Spāru svētki Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centram
Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra celtniecība tiks pabeigta 2022. gada nogalē, lai jau 2023. gadā centrs būtu pieejams pacientiem
Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra celtniecība tiks pabeigta 2022. gada nogalē, lai jau 2023. gadā centrs būtu pieejams pacientiem
Lai gan depresija ir izplatīta problēma cilvēkiem, kuriem ir bijis insults, dažiem cilvēkiem depresijas simptomi var būt vairākus gadus pirms insulta, liecina jauns pētījums. Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuriem attīstījās insults, depresijas simptomi bija pirms insulta sākuma un vēl vairāk pasliktinājās pēc insulta.
Vai ir atšķirības smadzeņu garozas biezumā pacientiem ar klīniski augsta riska (KAR) šizofrēniju, pirmreizēju psihozes epizodi (PPE) un jau ilgstošu šizofrēnijas diagnozi?
Arvien vairāk mūsdienās pieaug interese par miega traucējumiem, attīstās miega zinātne un dažādu profesiju pārstāvji ar labiem panākumiem specializējas miega traucējumu ārstēšanā. Jāatzīmē, ka pacienta sūdzības par miegu var izskanēt jebkura ārsta kabinetā un patiesībā ir viens no visbiežākajiem pavadošajiem simptomiem neiroloģisku, somatisku, psihiatrisku un citu slimību norisē.
Vecums pirms pusaudža gadiem ir vismazāk pētīts attiecībā uz paškaitējuma domām un uzvedību, pamatā balstoties uz ideju, ka jauni bērni nav spējīgi domāt suicidālas domas. Tomēr jāatzīmē, ka pēdējos gados ir audzis gadījumu skaits, kad pašnāvību veicis bērns vēl nesasniedzis pusaudža vecumu un nu jau pašnāvības ir ierindojušās piektajā vietā pasaulē kā vadošais nāves iemesls šajā vecuma grupā!
Ādas knaibīšana vai knibināšana ir normāla sevis kopšanas uzvedība, kas plaši raksturīga zīdītājiem. Lielākā daļa cilvēku līdz noteiktam līmenim knaiba savu seju, rokas un citas ķermeņa daļas. Kurā brīdī “normāla” uzvedība pāraug patoloģijā? Tas atkarīgs no knaibīšanas biežuma, intensitātes, pavadošajām emocijām un ietekmes uz cilvēkam svarīgām dzīves jomām.
Jauna pētījuma autori uzskata, ka lūgums cilvēkiem pārtraukt sociālo mediju lietošanu tikai uz vienu nedēļu var ievērojami uzlabot viņu labklājību, mazināt depresiju un trauksmi, un nākotnē to varētu ieteikt kā līdzekli, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot psihisko veselību.
Jauns pētījums parāda, kā sociālekonomiskie faktori ietekmē ārstēšanas rezultātus pacientiem, kuri tiek ārstēti no depresijas, pat ja viņi saņem vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei.
Starp pacientiem ar psihiskām slimībam novēroti agrīnas mirstības rādītāji. Lielākoties to skaidro ar somatisku blakusslimību klātesamību, kas paredzamo dzīvildzi ievērojami saīsina.
Pusstundu ilga vingrošana var samazināt depresijas simptomus vismaz 75 minūtes pēc treniņa un pastiprināt ieguvumus no terapijas, liecina divi jauni pētījumi, ko vadīja Aiovas štata universitātes pētnieki.
Atjaunināts nejaušinātu iedalījuma pētījumu sistemātiskais pārskats un metaanalīze parādīja, ka metilfenidāts (MPH) un deksmetilfenidāts (d MPH) ir saistīti ar nelielu, bet uzlabojumu līmeni klīniski nozīmīga noguruma mazināšanos pacientiem ar vēzi, salīdzinot ar placebo, kas kļūst klīniski nozīmīga aptuveni pēc 5 ārstēšanas nedēļām, nepalielinot ārstēšanas laikā radušos blakusefektu risku.
2017. gadā Fellström et al publicēja pētījumu par mērķtiecīgas iedarbības budezonīda terapijas efektivitāti IgA nefropātijas pacientiem. [1] Terapijas mehānisms balstās uz teoriju par izmainītu B limfocītu lomu patoloģiska imūnglobulīna A sekrēcijā. Pērn atjaunotās Kidney Disease / Improving Global Outcomes (KDIGO) vadlīnijas atzīmē modificētas darbības budezonīdu kā pirmās līnijas terapiju pacientiem ar IgA nefropātiju. [2] Ko var spriest par slimību un tās jaunajām terapijas iespējām Latvijā?
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kuņģa vēža pacientei veikta inovatīva ķirurģiska operācija – tā sauktā “double tract reconstruction” jeb divu ceļu rekonstrukcija, kas būtiski uzlabo pacienta dzīves kvalitāti pēc onkoloģiskas ārstēšanas. Operācija veikta Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas virsārsta, asociētā profesora Igora Ivanova vadībā.
Izpētīts, ka futbolistiem ir paaugstināts risks neirodeģeneratīvu slimību attīstībai pēc karjeras noslēgšanas. Iespējams tas skaidrojams ar atkārtotu galvas kontaktu ar futbolbumbu spēles laikā. Līdz šim nebija pētīti akūtie neriālās integritātes efekti pēc bumbas sitiena ar galvu, bet šobrīd jau pieejami pirmie dati.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.