Išēmisks insults ir otrais izplatītākais nāves cēlonis un trešais visbiežākais invaliditātes cēlonis pasaulē, viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā. 2019. gadā Latvijā stacionēti 5243 pacienti ar išēmisku insultu: 961 pacients ārstēts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS), 1307 pacienti — Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā “Gaiļezers”.
Gan somatiskā profila veselības aprūpes speciālistiem, gan psihiatriem konsultācijās nereti jārunā par stresa problēmu un cilvēka psihoemocionālo reakciju uz stresu, īpaši svarīgi to ievērot agrīnās slimības stadijās. Mūsdienu pasaules apstākļos cilvēka dzīvē valda dažādu veidu stress, turklāt pašreizējā Covid–19 pandēmija uzjunda papildu stresa faktorus. [1]
Mononeiropātija ir viena perifērā nerva bojājums. Tā var izpausties gan ar jušanas, gan motoriskiem, gan arī ar autonomiem traucējumiem bojātā nerva inervējamā zonā. Pamatā diagnoze ir klīniska, noteikta pēc pacienta sūdzībām un neiroloģiskās izmeklēšanas ārsta kabinetā, taču bieži vien ir nepieciešami papildu elektrofizioloģiskie un radioloģiskie izmeklējumi, lai precizētu bojājuma pakāpi, atrašanās vietu un iespējamo cēloni.
Joprojām nav iespējams paredzēt, kā slimība progresēs konkrētajam multiplās sklerozes pacientam, kāda būs tās smaguma pakāpe, gaita un specifiskie simptomi. Multiplā skleroze (MS) ir daudzfaktoru slimība, kuras attīstību un aktivitāti var ietekmēt ļoti daudzi no šobrīd zināmajiem faktoriem, bet vienlīdz daudz ir arī nezināmo.
Kognitīvās spējas līdz ar vecumu pasliktinās, taču ir atšķirība starp fizioloģiskām, ar vecumu saistītām un patoloģiskām izmaiņām. Demence ir vispārīgs termins, kas apraksta klīnisko sindromu, kad tiek zaudētas kognitīvās spējas un ikdienas pasākumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zinības. Pamata riska faktors demences attīstībai ir vecums.
9. novembrī Eiropas un Pasaules insulta organizāciju rīkotajā virtuālajā konferencē īpašā ceremonijā tika godināti insulta ekselences centri. Izcili novērtēta Stradiņa slimnīcas Insulta vienība. Balvu — “Angels Initiative—The Spirit of Excellence Award” — saņēma Neiroloģijas nodaļas vadītāja asoc. prof. Evija Miglāne.
Izskatot zinātniskās datubāzes un tur publicētos pētījumus, kļūst skaidrs, ka melatonīnam tiek meklētas jaunas darbības jomas ārpus jau ierastās miega—nomoda ritmu regulācijas funkcijas. Informācijas ir daudz, bet šobrīd pētnieki visaktīvāk meklē profilaktisku vai ārstniecisku melatonīna saistību ar Covid–19 un dažādām onkoloģiskām slimībām.
Visbiežāk miorelaksantus izmanto spasticitātes un lokālu muskuloskeletālu spazmu ārstēšanā un to izraisītu sāpju novēršanā. Spasticitātes un lokālas muskuļu spazmas etioloģija atšķiras, katrs no šiem stāvokļiem atšķirīgi reaģē uz konkrētiem preparātiem.
Personām ar 2.tipa cukura diabētu ir augstāks tieši vaskulāras demences risks, salīdzinot ar cita veida demencēm, secināts pētījumā. Salīdzinot ar personām bez demences, pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir par 35 % augstāks vaskulāras demences risks.
Sievietēm ar garāku reproduktīvo periodu bija paaugstināts demences risks vecumdienās, salīdzinot ar sievietēm, kurām bija īsāks reproduktīvais periods, liecina Gēteborgas universitātes populācijā balstīts pētījums.
Protonu sūkņa inhibitori (PSI), ko izmanto skābes refluksa kontrolei, ir saistīti ar palielinātu migrēnas un citu smagu galvassāpju risku, liecina jauna pētījuma rezultāti.
Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
2024. gada 20.aprīlī notika 3. RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2024. Jau trešo gadu pēc kārtas!
Sievietēm perimenopauzes periodā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju nekā tām, kurām nav menopauzes simptomu.
