Neiroloģija

• Muguras sāpes

Muguras sāpes. Vai iespējams izvairīties no sāpju hronificēšanās?

Hroniskas muguras sāpes ir viena no biežākajām balsta—kustību aparāta slimībām, un tās izraisa izteiktus veselības un dzīves kvalitātes ierobežojumus.

Akūts hemorāģisks insults

Spontānas intracerebrālas hematomas raksturo augsti invaliditātes un mirstības rādītāji. Rakstā izmantots Uchino, Pary, Grotta piedāvātais akūta hemorāģiska insulta (AHI) sarežģīto klīnikas, diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipu īss, skaidrs un saprotams izklāsts. Atspoguļotās atziņas sakrīt ar oficiālajām vadlīnijām. [26]

Vērtēsim un respektēsim savu atmiņu

Aizmirsta parole, nokavēta tikšanās reize, piemirsts uzdevums, kļūdains lēmums, finansiāla kļūda neprecizitātes dēļ, zudusi interese par jaunākajiem kultūras, sporta vai sabiedriskiem notikumiem — tik dažādi parādās izmaiņas kognitīvajās spējās, zūd darba efektivitāte, mazinās sekmīgas karjeras iespējas.

Hidrocefālija un tās ārstēšanas iespējas mūsdienās

Par hidrocefāliju sauc cerebrospinālā šķiduma (likvora) pārlieku lielu (patoloģisku) šķidruma uzkrāšanos intrakraniālā telpā, kā likums, vēderiņu sistēmā. [1] 80% likvora producējas sānu vēderiņos plexus horoideus, daļa likvora veidojas galvas smadzeņu starpšūnu telpā, kā arī pārējā vēderiņu sistēmā. [2]

• Galvassāpes

Hroniskas galvassāpes un depresija

Hroniskas primāras galvassāpes tiek novērotas aptuveni 2,2—5% no vispārējās populācijas. Lai gan tās neskar pārāk lielu cilvēku daļu, tomēr jāatzīmē, ka hroniskas sāpes (vismaz 15 dienas mēnesī trīs mēnešu garumā un ilgāk), pēc pacientu domām, ir visai nepatīkams, traucējošs un reizēm mokošs simptoms.

Muguras lejasdaļas sāpju pārvaldība. Medikamentoza, ķirurģiska un nemedikamentoza

Daudzi pacienti ar akūtām muguras sāpēm ārstējas paši. To pacientu stāvoklis, kas apmeklē ārstu, parasti uzlabojas aptuveni pēc mēneša. [1] Trešdaļai pacientu mērenas intensitātes sāpes saglabājas gadu pēc akūtu sāpju epizodes un kļūst hroniskas, turklāt katram piektajam tās rada funkcionēšanas ierobežojumus un invaliditātes risku. [2] Rakstā apkopoti trīs speciālistu viedokļi par muguras lejasdaļas sāpju pārvaldību.

Sejas nerva neiropātija. Aktualitātes pacienta aprūpē

Sejas nerva neiropātija ir visbiežākā kraniālo nervu slimība. Viens no biežākajiem vienpusējas sejas paralīzes iemesliem ir idiopātiska sejas nerva neiropātija jeb Bella paralīze. Tas ir akūts, parasti vienpusējs, perifērs sejas nerva motorā neirona bojājums ar nezināmu etioloģiju un spontānu izveseļošanos 80–90% gadījumu.

Atmiņa un mācīšanās

Rakstā stāstām par to, kā mācīšanās un atmiņa palīdz organismam pielāgoties apkārtējai videi, izprast apstrādes procesus, kas padara iespējamu mācīšanos un ilgtermiņa atmiņu, kā arī jaunākie atklājumi un iespējamie veidi mācīšanās uzlabošanai, atziņas par atmiņu un smadzeņu fitnesu.

Cerebrālas išēmijas sekundārā profilakse

Insults pasaulē pieder biežākajām slimībām un ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem. Išēmisks insults anamnēzē ir neatkarīgs riska faktors atkārtotam insultam, tāpēc sekundārajai profilaksei ir īpaša nozīme. Galvenie sekundārās profilakses virzieni ir šādi: vaskulāro riska faktoru terapija, trombocītu funkcijas un asins recēšanas izmaiņas, revaskularizācija un smadzeņu apasiņošanas uzlabošana, kā arī ieradumu un dzīvesveida korekcija.

Hroniska tensijas tipa cefalģija

Tensijas tipa galvassāpes (jeb saspringuma galvassāpes; angliski tension – spriedze, sasprindzinājums, stress) ir visbiežākā un izmaksu ziņā dārgākā hronisko galvassāpju forma pieaugušajiem. Tensijas tipa galvassāpes ir heterogēns sindroms, kas ietekmē gan diagnostiku, gan ārstēšanu. Pirms terapijas ļoti svarīgi ir noteikt pareizu diagnozi. Rakstā aplūkosim gan izmeklēšanas un diagnostikas īpatnības, gan ārstēšanas iespējas.