Mēdz teikt — kā gadu iesāksi, tā viss ritēs. Vai atceramies, kā iesākām 2021. gadu?
7. janvārī tikām pie jauna veselības ministra Daniela Pavļuta, kurš annālēs ieguls ar pompozo Vakcinācijas biroju (kas pēc kritikas pārtapa par krietni pieticīgāku Vakcinācijas projekta nodaļu Nacionālajā veselības dienestā) un ar ne pārāk veiksmīgām vakcinācijas reklāmas kampaņām.
Šo gadu atcerēsimies arī kā tūļāšanos starp dažādām interesēm, ieslīgšanu vasaras atelpā un neieklausīšanos epidemiologu scenārijos, tādējādi slimnīcās radot katastrofu ar 1500 stacionētiem Covid–19 pacientiem un pametot gaisā neveiklu ideju par mediķu mobilizāciju.
Šāgada melnais skaitlis — ar Covid–19 saistīto nāves gadījumu skaits pārsniedzis 4000. Starp viņiem arī ārsti, kolēģi...
Bieža insaideru remarka par Covid laiku ir bažas par jaunajiem kolēģiem, kas ar nelieliem galopiem klātienē (darbu Covid nodaļās) medicīnu apgūst datora ekrānā. Pasniedzēji nezaudē humoru un teic, ka, pieņemot eksāmenu, jūtas kā lielie brāļi, jo videokamerā jāvēro, ko studenti dara mājās. Jācer, ka mazie brāļi veikli evolucionēs un pielāgosies Covid realitātei. Tāda vienkārši ir cilvēka daba.
Nav jau tā, ka mums bijis tikai Covid, jo mediju telpā ik pa brīdim tiek izvilktas ziņas par unikālām operācijām, ko veic bērnu ķirurgi, sirds un asinsvadu ķirurgi, plastikas ķirurgi, onkologi, traumatologi. Mums patiešām ir ārsti, kas spēlē augstākajā līgā! Taču apbrīnu un labus vārdus pelnījuši visi, kas savu rutīnas darbu šajā laikā veic ar savaldīgu sejas izteiksmi un gaišu attieksmi.
Ko sola 2022. gads? The Economist raksta, ka Covid–19 nepazudīs, bet pamazām sāks izklīst. Balstvakcīna, bērnu vakcinācija... pasaule, visticamāk, pieņems arvien skarbākus mērus (piemēram, Austrijas kanclers Šallenbergs paziņojis, ka ar februāri ievieš obligātu vakcināciju, jo nevēlas ne ceturto, ne piekto, ne sesto vilni).
Lai būtu kā būdams, gadu mijā atcerēsimies, ka mūsu domu, darbu trajektorija maina sastapto cilvēku trajektorijas. Būsim iedvesma, stiprais plecs un bākuguns cits citam! Lai gaišs 2022. gads!
Pirms pieciem gadiem slimnīcas tika sadalītas piecos līmeņos ar obligātajiem profiliem, tagad reforma sola vienotas prasības un uzlabotus kvalitātes rādītājus.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens izteicies, ka Nodokļu izmaiņu darba grupa augustā gaida veselības ministres Līgas Meņģelsones piedāvājumu veselības apdrošināšanas modelim. Izskanējis, ka tas varētu būt līdzīgs Igaunijas veselības apdrošināšanai, mainot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) struktūru. No VSAOI joprojām tiktu veikti maksājumi pensijām un bezdarbnieku pabalstiem, atlikušo novirzot veselības aprūpes budžetā.
Uzreiz gribētos skeptiski iebilst: nē! Bet, sākot sarunu ar mākslīgā intelekta (AI) sarakstes robotu jeb čatbotu, varētu būt pārsteigums, cik precīzi tas nosaka diagnozi, cik personisku pieeju atrod, pamatojot ar izklāstīto slimības vēsturi.
Ilgstoša kumulatīva medikamentu lietošana uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) ārstēšanai ir saistīta ar nelielu, bet statistiski nozīmīgu paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, liecina liela Zviedrijas ieligzdotu gadījumu kontroles pētījuma rezultāti.
Daudzi pacienti ar akni ir ieinteresēti dažādu uztura bagātinātāju (UB) lietošanā, lai uzlabotu savu ādas stāvokli. Tomēr līdz šim nebija skaidra šādu produktu efektivitāte un drošums aknes pacientiem.
Vakcinācija pret gribu un lipīdus samazinoša terapija ir uz pierādījumiem balstīta intervence, kas uzrāda vērā ņemamu veselības ieguvumu pacientiem ar aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību (KVS). Tomēr redzams, ka imunizācijas rādītāji pret gripu saglabājas zemi, tāpat kā lipīdus samazinošo medikamentu lietošanas rādītāji. Iespējams tas saistīts ar uz bailēm balstītu dezinformāciju, kas izplatās sabiedriskajā telpā gan vakcīnu, gan statīnu jautājumā.
Galvenā problēma - rindas, kā otra būtiskākā problēma minēta zemais atalgojums veselības aprūpē strādājošajiem (20%), bet ģimenes ārstu lielā noslodze un attiecīgi grūtības saņemt viņu pakalpojumus iedzīvotāju ieskatā ir trešā aktuālākā problēma (13%). 6% respondentu Norastat veiktajā aptaujā norādījuši, ka medikamentu pieejamība ierindojas starp top 3 galvenajām prioritātēm, kas būtu jārisina veselības aprūpes sistēmā.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka aptaukošanās problēma attiecināma uz 1,9 miljardiem pieaugušo pasaulē, bet nepietiekama svara kategorijā ieskaitāmi 462 miljoni cilvēku — un šie skaitļi tikai pieaug.
Rakstā pievēršamies it kā jau tik zināmajai tēmai par dislipidēmijām. Pārsvarā šis ir 2021. gada kardiovaskulārās profilakses vadlīniju un 2019. gada dislipidēmiju vadlīniju pārskats.
Lietojot uzturā, vairāk īpaši apstrādātu pārtikas produktu (UPF), tas var būt saistīts ar lielāku risku saslimt ar augšējo aerogremošanas trakta (tostarp mutes, rīkles un barības vada) vēzi. Šī starptautiskā pētījuma autori, kurā tika analizēti uztura un dzīvesveida dati par 450 111 pieaugušajiem, kuri tika novēroti aptuveni 14 gadus, apgalvo, ka aptaukošanās, kas saistīta ar UPF patēriņu, var nebūt vienīgais paaugstināta vēža riska faktors.
Ķirurgam GUNDARAM FORSTMANIM pēc ārsta diploma saņemšanas līdz šai sarunai Cēsu klīnikas Ķirurģijas nodaļā pagājuši vairāk nekā 37 gadi. Profesionālās izaugsmes, piedzīvojumu un pārdzīvojumu piepildīts laiks. Savulaik vajadzēja aizbraukt no Latvijas, tad atgriezties. Ar salīdzinājuma mērauklu viņam ir bijusi iespēja mērīt — kā tur un kā te. Un cik pats visos procesos bijis līdzdalīgs.
Gados veciem cilvēkiem, kuri ievēro Vidusjūras diētu, ir mazāks izziņas pasliktināšanās risks. Pētījums sniedz jaunus pierādījumus, kas ļauj labāk izprast bioloģiskos mehānismus, kas saistīti ar uztura ietekmi uz kognitīvo veselību novecojošā sabiedrībā.
Augu izcelsmes zāļu lietošanas apjoms un popularitāte Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrībās atšķiras. Latvijā dažādu augu izcelsmes zāļu skaits ir salīdzinoši neliels, bet Vācijā augu izcelsmes preparātus ar medicīniskām indikācijām lieto visplašāk — ap 20,7 % no kopējā šādu zāļu patēriņa Eiropā. Vācijā augu zāles visbiežāk rekomendē ģimenes ārsti un farmaceiti.