Liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir strauji progresējoša globāla sabiedrības problēma. Pēdējos 20 gados Eiropas Savienības (ES) valstīs strauji pieaug bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Izskaitļots, ka 18% ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem ir novērojams liekais svars (14 miljoniem no 77 miljoniem 25 ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem), ar tendenci šiem skaitļiem pieaugt par 0,55-1,65 procentiem jeb aptuveni par 400 000 gadījumu gadā. No visiem minētajiem bērniem ar lieko svaru (vadoties pēc starptautiski atzītām ķermeņa masas robežvērtībām [1]) aptuveni 5 miljoniem skolēnu konstatē aptaukošanos, un šo bērnu skaits pieaug aptuveni par 85 000 gadā. [2] ASV aptaukošanās var ietekmēt pašreiz dzimstošo bērnu dzīvi tik lielā mērā, ka pirmo reizi ASV vēsturē viņu dzīves ilgums būs īsāks nekā viņu vecākiem. [3]
Sen, jo sen radušies stereotipi nosaka, ka īsts vīrietis ir stiprs, daudz pelna, vienmēr gatavs seksam un – ka īsts vīrietis neslimo un necieš sāpes. Kā likums, vīrieši nelabprāt atzīst fizisku un psiholoģisku problēmu esamību un ārstu apmeklē lielākoties tad, kad sūdzības jau ir būtiskas. Šīs tendences mazināšana būtu ārstu un sabiedrības veselības speciālistu virsuzdevums. Dzimums ir svarīgs veselību noteicošs faktors, ko apliecina arī šajā publikācijā apkopotie materiāli. Tātad – kas notiek ar stipro dzimumu?
Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāatzīmē gados vecāki cilvēki, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis.
Lai pievērstu uzmanību pasaulē arvien augošajam veselības aprūpes darbinieku trūkumam, kas savukārt met akmeņus veselības sistēmu pienācīgai darbībai, aizvadīto Pasaules Veselības organizācija bija izsludinājusi par cilvēkresursu gadu. AIGA RŪRĀNE, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: „Problēma daudzviet ir briedusi gadu desmitiem ilgi, tai nav pievērsta pietiekama uzmanība, tāpēc daudzas valstis ir nopietnas krīzes priekšā. Tiek prognozēts, ka krīze nākamajos gados padziļināsies, tāpēc jārīkojas nekavējoties.” Viņa stāsta arī par izaicinājumiem, kas gaidāmi jau visdrīzākajā laikā.
Pērnā gada rudenī bērnu kardioloģe Dr. LUĪZE AUZIŅA četras nedēļas pavadīja Bostonas Bērnu slimnīcas kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā. Te viņai bija iespēja redzēt ne vien to, kā unikālā programmā tiek risinātas ļoti sarežģītas, kompleksas iedzimtas sirdskaites, bet arī organizatoriskas nianses, piemēram, cik ļoti tiek domāts par pacienta un viņa ģimenes emocionālo labsajūtu.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Par sāpēm mugurā dzīves laikā sūdzas līdz 80 % cilvēku. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ģimenes ārsta, un arī galvenais darbnespējas iemesls pasaulē. [1; 2] Sāpes mugurā un jo īpaši muguras lejasdaļā ietekmē kā nodarbinātos un viņu ģimenes, tā arī vairākus industriālos sektorus un valstu ekonomiku. Muguras sāpju dēļ Lielbritānijā vidēji tiek zaudēti 4,9 miljoni, Zviedrijā — 28 miljoni, ASV — 100 miljoni darba dienu gadā. [2]
