Mēdz teikt — kā gadu iesāksi, tā viss ritēs. Vai atceramies, kā iesākām 2021. gadu?
7. janvārī tikām pie jauna veselības ministra Daniela Pavļuta, kurš annālēs ieguls ar pompozo Vakcinācijas biroju (kas pēc kritikas pārtapa par krietni pieticīgāku Vakcinācijas projekta nodaļu Nacionālajā veselības dienestā) un ar ne pārāk veiksmīgām vakcinācijas reklāmas kampaņām.
Šo gadu atcerēsimies arī kā tūļāšanos starp dažādām interesēm, ieslīgšanu vasaras atelpā un neieklausīšanos epidemiologu scenārijos, tādējādi slimnīcās radot katastrofu ar 1500 stacionētiem Covid–19 pacientiem un pametot gaisā neveiklu ideju par mediķu mobilizāciju.
Šāgada melnais skaitlis — ar Covid–19 saistīto nāves gadījumu skaits pārsniedzis 4000. Starp viņiem arī ārsti, kolēģi...
Bieža insaideru remarka par Covid laiku ir bažas par jaunajiem kolēģiem, kas ar nelieliem galopiem klātienē (darbu Covid nodaļās) medicīnu apgūst datora ekrānā. Pasniedzēji nezaudē humoru un teic, ka, pieņemot eksāmenu, jūtas kā lielie brāļi, jo videokamerā jāvēro, ko studenti dara mājās. Jācer, ka mazie brāļi veikli evolucionēs un pielāgosies Covid realitātei. Tāda vienkārši ir cilvēka daba.
Nav jau tā, ka mums bijis tikai Covid, jo mediju telpā ik pa brīdim tiek izvilktas ziņas par unikālām operācijām, ko veic bērnu ķirurgi, sirds un asinsvadu ķirurgi, plastikas ķirurgi, onkologi, traumatologi. Mums patiešām ir ārsti, kas spēlē augstākajā līgā! Taču apbrīnu un labus vārdus pelnījuši visi, kas savu rutīnas darbu šajā laikā veic ar savaldīgu sejas izteiksmi un gaišu attieksmi.
Ko sola 2022. gads? The Economist raksta, ka Covid–19 nepazudīs, bet pamazām sāks izklīst. Balstvakcīna, bērnu vakcinācija... pasaule, visticamāk, pieņems arvien skarbākus mērus (piemēram, Austrijas kanclers Šallenbergs paziņojis, ka ar februāri ievieš obligātu vakcināciju, jo nevēlas ne ceturto, ne piekto, ne sesto vilni).
Lai būtu kā būdams, gadu mijā atcerēsimies, ka mūsu domu, darbu trajektorija maina sastapto cilvēku trajektorijas. Būsim iedvesma, stiprais plecs un bākuguns cits citam! Lai gaišs 2022. gads!
Visa šā gada garumā notiek darbs pie Onkoplāna 2025.—2027. gadam. Domnīcas, ekspertu tikšanās, prioritāšu noteikšana... Vajadzību daudz — kādas ir galvenās?
Aiz muguras izlaidumu laiks — medicīnas saimē sāk ienākt paaudze, ko dēvē par Z paaudzi jeb digitālajiem bērniem (dzimuši 1997.—2010. gadā). Ko par viņiem saka neseni pētījumi?
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Februārī jaunie ārsti plašsaziņas līdzekļos skaļi pauda savu viedokli par kādu samilzušu problēmu — savām tiesībām darbā sarunāties valsts valodā gan ar pacientiem, gan kolēģiem. Veselības ministrs pat bija sasaucis slimnīcu vadītāju sanāksmi.
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Pētījums pierādīja, ka ikdienas sēdēšanas samazināšana sešu mēnešu laikā novērsa muguras sāpju saasināšanos. Rezultāts nostiprina pašreizējo izpratni par saistību starp fizisko aktivitāti un muguras sāpēm, kā arī ar muguras sāpēm saistītiem mehānismiem.
Prostatas vēzis šobrīd ir visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība vīriešiem. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt pamata epidemioloģiskās prostatas vēža īpašības Eiropas populācijā, izvērtējot sijājošās diagnostikas iniciatīvu ietekmi.
Efektīva zema blīvuma holesterīna (ZBLH) pārvaldība un mērķa rādītāju sasniegšana ir būtiska, lai izvairītos no atkārtota kardiovaskulāra notikuma pacientiem ar hronisku koronāru sindromu. Dzimums varētu ietekmēt ZBLH pārvaldības procesu. Šā iemesla dēļ apvienojusies pētnieku komanda no Eiropas, lai noskaidrotu, kādas ir atšķirības starp dzimumiem, ja vērtē ZBLH mērķa sasniegšanu un līdz ar to kardiovaskulāros notikumus dinamikā.
Antipsihotisko līdzekļu lietošana šizofrēnijas vai citu psihotisku traucējumu gadījumā ir saistīta ar paaugstinātu smagas Covid-19 vai citu elpceļu infekciju un ar to saistītas hospitalizācijas risku, liecina jauns retrospektīvs pētījums. Tomēr netika atrasta saistība starp antipsihotisko līdzekļu lietošanu un viegliem infekcijas iznākumiem.
Aptaukošanās sievietēm ir saistīta ar samazinātu auglību un palielinātu spontānā aborta risku. Šīs saistības varētu būt aktuālas arī visā ķermeņa masas indeksa (ĶMI) diapazonā, kā arī vīriešiem.
Zīdīšanas ilgums ir īsāks mātēm, kurām ir bailes no dzemdībām — neatkarīgi no dzemdību veida, nekā vidēji populācijā, liecina jauns pētījums no Somijas.
Prognoze pēc akūta miokarda infarkta, kas komplicējies ar kardiogēnu šoku (AMI–KŠ) saglabājas drūma. Lai varētu pieņemt adekvātus ārstēšanas lēmumus atbilstīgi situācijai, nepieciešama savlaicīga riska stratifikācija. Šā brīža esošie kardiogēna šoka kalkulatori lielākoties nav pieejami ikdienas praksē, jo ne vienmēr būs zināma informācija par koronāro plūsmu pēc revaskularizācijas, noteikts cistatīna C vai IL-6 līmenis, vai arī aprēķini nebūs pielāgoti pacientiem ar AMI–KŠ.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā šajā vasarā pirmo reizi Latvijā notikusi unikāla un sarežģīta operācija pacientam ar retu onkoloģisku saslimšanu - pleiras mezoteliomu. Operācijas laikā tika veikta audzēja rezekcija un intratorakālā hipertermiska ķīmijterapija (HITHOC).