Ar galvassapēm dzīves laikā sastopas aptuveni 95 % populācijas. Ir novērots, ka apmeŗam 40 % pacientu, kas vēršas pēc palīdzības pie neirologa, atbilst hronisku galvassāpju kritērijiem, un 80 % no šiem pacientiem ir sievietes. Arī anēmija ir viens no sekundāriem hronisku galvassāpju iemesliem, turklāt sievietes ir visievainojamākā pacientu grupa. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot dzelzs deficīta anēmijas saistību ar hroniskām ikdienas galvassāpēm.
Lai novērtētu un salīdzinātu dažādu ārstniecisko diētu efektivitāti un drošumu bērniem, kuriem ir pret zālēm rezistenta epilepsija, tika veikts sistemātisks pārskats un tīkla meta–analīze datubāzēs PubMed, Embase, Cochrane un Ovid.
Pieaugušajiem, kuri 30 pētījuma gadu laikā bija guvuši jebkādu galvas traumu, mirstība bija divas reizes lielāka nekā tiem, kuriem nebija galvas traumu, un mirstības rādītāji starp tiem, kuriem bija vidēji smagi vai smagi galvas ievainojumi, bija gandrīz trīs reizes augstāki.
Augsts asinsspiediens un cukura diabēts ir zināmi insulta riska faktori, taču tagad jauns pētījums liecina, ka, cilvēkiem novecojot, riska apjoms var samazināties.
Intrakraniālās artērijas kalcinoze (IAK) kā riska faktors išēmiska insulta attīstībai līdz šim nav daudz pētīts un saistība nav izprasta. Šajā publikācijā aprakstīta veiktā pētījumu meta–analīze, lai noskaidrotu, vai IAK var izmantot kā prognostisko faktoru išēmiskā insulta attīstībā un kāda ir pēcinsulta prognoze pacientiem, kam ir IAK.
Pētījumā atklāts, ka senioriem ar nopietniem dzirdes traucējumiem biežāk attīstās demence, salīdzinot ar senioriem bez dzirdes problēmām, kā arī tiem, kuri lieto dzirdes aparātus, demence ir retāk ne tiem, kuriem būtu nepieciešams, bet kuri nelieto dzirdes aparātus.
Latvijas Universitātes zinātnieki trīs gadu garumā iesaistījušies starptautiskā zinātniskā konsorcijā, kura pētījumu rezultātus plāno iesniegt publicēšanai šā gada vidū. Noslēgtā klīniskā pētījuma un jauna veida slimības preklīniskā modeļa grauzējos rezultāti identificēs papildus šizofrēniju izraisošos neirobioloģiskos mehānismus.
Cilvēkiem ar klasteru galvassāpēm var būt vairāk nekā trīs reizes lielāka iespēja saslimt ar citām slimībām, piemēram, sirds slimībām, psihiskiem traucējumiem un citām neiroloģiskām slimībām, salīdzinot ar cilvēkiem bez šāda veida galvassāpēm.
Neiropātiju etioloģijā cēlonis 32—53 % gadījumu ir cukura diabēts. [1] Rakstā sīkāk iztirzātas diabētiskas neiropātijas, kuras tiek uzskatītas par perifērās nervu sistēmas neirodeģeneratīvu slimību, skarot prevalējoši sensoros un autonomos aksonus, daudz vēlāk — arī motoriskos. [2]
Viegli kognitīvi traucējumi tiek raksturoti kā starpstāvoklis starp normālu novecošanu un demenci, turklāt iespējams, ka tie progresēs, visbiežāk par Alcheimera slimību. Pieaugušajiem, kas jau sasnieguši 60 gadu vecumu, viegli kognitīvi traucējumi dažādās analizētajās pacientu grupās sastopami 6,7—25,2 % gadījumu.
Ķermeņa distresa traucējumi ir stāvoklis, kurā viens vai vairāki ķermeņa simptomi izraisa būtiskas ciešanas, ikdienas funkcionēšanas ierobežojumus un tos pavada pārmērīgas, noturīgas domas, trauksme vai neracionāla uzvedība saistībā ar bažām par veselību. Šis klīniskais gadījums parāda, kā neirologs var vienlaikus droši izvērtēt iespējamu organisku slimību, formulēt diagnozi un palīdzēt pacientam nonākt līdz psiholoģiskajai vai psihiatriskajai aprūpei.
Adhezīvais kapsulīts jeb sasaldēts plecs (frozen shoulder) ir muskuļu un skeleta sistēmas slimība, kas izraisa būtiskus funkcionālus ierobežojumus. Tai raksturīga pakāpeniska sāpju parādīšanās pleca locītavā un progresējoša aktīvo un pasīvo kustību amplitūdas samazināšanās glenohumerālajā locītavā. Šīs izmaiņas būtiski apgrūtina ikdienas aktivitāšu veikšanu un pasliktina dzīves kvalitāti. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt dažādu terapeitisko intervenču ieguvumus un iespējamo kaitējumu pacientiem ar adhezīvo kapsulītu.
Pirmās operācijas plānotas 2026. gada decembrī. Da Vinci sistēma ļauj ķirurgam operēt caur nelieliem iegriezumiem, izmantojot palielinātu trīsdimensiju attēlu un smalkus, īpaši manevrētspējīgus instrumentus. Tie palīdz veikt precīzas manipulācijas, audu disekciju un šūšanu arī ļoti grūti pieejamās vietās. Operāciju veic ķirurgs, kurš no vadības konsoles kontrolē instrumentus un kameru; sistēma patstāvīgi nepieņem lēmumus un nekādas darbības neveic.
Ir medicīnas jomas, kurās ārsta darbs prasa ne vien izcilu profesionālo sagatavotību, bet arī spēju katru dienu sastapties ar cilvēka dzīves trauslumu. Transplantācija ir viena no tām. Par šīs medicīnas jomas izaicinājumiem un nākotni saruna ar Latvijas Transplantācijas centra vadītāju transplantologu JĀNI JUŠINSKI.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.