Homo sapiens ir radība, kas atsvabinājusi kāju darbību no elpošanas kustībām, tā ir radība ar atsperīgām kājām, tievu, vertikāli orientētu rumpi bez apmatojuma, ar efektīvu atdzesēšanas aparātu - sviedru dziedzeriem. Daba ir izveidojusi ideālu maratonskrējēju. Dabas mātes rīcība nav nesaprātīga.
XXI gadsimta sākums ir zīmīgs ar strauju medicīnas tehnoloģiju attīstību. Starp tām nozīmīga vieta ir orgānu un audu transplantācijai, kas laika gaitā attīstījusies, uzlabojusies un pašlaik dod iespēju dzīvot tūkstošiem cilvēku. Transplantēšana ir viens no brīnumainajiem sasniegumiem mūsdienu medicīnā. Bet tā pilnībā atkarīga no donoru dāsnuma un viņu ģimenēm. Attiecība – ziedoto orgānu un audu vajadzības pret to piegādes iespējām – turpina pieaugt, taču ir tūkstošiem cilvēku, kas var palīdzēt, var kļūt par orgānu un audu donoriem.
Regulāra skriešana pagarina dzīves ilgumu par 6,2 gadiem vīriešiem un par 5,6 gadiem sievietēm, ziņo Kopenhāgenā veikta pētījuma rezultāti.
Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. [1] Pastāstīt par piemērotu fizisko aktivitāti vienā rakstā ir praktiski neiespējami, jo ikvienā fiziskās aktivitātes līmenī – profesionālais sports, amatieru sports, veselības veicinoša aktivitāte vai ārstnieciskā vingrošana – tai jābūt individuāli piemērotai cilvēkam. Fiziska slodze ir noteikta apjoma un intensitātes fizisko vingrinājumu iedarbība uz cilvēka organismu, bet sporta treniņš ir organizēta un mērķtiecīga fiziskā aktivitāte.
Kopš industriālās revolūcijas laikiem sabiedrība kļuvusi arvien atkarīgāka no tehnoloģijām. Mūsdienu sabiedrība meklē aizvien jaunus veidus, kā atvieglot ikdienu. Mūsu dzīve vairs nav iedomājam bez datora, tālruņa un citām elektroniskām ierīcēm. Mēs tās lietojam ik dienu, bet reti kurš aizdomājas, ka tās varētu būt kaitīgas veselībai. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par mūsdienu tehnoloģiju ierīču – televizoru, datoru, mobilo tālruņu – iespējamo kaitīgo ietekmi uz veselību.
Tā kā Latvijā dabiskais pieaugums ir negatīvs jau vairākus gadus, svarīgi noskaidrot faktorus, kas iespaido dzimstību Latvijā, Eiropā un pasaulē, kā arī izpētīt riska faktorus, kas visvairāk ietekmē dzimstību Latvijā. Dzimstība ir demogrāfisks termins, kas nosaka dzemdību daudzumu noteiktā periodā uz tūkstoš iedzīvotājiem.
Kas nosaka cilvēka stāju? Pirmām kārtām tā ir mugurkaula pozīcija, iegurņa pozīcija un muskulatūras stāvoklis. Mugurkaula telpiskajai pozīcijai ir svarīga, bet ne vienīgā stāju noteicošā loma. Mugurkaula fizioloģiskie izliekumi veidojas atbilstīgi bērna psihomotorās attīstības posmiem. Faktiski stāja, kas pēc būtības ir ortopēdiski vērtējams balsta kustību aparāta kopums, ataino vairāku orgānu sistēmu morfoloģisko un funkcionālo nobriešanas pakāpi.
Kad sporta ārstam tiek uzdots jautājums par anaerobās slodzes sekām, tradicionāli tiek runāts par pienskābi, attiecīgiem muskuļu sāpju sindromiem pēc fiziskas slodzes un ar to saistītām problēmām. Šajā rakstā aplūkosim jautājuma bioķīmisko būtību, jo ne tikai pienskābe ir tas produkts, kas rodas vai piedalās anaerobajās slodzēs. Pieskarsimies arī muskuļu sāpju sindromu iespējamajiem iemesliem pēc treniņa, jo ne tikai pienskābe var būt to izraisītāja. Ņemot vērā pašreizējo vēsturisko brīdi – Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienu –, ārpus jautājuma teorētiskās un praktiskās nozīmes atļaušos pievērsties arī vārdu savienojuma “anaerobās slodzes sekas” pārnestajai nozīmei.
Par estētiskās medicīnas vienotu definējumu ir grūti runāt, jo katram būtiskam nozares spēlētājam ir citāds redzējums. Latvijā nav apkopotu datu nedz par šajā jomā pieejamo pakalpojumu klāstu, nedz par naudas apjomu, kādu mūsu valsts iedzīvotāji tērē šajā jomā. Datu trūkuma un definējuma atšķirīguma dēļ nozari raksturosim no trim aspektiem: katrs no tiem akcentē ko citu, bet kopumā rada priekšstatu par situāciju Latvijā, estētiskās medicīnas aptverto problēmu un jautājumu kopsakarībām.
Kā teicis amerikānis ārsts Pols Freims (Paul S. Frame) – “viena unce profilakses ir tonna darba”. Tāpēc šoreiz pasaules literatūras apskatā jaunākie zinātniskie dati par mediķu un pacientu “palīgiem” profilakses darbā – probiotiķiem, multivitamīniem, C vitamīnu, E vitamīnu, D vitamīnu, folijskābi un augu preparātiem, lai noskaidrotu, kas darbojas, kas nedarbojas, kad lietot.
Daudziem cilvēkiem ar demenci diagnozes noteikšana prasa ilgu gaidīšanu, bieži vien vairāk nekā 3 gadus, un jaunākiem pacientiem gaidīšanas laiks ir vēl ilgāks. Globāls pārskats, kurā aplūkoti vairāk nekā 30 000 gadījumu, atklāj, ka šo kavēšanos veicina vecums, demences veids un sistēmiskas veselības aprūpes problēmas, piemēram, speciālistu piekļuve un kultūras šķēršļi.
Priekšlaicīga menopauze nav tikai hormonāla problēma, tā daudzām sievietēm ir dziļi emocionāla. Jauns pētījums atklāj, ka gandrīz 30 % sieviešu piedzīvo depresiju, un tā nav tikai hormonu zuduma, bet arī bēdu, identitātes un atbalsta sistēmu problēma.
Bagātākās valstīs cilvēki nekustas mazāk, viņi vienkārši ēd vairāk. Jauns Djūka universitātes pētījums liecina, ka uzturs, nevis slinkums, veicina aptaukošanās epidēmiju industrializētajās valstīs.
Izpētīts, ka senioriem, kam nav kardiovaskulāras slimības, katras papildu 10 vidējas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes saistītas ar kardiovaskulāro slimību riska samazinājumu. Tiem, kam pāri 80 gadu slieksnim arī viegla fiziskā aktivitāte pastaigu formā nodrošina ievērojamu aizsardzību.
Grūtības aizmigt varētu būt slēptais iemesls, kāpēc pieaugušie ar UDHT pazīmēm bieži jūtas mazāk apmierināti ar dzīvi. Jauns pētījums atklāj saistību starp bezmiegu un samazinātu labsajūtu cilvēkiem ar ADHD simptomiem, kas liecina par apburto loku, kur slikts miegs pasliktina uzmanības un emocionālās problēmas, un otrādi.
