ASV veiktā pētījumā secināts, ka zems D vitamīna līmenis var būt saistīts ar paaugstinātu 2.tipa cukura diabēta risku. Pētījumā ar 900 dalībniekiem secināja, ka 25 [OH]D vitamīna līmenis virs 30 mg/mL ir saistīts ar statistiski ticami zemāku diabēta risku.
Lielā pētījumā ar gados veciem 2.tipa cukura diabēta un sirds mazspējas pacientiem, pētnieki atklāja, ka aspirīna lietošana primārajā profilaksē samazina mirstību, īpaši visu cēloņu mirstību ar un bez hospitalizācijām sirds mazspējas dēļ.
Austrālijā veiktā pētījumā pierādīja, jo agrīnāk attīstās 2.tipa cukura diabēts, jo augstāks mirstības risks no sirds slimībām un insulta, bet zemāks mirstības risks no ļaundabīga audzēja.
Cilvēkiem ar cukura diabētu ir divas reizes lielāks kataraktas attīstības risks nekā vispārējā populācijā un relatīvais risks visaugstākais ir 45 – 54 gadu vecumā, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Eye
Otrā tipa cukura diabēts ir kļuvis par vienu no galvenajiem iedzīvotāju veselību apdraudošajiem faktoriem 21. gadsimtā. Epidēmijas raksturu nosaka gan ārējās vides faktori un dzīvesveids, piemēram, aptaukošanās, neveselīgs uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums, gan nelabvēlīga iedzimtība.
Cukura diabēta pacienti, kuriem izrakstīts biežāk lietotais diabēta medikaments metformīns, retāk ievēro medikamenta lietošanas nosacījumus blakusparādību dēļ, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Diabetes, Obesity and Metabolism.
Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka oksidatīvais stress var ietekmēt 2.tipa cukura diabēta patoģenēzi. Uzturs, īpaši bagāt ar augļiem un dārzeņiem, satur sastāvdaļas ar augtu antioksidatīvo aktivitāti, kas var palīdzēt kumulēt antioksidatīvo efektu.
Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka oksidatīvais stress var ietekmēt 2.tipa cukura diabēta patoģenēzi. Uzturs, īpaši bagāt ar augļiem un dārzeņiem, satur sastāvdaļas ar augtu antioksidatīvo aktivitāti, kas var palīdzēt kumulēt antioksidatīvo efektu.
Uzturs, kas ir bagāts ar omega 6 polinepiesātinātajām taukskābēm, kas ir atrodamas sojas pupās, saulespuķu eļļā un riekstos, var pasargāt no 2.tipa cukura diabēta attīstības, secināts pētījumā.
Arvien vairāk par psoriāzi runā kā par sistēmisku slimību, saucot to par “psoriātisku slimību”, jo procesā iesaistās ne tikai āda, bet arī locītavas un iekšējie orgāni. Un, iespējams, ka psoriāze ir neatkarīgs riska faktors blakusslimību attīstībai. [3]
Pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts 2.tipa cukura diabēts un uzsākta terapija ar metformīnu, un ir izdevies sasniegt HbA1c zem 6,5 % pusgada laikā, ir zemāks kardiovaskulāro notikumu vai mirstības risks, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Gados vecām sievietēm (pēc 75 gadu vecuma), kuras lieto holesterīnu pazeminošus statīnus, ir paaugstināts cukura diabēta attīstības risks, secināts Austrālijā veiktā pētījumā.
Kanādā veiktā pētījumā ar vairāk nekā 8500 pacientiem apstiprināta saistība starp obstruktīvu miega apnoju un cukura diabēta attīstību. Šis pētījums apstiprināja mazākos pētījumos pierādīto saistību.
Jauns pētījums parāda, ka lielāks jogurta patēriņš par 28% var samazināt 2.tipa cukura diabēta attīstību. Zinātnieki izpētījuši, ka lielāks zema tauku satura piena produktu patēriņš, tostarp dažādi jogurti un daži sieri ar zemu tauku saturu, samazina arī relatīvo 2.tipa cukura diabēta attīstības risku par 24%.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Mūsdienās sievietes nereti plāno grūtniecību vēlākā vecumā, kad biežāk sastopamas arī deģeneratīvas locītavu slimības, [1] tomēr gūžas locītavas patoloģijas arvien biežāk diagnosticē arī jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā. Iemesli — agrīna iedzimtu un jaunības skeleta slimību atklāšana, aktīvs dzīvesveids un pieaugošais pirmās grūtniecības vecums. Rezultātā jārisina jautājumi par gūžas locītavas slimību ietekmi uz grūtniecību un par optimālu ārstēšanas laiku sievietēm, kuras plāno bērnu.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
