotorisko simptomu (NMS) attīstību. [5]
Pacientiem ar epizodisku migrēnu viena – divas tasītes ar kofeīnu saturošu dzērienu nav saistītas ar galvassāpēm šajā dienā, bet trīs un vairāk šādas dzēriena tasītes var paaugstināt migrēnas esamību tai dienā vai nākamajā dienā.
Pusaudzēm, kurām agrīni iestājas pubertāte, ir lielāka iespējamība, ka būs arī migrēna, secināts pētījumā.
Cilvēkiem, kuri strādā garas darba stundas, ir augstāks insulta risks, īpaši, ja garas stundas tiek strādāta 10 gadus un ilgāk, secināts pētījumā.
KRISTAPS KRAFTE ir digitālās medicīnas entuziasts, jauns cilvēks, kurš Kopenhāgenas universitātē absolvējis maģistra programmu “Inovācijas veselības aprūpē” un atgriezies Latvijā, lai iegūtās zināšanas iedzīvinātu realitātē.
Rakstā vēlamies izcelt situācijas, kad acs ir balta, bez iekaisuma pazīmēm, tomēr sāpoša. Raksta mērķis nav detalizēti izklāstīt konkrētās slimības, bet atgādināt anatomijas un patofizioloģijas nozīmi pareizas diagnozes noteikšanā un ārstēšanā.
Jaunā pētījumā atklātas molekulas, kuru daudzums paaugstinās asinīs pirms epilepsijas lēkmes. Šis atklājums var palīdzēt izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmu pacientiem ar epilepsiju, ali viņi zinātu, kad tuvojas lēkme.
Klīniskā gadījumā apskats pie mums atceļojis no Cīrihes un stāsta par retu patoloģiju, kas sastopama tikai pāris cilvēkiem uz miljonu iedzīvotāju. Secinājums — divas galvas gudrākas par vienu, tāpēc sarežģītus gadījumus vienmēr ieteicams apspriest ar kādu pieredzējušu kolēģi.
“Studiju laikā endokrinoloģija mani saistīja vairāk nekā citas medicīnas jomas. Tomēr, kad rezidentes statusā nonācu gastroenteroloģijas nodaļā Stradiņos, mani savos apskāvienos ievilka gastroenteroloģija,” atzīst gastroenteroloģe, interniste AIGA STĀKA, Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra 10. gastroenteroloģijas nodaļas virsārste. Viņa arī audzina jauno ārstu paaudzi, būdama Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras docente.
Pēdējās desmitgades 2.tipa cukura diabēta (CD) izplatība ir ievērojami pieaugusi. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam pasaulē būs apmēram 700 miljoni CD pacientu. Slimība ir daudzfaktoru, liela nozīme ir dzīvesstila faktoriem tās attīstībā, t.sk. veselīgam uzturam ikdienā. Lielāks flavanoīdu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku 2.tipa CD risku to antioksidējošo, pretiekaisuma un vazodilatējošo īpašību dēļ. Šajā pētījumā prospektīvi analizēts, kā tumšās, piena un kopējais šokolādes patēriņš ietekmē 2.tipa CD attīstības risku.
Pusaudžu vecums jeb tā dēvētā pubertāte ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad noris dažādas morfoloģiskas izmaiņas, mainās ķermeņa izskats (notiek bioloģiska nobriešana), indivīds nobriest psiholoģiski, psihoseksuāli un sociāli. Dermatoloģiskās problēmas pubertātes laikā saistītas ar hormonālām izmaiņām, galvenokārt androgēniem. Biežākās no tām ir akne, izteikta svīšana, problēmas galvas ādā, piemēram, seborejisks dermatīts. [1]
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Pētnieki 40 gadus atpakaļ izdomāja terminu SAD (sezonāli garastāvokļa traucējumi), lai aprakstītu depresijas modeli, kas sākas rudenī vai ziemā un pāriet pavasarī vai vasarā. Ārsti diagnosticē šos traucējumus, lai gan starptautiskajā slimību klasifikatorā nav šādas diagnozes koda. Parasti SAD tiek uzskatīts par nozīmīgas depresijas apakštipu.
