Brīvā laika fiziskās aktivitātes vecāka gadagājuma cilvēkiem un to saistība ar sirds un asinsvadu slimību risku ir pētītas un plaši aprakstītas. Šoreiz „British Medical Journal" publicēti pētījuma dati, kas raksturo fizisko aktivitāšu saistību ar smēķēšanu un mirstību gan no sirds asinsvadu slimībām, gan to citiem cēloņiem.
No 11. Līdz 13. maijam Rīgā norisināsies Eiropā lielākais e-veselības notikums - E-veselības nedēļa 2015 (eHealth Week 2015). Tā notiks izstāžu kompleksā „Ķīpsala”, piedaloties augsta līmeņa amatpersonām, veselības aprūpes un IT industrijas pārstāvjiem no visas pasaules.
Pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana uzlabo kognitīvas funkcijas, pašsajūtu, uzmanību, garastāvokli, uzlabo vielmaiņas procesus, ādas stāvokli, palielina aizsardzības spējas, samazina slimību attīstības risku, toties ūdens trūkums organismā var izraisīt nogurumu, koncentrēšanās samazināšanos, galvassāpes, slāpes. [1]
Laiks, ko cilvēki dienas laikā pavada sēžot, ir saistīts ar augstāku sirds slimību, cukura diabēta, vēža un priekšlaicīgas nāves risku, neatkarīgi no regulārām fiziskām aktivitātēm. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Annals of Internal Medicine.
Dzelzs deficīta anēmija ir biežākā no mazasinības formām. Neārstēta dzelzs deficīta anēmija var veicināt slimību un infekciju attīstību, ietekmējot imūnsistēmu. Smagas dzelzs deficīta anēmijas dēļ var attīstīties sirds un plaušu komplikācijas, tāpēc ļoti būtiski ir atpazīt dzelzs deficīta anēmiju un to pareizi ārstēt.
Cilvēkiem, kuri optimistiski skatās uz dzīvi, ir nozīmīgi labāka sirds asinsvadu veselība, secināts pētījumā, kurā analizēja saistību starp optimismu un sirds veselību vairāk nekā 5100 pieaugušajiem.
Inga ŠMATE, Slimību Profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore, valsts pārvaldē – kopš 1998. gada.
Homo sapiens ir radība, kas atsvabinājusi kāju darbību no elpošanas kustībām, tā ir radība ar atsperīgām kājām, tievu, vertikāli orientētu rumpi bez apmatojuma, ar efektīvu atdzesēšanas aparātu - sviedru dziedzeriem. Daba ir izveidojusi ideālu maratonskrējēju. Dabas mātes rīcība nav nesaprātīga.
XXI gadsimta sākums ir zīmīgs ar strauju medicīnas tehnoloģiju attīstību. Starp tām nozīmīga vieta ir orgānu un audu transplantācijai, kas laika gaitā attīstījusies, uzlabojusies un pašlaik dod iespēju dzīvot tūkstošiem cilvēku. Transplantēšana ir viens no brīnumainajiem sasniegumiem mūsdienu medicīnā. Bet tā pilnībā atkarīga no donoru dāsnuma un viņu ģimenēm. Attiecība – ziedoto orgānu un audu vajadzības pret to piegādes iespējām – turpina pieaugt, taču ir tūkstošiem cilvēku, kas var palīdzēt, var kļūt par orgānu un audu donoriem.
Regulāra skriešana pagarina dzīves ilgumu par 6,2 gadiem vīriešiem un par 5,6 gadiem sievietēm, ziņo Kopenhāgenā veikta pētījuma rezultāti.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Gadījumu kontroles pētījuma veidā analizēta atjaunotās Covid-19 vakcīnas efektivitāte 2024-2025 sezonā pieaugušajiem ASV. Rezultāti ir iepriecinoši un norāda uz nepieciešamību riska grupām vakcinēties, lai pasargātu sevi no smagas slimības gaitas.
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
Ciete ir galvenais uztura ogļhidrāts visā pasaulē un joprojām ir nozīmīgs ikdienas enerģijas avots dažādām iedzīvotāju grupām. Pamata pārtikas produkti, piemēram, rīsi, kvieši, kartupeļi un pākšaugi, ievērojami veicina ogļhidrātu uzņemšanu; tomēr cietes patēriņa ietekme uz vielmaiņu ievērojami atšķiras atkarībā no strukturālajām īpašībām, apstrādes pakāpes un uzturvielu mijiedarbības. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ogļhidrātu kvalitātei, nevis tikai daudzumam, ir būtiska loma glikēmijas regulācijā, insulīna jutībā un lipīdu metabolismā. [1-3]
