Mēdz teikt — kā gadu iesāksi, tā viss ritēs. Vai atceramies, kā iesākām 2021. gadu?
7. janvārī tikām pie jauna veselības ministra Daniela Pavļuta, kurš annālēs ieguls ar pompozo Vakcinācijas biroju (kas pēc kritikas pārtapa par krietni pieticīgāku Vakcinācijas projekta nodaļu Nacionālajā veselības dienestā) un ar ne pārāk veiksmīgām vakcinācijas reklāmas kampaņām.
Šo gadu atcerēsimies arī kā tūļāšanos starp dažādām interesēm, ieslīgšanu vasaras atelpā un neieklausīšanos epidemiologu scenārijos, tādējādi slimnīcās radot katastrofu ar 1500 stacionētiem Covid–19 pacientiem un pametot gaisā neveiklu ideju par mediķu mobilizāciju.
Šāgada melnais skaitlis — ar Covid–19 saistīto nāves gadījumu skaits pārsniedzis 4000. Starp viņiem arī ārsti, kolēģi...
Bieža insaideru remarka par Covid laiku ir bažas par jaunajiem kolēģiem, kas ar nelieliem galopiem klātienē (darbu Covid nodaļās) medicīnu apgūst datora ekrānā. Pasniedzēji nezaudē humoru un teic, ka, pieņemot eksāmenu, jūtas kā lielie brāļi, jo videokamerā jāvēro, ko studenti dara mājās. Jācer, ka mazie brāļi veikli evolucionēs un pielāgosies Covid realitātei. Tāda vienkārši ir cilvēka daba.
Nav jau tā, ka mums bijis tikai Covid, jo mediju telpā ik pa brīdim tiek izvilktas ziņas par unikālām operācijām, ko veic bērnu ķirurgi, sirds un asinsvadu ķirurgi, plastikas ķirurgi, onkologi, traumatologi. Mums patiešām ir ārsti, kas spēlē augstākajā līgā! Taču apbrīnu un labus vārdus pelnījuši visi, kas savu rutīnas darbu šajā laikā veic ar savaldīgu sejas izteiksmi un gaišu attieksmi.
Ko sola 2022. gads? The Economist raksta, ka Covid–19 nepazudīs, bet pamazām sāks izklīst. Balstvakcīna, bērnu vakcinācija... pasaule, visticamāk, pieņems arvien skarbākus mērus (piemēram, Austrijas kanclers Šallenbergs paziņojis, ka ar februāri ievieš obligātu vakcināciju, jo nevēlas ne ceturto, ne piekto, ne sesto vilni).
Lai būtu kā būdams, gadu mijā atcerēsimies, ka mūsu domu, darbu trajektorija maina sastapto cilvēku trajektorijas. Būsim iedvesma, stiprais plecs un bākuguns cits citam! Lai gaišs 2022. gads!
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Visa šā gada garumā notiek darbs pie Onkoplāna 2025.—2027. gadam. Domnīcas, ekspertu tikšanās, prioritāšu noteikšana... Vajadzību daudz — kādas ir galvenās?
Aiz muguras izlaidumu laiks — medicīnas saimē sāk ienākt paaudze, ko dēvē par Z paaudzi jeb digitālajiem bērniem (dzimuši 1997.—2010. gadā). Ko par viņiem saka neseni pētījumi?
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Termins “tenisista elkonis” publikācijās pirmoreiz parādījās 1883. gadā, kad pieauga laterāla epikondilīta sastopamība lauka tenisa spēlētājiem, — tolaik šis sporta veids sāka kļūt populārs. Mūsdienās, kaut arī dažiem tenisa spēlētājiem šī problēma tiek konstatēta, laterāls epikondilīts lielākoties attīstās cilvēkiem, kam ikdienā jāveic atkārtotas kustības, — gleznotājiem, santehniķiem, mehāniķiem, pavāriem utt.
Izmaiņas zarnu mikrobiotas līdzsvarā bērna vecumā var izraisīt disbiozi, kas predisponē dažādu slimību attīstībai turpmākajā dzīvē. [1] Tāpēc ir svarīgi atpazīt stāvokļus, kas palielina disbiozes risku bērniem, un sākt adekvātu terapiju, lai novērstu potenciālās sekas. Iepriekšējā Doctus numurā apskatījām mikrobiotas attīstību un to ietekmējošos faktorus. Šoreiz turpinām ar rekomendācijām probiotiku lietošanā atbilstīgi Pasaules Gastroenteroloģijas organizācijas globālajām vadlīnijām.
19. maijā – Pasaules Iekaisīgu zarnu slimību dienā – Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība atzīmēs nevis vienu dienu, bet īstenos nedēļu garu kampaņu ar lozungu “Runā atklāti! Runā par IZS!”, aptverot gan priekšlikumus politikas veidotājiem, gan informatīvas aktivitātes, gan gleznu izstādi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir viena no biežākajām gremošanas trakta augšējās daļas slimībām — tiek lēsts, ka ik desmitais pieaugušais no Eiropas valstu un Ziemeļamerikas iedzīvotājiem vismaz reizi nedēļā jūt GERS simptomus. Daudzveidīgo izpausmju dēļ funkcionāla dispepsija (FD) joprojām bieži paliek nepietiekami diagnosticēta. Tā var būtiski ietekmēt cilvēka darbspējas, vispārējo pašsajūtu un kopumā pasliktināt dzīves kvalitāti.
Gabapentinoīdi (t.sk. gabapentīns un pregabalīns) sākotnēji radīti kā antikonvulsanti, taču ņemot vērā to inhibējošās īpašības attiecībā uz CNS, tos izmanto gan epilepsijas ārstēšanā, gan neiropātiskām sāpēm, ģeneralizētai trauksmei, kā arī dažādām off label indikācijām. 2008.gadā FDA, balstoties uz tā laika ziņojumiem norādījusi uz paaugstinātu suicīda risku pacientiem, kas lieto antikonvulsantus. Nesen veiktie novērojumu pētījumi gan uzrāda konfliktējošus rezultātus starp gabapentinoīdu saistību ar paškaitējuma idejām vai mēģinājumiem.
Jau vairāk nekā 20 gadus Doctus īsteno siltu tradīciju — tikšanos ar saviem autoriem un lasītājiem. Mēs visi kopā rakstām Latvijas medicīnas vēsturi: ar valodu, ko lietojam, ar tematiem, ko aktualizējam, ar personībām, ko iepazīstam žurnāla slejās. Šajā reizē ar padomniekiem diskutējam, kā izskatās medicīnas un farmācijas informācijas telpa Latvijā un kāda ir Doctus vērtība tajā. Paldies par labajiem vārdiem! Tie ļauj mums augt!
2024. gada ESC “Paaugstināta asinsspiediena un hipertensijas” vadlīnijās hipertensīva krīze definēta kā asinsspiediens ≥ 180/110 mmHg. Tā tiek iedalīta neatliekamā un steidzamā hipertensīvā krīzē.
Gan takrolims (TAC), gan mikofenolāta mofetils (MMF) tiek rekomendēti bērniem ar bieži recidivējošu nefrotisko sindromu vai steroīdu atkarīgu nefrotisko sindromu. Tomēr šo preparātu salīdzinājums efektivitātē un drošuma profilā nav bijusi izvērtēta caur nejaušināti kontrolētiem pētījumiem.
Visticamāk, ik ģimenes ārsta praksē varam iedomāties kādu savu pacientu, kas šķietami slimo biežāk vai smagāk nekā pārējie. Nereti šie pacienti pamanās saslimt arī laikā, kad vīrusinfekcijas kā galveno iemeslu vizītei pie ārsta vairs negaidām. Kuros gadījumos varam uzskatīt, ka bērns slimo “normāli bieži”, bet kad vērts aizdomāties par papildu izvērtēšanu?