Traumatisks smadzeņu bojājums tiek saistīts ar īstermiņa ožas traucējumiem, bet līdz šim maz pētīta galvas traumu (tajā skaitā atkārtotu) ietekme uz subjektīviem un objektīviem ožas traucējumiem ilgtermiņā.
Nesen veikti pētījumi izsaka hipotēzi, ka teofilīna pievienošana sālsūdens deguna skalošanas līdzekļiem varētu būt efektīva Covid–19 izraisītu ožas traucējumu ārstēšanā. Lai izvērtētu šā medikamenta efektivitāti un drošumu kombinācijā ar sālsūdens deguna skalošanas līdzekļiem, salīdzinot to ar placebo, tika veikts otrās fāzes nejaušināts klīniskais pētījums.
Atzīmējot Latvijas Bērnu Dzirdes centra 30. jubileju, tajā uzstādīta Baltijā modernākā dzirdes aparātu noskaņošanas, testēšanas, programmēšanas un skaņas mērījumu sistēma, kas ļaus mazo pacientu dzirdes aparātus noregulēt atbilstoši dzirdes specifikai.
Bērniem ar obstruktīvu miega apnoju ir augstāks nakts enurēzes risks, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Pastāv pieņēmums, ka pēc adenotonsilektomijas veikšanas šiem bērniem nakts enurēze pāriet. Tomēr, iztrūkst pētījumu par nakts enurēzes iznākumiem bērniem, kas pēc nejaušības principa vai nu sāņēmuši nogaidošu terapeitisko taktiku, vai veikta tonsilektomija.
Tinnitus ir bieži sastopama slimība, bet tās ietekme uz ikdienas dzīvi ir ļoti dažāda, atkarībā no populācijas grupas, ko tā skar. Līdz šim nav noskaidrots, vai tinnitus ietekme uz ikdienas dzīvi saistīta arī ar psihiskās veselības traucējumiem, kas kopumā ir ļoti bieži sastopami dažādās klīniskās populācijās.
Zinātnieki ir noskaidrojuši mehānismus, kas saistīti ar ožas zudumu pacientiem, kas inficēti ar SARS-CoV-2 dažādās slimības stadijās. Pētnieki atklāja, ka SARS-CoV-2 inficē maņu neironus un izraisa pastāvīgu epitēlija un ožas nervu sistēmas iekaisumu.
Lai noskaidrotu, vai perifērs VSDZ un ar vecumu saistīti centrālās dzirdes funkcijas traucējumi (CDFT) ir neatkarīgi asociēti ar fizisku vai kognitīvu trauslumu (frailty) senioru vidū, tika veikts šķērsgriezuma pētījums Itālijas dienvidos.
Dzirdes problēmas ir bieži sastopama problēma gados veciem cilvēkiem. ASV 75 % cilvēku pēc 70 gadu vecuma ir dažādas pakāpes dzirdes zudums. Neatbildēts jautājums ir par to, kāds dzirdes zuduma līmenis ietekmē kognitīvo spēju pasliktināšanos.
Metastātisks kolorektāls vēzis ir ar ierobežotām terapijas iespējām, kā dēļ bieži vien sagaidāms slikts ārstēšanas iznākums. Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka augstāks D vitamīna līmenis serumā varētu palīdzēt uzlabot dzīvildzi, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast drošu un efektīvu veidu, kā iekļaut D vitamīnu terapijas plānā.
Smēķēšanas atmešana pacientiem ar vēzi ir viena no efektīvākajām iejaukšanās iespējām: pārtraucot smēķēt pēc diagnozes, uzlabojas ārstēšanas efekts un kopējā izdzīvotība. Daži eksperti smēķēšanas atmešanas terapiju dēvē par “vēža aprūpes ceturto balstu” līdzās ķirurģijai, staru terapijai un ķīmij-/imūnterapijai.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
63 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā kustas par maz. To apliecina jaunākā pētījuma "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” dati. Turpretī 33 % respondentu uzskata, ka viņu fizisko aktivitāšu daudzums ir pietiekams, bet tikai 1 % aptaujāto norāda, ka kustas pārāk daudz.
Šovasar Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā sadarbībā ar Vācu sirds centru, kas atrodas Šaritē (Charité) – Berlīnes Universitātes slimnīcā, un Kramlinas Bērnu slimnīcu (Children's Health Ireland at Crumlin, Dublina) veiksmīgi veiktas divas īpaši sarežģītas iedzimtu sirdskaišu operācijas. Izmantojot inovatīvas ārstēšanas metodes, palīdzība sniegta diviem bērniem, vienlaikus pilnveidojot arī Bērnu slimnīcas bērnu kardioķirurģijas komandas zināšanas un pieredzi.
Pieraksties un saņem praktiskus, vērtīgus medicīnas un farmācijas jaunumus