Pasaules Veselības organizācija norāda, ka novecošanās ir fizioloģiska organisku, funkcionālu un sociālu spēju samazināšanās līdz ar laiku un nav saistīta ar slimības vai traumu sekām. Tomēr mēs saprotam, ka līdz ar novecošanos, veselības prasību apjoms un nianses atšķiras. Viena no senioru vecumā izplatītām problēmām ir dažādas izcelsmes sāpju sindroms, tāpēc atbilstīgas sāpju terapijas piemeklēšana individuāli katra pacienta vajadzībām un blakusslimībām ir būtiska.
Ar zemāku demences risku cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu saistīta septiņu veselīga dzīvesveida paradumu kombinācija (gulēšana 7—9 h diennaktī, regulāras fiziskās aktivitātes, bieža sociālā saskarsme u.c.).
Kā viena no demences riska attālināšanas intervencēm tiek piedāvāta regulāra ikdienas pastaiga. Vai ir saistība starp dienā noieto soļu skaitu, staigāšanas intensitāti un demences sastopamības rādītājiem?
Jauns pētījums atklāja, ka gados vecākiem cilvēkiem ar bezmiegu ir lielāks risks piedzīvot atmiņas pasliktināšanos un ilgstošus kognitīvus traucējumus, piemēram, demenci.
Neiroloģe, algoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore LINDA ZVAUNE ikdienā strādā ar pacientiem, kuri cieš no dažādām sāpēm. Tās visas ir gana izaicinošas, taču daktere uzsver: galvassāpes atstātas pabērna lomā. Pirms pāris gadiem Dr. Zvaune Kopenhāgenas Universitātē ieguva maģistra grādu galvassāpju ārstēšanā, un šīs mācības ļāvušas plašāk paraudzīties uz šo jomu un vairojušas vēlmi to attīstīt augstākā līmenī.
Pierādījumi, kas saista hronisku nieru slimību (HNS) ar spontānu intracerebrālu hemorāģiju (ICH) nav bijuši viennozīmīgi, līdzpastāvošo jaucējfaktoru dēļ. Tādēļ tika veikts trīs pakāpju kombinēts novērošanas un ģenētiskās analīzes pētījums, lai noteiktu, vai pastāv kauzāla saikne starp HNS un ICH.
Traumatisks smadzeņu bojājums tiek saistīts ar īstermiņa ožas traucējumiem, bet līdz šim maz pētīta galvas traumu (tajā skaitā atkārtotu) ietekme uz subjektīviem un objektīviem ožas traucējumiem ilgtermiņā.
Sociālā izolācija un vientulība ir saistīta ar par aptuveni 30 % palielinātu infarkta vai insulta risku, vai nāves risku, no kādas no šīm slimībām. Pētījumā arī norādītas, ka trūkst datu par intervencēm, kas var uzlabot sirds un asinsvadu veselību cilvēkiem, kuri ir sociāli izolēti vai vientuļi.
Pacienti, kas izdzīvo pēc smagas intracerebrālas (ICH) vai intraventrikulāras (IVH) hemorāģijas lielākoties ir ar vāju funkcionālo iznākumu īstermiņā, turklāt izpratne par nākotnes atveseļošanās iespējām ir ierobežota.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
