Rakstā, kas publicēts iepriekšējā Doctus numurā, aprakstījām sāpju definīciju, raksturojām fizioloģiskos sāpju veidošanās procesus un skaidrojām, kā akūtas sāpes pārvēršas hroniskās. Šajā rakstā plašāk aplūkojam farmakoterapiju hronisku sāpju kontekstā.
Pēdējā desmitgadē individuāla pieeja ir priekšplānā jebkurā darbā, kas vērsts uz palīdzību bērniem ar attīstības problēmām. Parādās arvien vairāk jaunu metožu, kur tiek ņemtas vērā gan bērna, gan vecāku individuālās īpatnības.
Miofasciālo sāpju sindroms (MFS) ir jaukts sāpju sindroms ar prevalējoši somatomotoriskās sistēmas traucējumiem (motoriskās galaplātnītes disfunkciju), raksturīgi arī somatosensoriskās sistēmas traucējumi (neiropātisko sāpju komponents) un centrālas sensibilizācijas mehānisms.
Kopš laika, kad Starptautiskā Sāpju izpētes asociācija 1979. gadā definēja sāpes, cilvēces izpratne par sāpēm ir mainījusies, pateicoties daudzpusīgiem pētījumiem, tomēr vēl joprojām nevaram teikt, ka mākam pilnībā tās novērst. Apmēram 30 % no pacientiem attīstītajās valstīs jūt vieglas vai vidēji stipras sāpes, kas ilgst vairāk par sešiem mēnešiem.
Narkolepsija ir hroniska neiroloģiska slimība, kam raksturīga hroniska miegainība dienas laikā, halucinācijas, miega paralīze un katapleksija (saļimšanas epizodes pozitīvu emociju rezultātā). Narkolepsijas sastopamība ir 3—16 uz 10 000, bet Epilepsijas un miega medicīnas centra uzraudzībā pašlaik atrodas pieci pacienti.
Išēmisks insults ir otrais izplatītākais nāves cēlonis un trešais visbiežākais invaliditātes cēlonis pasaulē, viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā. 2019. gadā Latvijā stacionēti 5243 pacienti ar išēmisku insultu: 961 pacients ārstēts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS), 1307 pacienti — Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā “Gaiļezers”.
Gan somatiskā profila veselības aprūpes speciālistiem, gan psihiatriem konsultācijās nereti jārunā par stresa problēmu un cilvēka psihoemocionālo reakciju uz stresu, īpaši svarīgi to ievērot agrīnās slimības stadijās. Mūsdienu pasaules apstākļos cilvēka dzīvē valda dažādu veidu stress, turklāt pašreizējā Covid–19 pandēmija uzjunda papildu stresa faktorus. [1]
Mononeiropātija ir viena perifērā nerva bojājums. Tā var izpausties gan ar jušanas, gan motoriskiem, gan arī ar autonomiem traucējumiem bojātā nerva inervējamā zonā. Pamatā diagnoze ir klīniska, noteikta pēc pacienta sūdzībām un neiroloģiskās izmeklēšanas ārsta kabinetā, taču bieži vien ir nepieciešami papildu elektrofizioloģiskie un radioloģiskie izmeklējumi, lai precizētu bojājuma pakāpi, atrašanās vietu un iespējamo cēloni.
Joprojām nav iespējams paredzēt, kā slimība progresēs konkrētajam multiplās sklerozes pacientam, kāda būs tās smaguma pakāpe, gaita un specifiskie simptomi. Multiplā skleroze (MS) ir daudzfaktoru slimība, kuras attīstību un aktivitāti var ietekmēt ļoti daudzi no šobrīd zināmajiem faktoriem, bet vienlīdz daudz ir arī nezināmo.
Kognitīvās spējas līdz ar vecumu pasliktinās, taču ir atšķirība starp fizioloģiskām, ar vecumu saistītām un patoloģiskām izmaiņām. Demence ir vispārīgs termins, kas apraksta klīnisko sindromu, kad tiek zaudētas kognitīvās spējas un ikdienas pasākumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zinības. Pamata riska faktors demences attīstībai ir vecums.
Nodarbinātība mazumtirdzniecībā, ēdināšanā, mediju jomā un veselības aprūpē bija saistīta ar augstākiem depresijas un/vai psiholoģiskā stresa rādītājiem nekā darbs citās nozarēs un profesijās, liecina jauns pētījums. Depresijas rādītāji bija augstāki arī jaunākiem cilvēkiem un sievietēm.
Līdz 4 jūlijam RSU noris izlaidumu laiks. RSU diplomu šovasar saņems rekordliels absolventu skaits – 1456. Aptuveni katrs septītais no šīs vasaras 1456 absolventiem ir ārvalstu students.
Nefopāms ir neopioīds, ne-nesteroīds centrālas darbības pretsāpju līdzeklis, benzoksazocīna derivāts. Šīs zāles izstrādātas pirms apmēram sešdesmit gadiem un sekmīgi tiek izmantotas klīniskajā praksē, bet to darbības mehānisms līdz šim nav pilnībā izpētīts. Ir zināms, ka nefopāms kavē neiromediatoru reabsorbciju, modulē glutamāterģisko ceļu. Šīs zāles nesaistās ar opioīdu receptoriem, neizraisa elpošanas nomākumu, neietekmē trombocītu funkciju, tām nav pretiekaisuma iedarbības.
Sievietēm ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS), turpinot lietot metformīnu pirmajā grūtniecības trimestrī (nevis pārtraucot to pēc pozitīva grūtniecības testa), var samazināties spontānā aborta risks un uzlaboties grūtniecības iznākumi.
Rīgā sācies 10. Latvijas Ārstu kongress, kas četrās dienās pulcēs vairāk nekā 5000 ārstu un citu medicīnas profesionāļu no Latvijas un ārvalstīm. Šogad aprit 36 gadi kopš Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa, un toreiz iedibinātā tradīcija joprojām tiek turpināta – ik četrus gadus lielākajā medicīnas nozares forumā vienojot mediķus, zinātniekus un sabiedrību kopīgā profesionālā telpā.
