Multiplā skleroze (MS) ir hroniski progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar jaunus pieaugušos un ir iemesls agrīnai invaliditātei šajā vecumgrupā. Precīzs MS cēlonis nav zināms, to izraisa vairāku līdztekus faktoru kopums. Iespējamie multiplās sklerozes simptomi ir ļoti dažādi, to izpausmes nosaka perēkļa lokalizācija galvas vai muguras smadzenēs, arī prognoze katra pacienta gadījumā atšķiras.
Išēmiska sirds slimība (ISS) ir saistīta ar vājākiem smadzeņu rezultātiem. Smadzeņu magnētiskās rezonanses attēlveidošanas radītā atšķirība starp paredzēto smadzeņu vecumu un faktisko hronoloģisko vecumu (smadzeņu vecuma delta gados, pozitīva paātrinātai smadzeņu novecošanai) var kalpot kā efektīvs līdzeklis, lai informētu pacientus par smadzeņu veselību, kā arī lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu.
Dopamīnam, kas ilgu laiku saistīts ar baudu, motivāciju un atlīdzības meklēšanu, šķiet, arī ir svarīga loma, kāpēc vingrinājumi un citas fiziskas piepūles dažiem cilvēkiem šķiet “viegli” un citiem nogurdinoši, tas secināts pētījumā ar pacientiem, kuri slimo ar Parkinsona slimību. Parkinsona slimību raksturo dopamīnu ražojošo šūnu zudums smadzenēs laika gaitā.
Trīce ir visbiežākais kustību traucējumu veids, kura sastopamība pieaug, sabiedrībai novecojot. [1] Epidemioloģiskos pētījumos trīces sastopamība vispārējā populācijā ir ap 14 % , taču ne visi cilvēki ar trīci dodas konsultēties pie ārsta. [2]
Problēmas ar ožu var palīdzēt prognozēt ar vecumu saistītu veselības problēmu risku, norāda Džona Hopkinsa Universitātes Medicīnas skolas Otolaringoloģijas, galvas un kakla ķirurģijas nodaļas pētnieki.
Šķērsgriezuma pētījumos pierādīts, ka pacientiem ar Parkinsona slimību bieži sastopams fenotips ir trauslums (frailty), kamēr ilgtermiņa pētījumi šo saistību līdz šim nav pierādījuši. Tāpēc laikā no 2006.–2010.gadam ar 12 gadu novērošanas periodu tika organizēts perspektīvs kohortas pētījums, lai izvērtētu trausluma un Parkinsona slimības attīstības saistību, kā arī analizētu ģenētisko risku ietekmi šādas saistības gadījumā.
Cilvēkiem ar zemu kaulu blīvumu var būt paaugstināts demences attīstības risks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir lielāks kaulu blīvums. Pētījums nepierāda, ka zems kaulu blīvums izraisa demenci. Tas tikai parāda saistību starp šiem diviem stāvokļiem.
Cilvēkiem ar epilepsiju ir priekšlaicīgas nāves risks ar ievērojamu atšķirību atkarībā no pētījuma populācijas. Pētījuma mērķis bija novērtēt nāves risku un cēloņus pacientiem ar epilepsiju saistībā ar vecumu, slimības smaguma pakāpi, slimības gaitu, blakus slimībām un sociālekonomisko stāvokli.
Rehabilitācijas pasākumi pacientiem pēc insulta ir būtisks ārstēšanās un atjaunošanās posms. Taču daļai intervenču, piemēram, pastaigu treniņiem nav noteiktas skaidras rekomendācijas par vēlamo intensitāti un ilgumu, lai veicinātu maksimālo ieguvumu pacienta rehabilitācijas procesā.
Tā kā estrogēna līmenis svārstās, pētījums atklāja, ka sievietēm, kurām ir migrēna, svārstās arī proteīna kalcitonīna gēnu saistītā peptīda (CGRP), kam ir galvenā loma migrēnas procesa sākšanā, līmenis.
Agrīna un savlaicīga hroniskas nieru slimības (HNS) diagnosticēšana un ārstēšana ir nozīmīgs solis pretī slimības sloga samazināšanai ne tikai HNS kontekstā, bet arī kardiovaskulāro slimību (KVS) ziņā. Jaunās vadlīnijas sadarbībā ar Eiropas Nieru asociācijas (ERA) ekspertiem prezentētas 2026. gada Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) ikgadējā kongresā, akcentējot starpdisciplinārās sadarbības būtisko nozīmi. Vadlīniju saturā caurvīts akronīms STAMP on CKD — to atšifrējam šajā publikācijā.
Augstāks urīnskābes līmenis serumā pieaugušajiem bija saistīts ar paaugstinātu ceļa, gūžas un plaukstu osteoartrīta (OA) attīstības risku. Mediānais novērošanas ilgums bija aptuveni 14 gadi.
Ķermeņa distresa traucējumi ir stāvoklis, kurā viens vai vairāki ķermeņa simptomi izraisa būtiskas ciešanas, ikdienas funkcionēšanas ierobežojumus un tos pavada pārmērīgas, noturīgas domas, trauksme vai neracionāla uzvedība saistībā ar bažām par veselību. Šis klīniskais gadījums parāda, kā neirologs var vienlaikus droši izvērtēt iespējamu organisku slimību, formulēt diagnozi un palīdzēt pacientam nonākt līdz psiholoģiskajai vai psihiatriskajai aprūpei.
Adhezīvais kapsulīts jeb sasaldēts plecs (frozen shoulder) ir muskuļu un skeleta sistēmas slimība, kas izraisa būtiskus funkcionālus ierobežojumus. Tai raksturīga pakāpeniska sāpju parādīšanās pleca locītavā un progresējoša aktīvo un pasīvo kustību amplitūdas samazināšanās glenohumerālajā locītavā. Šīs izmaiņas būtiski apgrūtina ikdienas aktivitāšu veikšanu un pasliktina dzīves kvalitāti. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt dažādu terapeitisko intervenču ieguvumus un iespējamo kaitējumu pacientiem ar adhezīvo kapsulītu.
2026. gada desmit mēnešos Latvijā izrakstītas un ārzemēs atprečotas 2275 e-receptes, kas ir par 12% vairāk e-receptēm vairāk nekā līdzīgā periodā pērn. Visbiežāk Latvijā izrakstītās zāles iegādātas Igaunijā un Lietuvā. Vienlaikus pieaug arī ārzemēs izrakstīto un Latvijā atprečoto e-recepšu skaits – līdz šī gada 1. novembrim Latvijā atprečotas 1437 e-receptes, kas ir par 28% vairāk nekā līdzīgā periodā pērn.