No tumsas valstības iznākušie. Kāds ir radiologa tēls sabiedrībā?
Kongresa ideja Eiropā dzīvo kopš 1999. gada, kongresa mērķis ir uzlabot diagnostiskās radioloģijas pakalpojumu līmeni, dalīties pieredzē par dažādiem risinājumiem radioloģijas struktūrvienību vadībā, tehnoloģiju izmantojumā, kā arī radiologu apmācībā, tālākizglītībā un pētnieciskajā darbā. Ik gadu tiek rīkoti šādi forumi, kur tiek mēģināts atbildēt uz dažādiem radioloģijas pārvaldības jautājumiem: kā ieviest kvalitātes vadības sistēmu, kā īstenot publisko un privāto partnerību, kā saglabāt līdzsvaru starp investīcijām tehnoloģijās un zināšanās (tā vienmēr bijusi Latvijas vājā vieta, un šis laiks arī nav sabiedrotais!). No iepriekšējiem kongresiem speciālistu vidū nostiprinājies viedoklis par forumā diskutēto tēmu aktualitāti un zināšanu augsto līmeni. 
Gan Nicola Strickland, gan Māra Epermane uzsvēra menedžmenta nozīmi modernās radioloģijas nozarē. Mūsdienu izpratnē tā ir iznākusi no tumsas valstības (atcerēsimies pirmsākumu!), no palīgdienesta kļuvusi par ārstnieciskā procesa sastāvdaļu.
Tādēļ būtisks ir jautājums - kā vadīt šo procesu? Radioloģisko iekārtu iegāde ir tikai aisberga redzamā daļa. "Kas strādā radioloģijas nodaļā? Paaudžu maiņa, apmācība ir aktuāla arī Baltijas valstīs," norāda dr. N. Strickland. Kā noslogot iekārtas? Cik ilgi pacients gaida uz izmeklējumu? Cik ilgi tiek gaidīta atbilde? Kas notiek ar attēliem pēc tam - ir vēl viens garš stāsts! Radioloģijas menedžments sniedz atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, liek aplūkot vizuālās diagnostikas procesu no helikoptera skatpunkta - sistēmiski.
Pasaules pieredze liecina - jāuzsver personāla loma. Diemžēl sabiedrībā radies priekšstats, ka atbildi sniedz "mašīna", nevis ārsts interpretē attēlu. Aktuāls ir jautājums - kā pacients uztver radi 
Ideālā vīzija ir pacients kā centrālā figūra, ap kuru pulcējas veselības aprūpes komanda, un radiologs ir šīs komandas dalībnieks. Tagad ir moderni runāt par komandas principu, bet dzīvē viss notiek ierasti - solo izpilda tie, kam to vienmēr paticis darīt, kaut kur pacients, bet pārējie - pēc pārpalikuma principa.
Kā atzīmē dr. Māra Epermane: "Mums nav sliktākas iekārtas kā pasaulē, bet to izmantošana (nejaukt ar noslogojumu) nav pietiekama. Šis pārejas periods no konvencionālās uz digitālo radioloģiju var izvērsties pārāk garš un dārgs, ja laikus nespēsim investēt centralizētā arhivēšanā." Bet, lai spētu šādus lēmumus pieņemt, ieviest, ir nepieciešama cita domāšana, filozofija - tā ir biznesa un pārmaiņu vadības, integrētās komunikāciju stratēģijas izpratne. 
Lai vieglāk būtu pieņemt lēmumus, kas mainītu radioloģijas nodaļas darbu, jāmācās no kolēģu pieredzes, jādiskutē un jāmeklē risinājumi - tāda ir MIR misija, kas veiksmīgi tika īstenota Rīgā.
Foto: Inese Austruma